Atšķirības starp "Republika" versijām
No ''Vēsture''
(jauns šķirklis) |
m |
||
| (7 starpversijas, ko mainījis viens dalībnieks, nav parādītas) | |||
| 1. rindiņa: | 1. rindiņa: | ||
| − | '''Republika''' (lat. ''res publica'' - | + | '''Republika''' (lat. ''res publica'' - "visu lieta"; angl. ''republic'', vāc. ''Republik'', kr. ''республика'') - [[valsts]] pārvaldes forma, kurā augstākās varas institūcijas un amatpersonas tiek ievēlētas (ja ievēlēts tiek tikai [[monarhs]], tā nav ''republika''). |
| − | == Literatūra == | + | Pirmās ''republikas'' parādās Senajā Grieķijā, tad Kartāga un Senā Roma. Viduslaikos par ''republikām'' atzīstama virkne [[Pilsētvalsts|pilsētvalstu]] mūsdienu Ziemeļitālijas teritorijā, Novgorodā u Pleskavā. Augstākā valsts institūcija ''republikā'' bija tautas (brīvo pilsoņu) sapulce, kuras sastāvs bieži vien nebija precīzi definēts. Valsts amatos visbiežāk ievēlēja [[aristokrātija]]s pārstāvjus, tāpēc literatūrā dažkārt figurē apzīmējums '''"aristokrātu republika"'''. XVIII gs. sākās pakāpeniska pāreja Rietumeiropā no [[monarhija]]s uz ''republiku'' (līdz ar ASV un Francijas Republikas izveidošanos). XX gs. sākās valstu masveida pārstrukturizēšanās par ''republikām''. Lielākajā daļā gadījumu visu balstiesīgo pilsoņu vispārējās vēlēšanās [[Parlaments|parlamentā]] ievēl sabiedrībā pazīstamākos un populārākos politiķus (lielāko tiesu ''elites'' pārstāvjus, kuriem ir pietiekami finanšu līdzekļi priekšvēlēšanu kampaņai un gana augsts sociālais statuss, kas nodrošina atpazīstamību, [[Politiskā partija|politisko partiju]] līderus un izvirzītos kandidātus), kuri no sava vidus ievēl augstākās valsts amatpersonas. |
| + | |||
| + | ==== Literatūra par šo tēmu ==== | ||
* Valsts un tiesību vēsture jēdzienos un terminos. / Sast. P.Valters. - Divergens: Rīga, 2001., 35. lpp. | * Valsts un tiesību vēsture jēdzienos un terminos. / Sast. P.Valters. - Divergens: Rīga, 2001., 35. lpp. | ||
| 14. rindiņa: | 16. rindiņa: | ||
* Jean-Michel Ducomte. La République. - Les Essentiels, Mailand, 2002 | * Jean-Michel Ducomte. La République. - Les Essentiels, Mailand, 2002 | ||
| − | == | + | ==== Resursi internetā par šo tēmu ==== |
* [http://www.constitution.org/eng/repang.htm Sir Thomas Smyth. De Republica Anglorum; the Manner of Government or Policie of the Realme of England. 1583] | * [http://www.constitution.org/eng/repang.htm Sir Thomas Smyth. De Republica Anglorum; the Manner of Government or Policie of the Realme of England. 1583] | ||
* [http://www.press.uchicago.edu/presssite/metadata.epl?mode=synopsis&bookkey=39489 William R. Everdell. The End of Kings: A History of Republics and Republicans. - University of Chicago Press. 2000] | * [http://www.press.uchicago.edu/presssite/metadata.epl?mode=synopsis&bookkey=39489 William R. Everdell. The End of Kings: A History of Republics and Republicans. - University of Chicago Press. 2000] | ||
| + | ---- | ||
| + | * [http://politzone.in.ua/ Портал студентов-политологов. - Аналитика, наука, библиотека, конференции] | ||
[[Kategorija:Valsts]] | [[Kategorija:Valsts]] | ||
Pašreizējā versija, 2020. gada 10. jūlijs, plkst. 14.53
Republika (lat. res publica - "visu lieta"; angl. republic, vāc. Republik, kr. республика) - valsts pārvaldes forma, kurā augstākās varas institūcijas un amatpersonas tiek ievēlētas (ja ievēlēts tiek tikai monarhs, tā nav republika).
Pirmās republikas parādās Senajā Grieķijā, tad Kartāga un Senā Roma. Viduslaikos par republikām atzīstama virkne pilsētvalstu mūsdienu Ziemeļitālijas teritorijā, Novgorodā u Pleskavā. Augstākā valsts institūcija republikā bija tautas (brīvo pilsoņu) sapulce, kuras sastāvs bieži vien nebija precīzi definēts. Valsts amatos visbiežāk ievēlēja aristokrātijas pārstāvjus, tāpēc literatūrā dažkārt figurē apzīmējums "aristokrātu republika". XVIII gs. sākās pakāpeniska pāreja Rietumeiropā no monarhijas uz republiku (līdz ar ASV un Francijas Republikas izveidošanos). XX gs. sākās valstu masveida pārstrukturizēšanās par republikām. Lielākajā daļā gadījumu visu balstiesīgo pilsoņu vispārējās vēlēšanās parlamentā ievēl sabiedrībā pazīstamākos un populārākos politiķus (lielāko tiesu elites pārstāvjus, kuriem ir pietiekami finanšu līdzekļi priekšvēlēšanu kampaņai un gana augsts sociālais statuss, kas nodrošina atpazīstamību, politisko partiju līderus un izvirzītos kandidātus), kuri no sava vidus ievēl augstākās valsts amatpersonas.
Literatūra par šo tēmu
- Valsts un tiesību vēsture jēdzienos un terminos. / Sast. P.Valters. - Divergens: Rīga, 2001., 35. lpp.
- Philip Pettit. Republicanism: A Theory of Freedom and Government. - Clarendon Press: Oxford, 1997, ISBN 0-19-829083-7
- Martin van Gelderen & Quentin Skinner, eds., Republicanism: A Shared European Heritage. Republicanism and Constitutionalism in Early Modern Europe. - Cambridge U.P.: Cambridge, 2002
- Paul A. Rahe. Republics: Ancient and Modern, three volumes. - University of North Carolina Press, Chapel Hill, 1994
- Willi Paul Adams. Republicanism in Political Rhetoric before 1776. // Political Science Quarterly, 85(1970)
- Jürgen Habermas. Drei normative Modelle der Demokratie. / Jürgen Habermas. Die Einbeziehung des Anderen. Studien zur politischen Theorie. - Suhrkamp Verlag, Frankfurt am Main, 1996
- Jean-Michel Ducomte. La République. - Les Essentiels, Mailand, 2002
Resursi internetā par šo tēmu
- Sir Thomas Smyth. De Republica Anglorum; the Manner of Government or Policie of the Realme of England. 1583
- William R. Everdell. The End of Kings: A History of Republics and Republicans. - University of Chicago Press. 2000
