Atšķirības starp "Idrīsi" versijām

No ''Vēsture''
Pārlēkt uz: navigācija, meklēt
m
m
 
(1 starpversija, ko mainījis viens dalībnieks, nav parādīta)
1. rindiņa: 1. rindiņa:
 +
[[Attēls:TabulaRogerianaMap.jpg|right|thumb|300px|]]
 
'''Al Idrīsi''' jeb '''Abu Abdallahs ibn Muhameds Idrīsi''' (lat. ''Dreses''; ar. ‏أبو عبد الله محمد بن محمد بن عبد الله بن إدريس الإدريسي‎ - ''Abū ʿAbd Allāh Muḥammad ibn Muḥammad ibn ʿAbd Allāh ibn Idrīs al-Idrīsī''; 1100.-1166., jeb 493.-560. g.p.h.) - zinātnieks, ģeogrāfs un kartogrāfs.
 
'''Al Idrīsi''' jeb '''Abu Abdallahs ibn Muhameds Idrīsi''' (lat. ''Dreses''; ar. ‏أبو عبد الله محمد بن محمد بن عبد الله بن إدريس الإدريسي‎ - ''Abū ʿAbd Allāh Muḥammad ibn Muḥammad ibn ʿAbd Allāh ibn Idrīs al-Idrīsī''; 1100.-1166., jeb 493.-560. g.p.h.) - zinātnieks, ģeogrāfs un kartogrāfs.
  
Dzimis ap 1100. gadu Setā, Ziemeļāfrikā (mūsd. Maroka), kur [[Emīrs|emīru]] Idrisīdu dzimta (dzimtas ģenealoģija izsekojama līdz pat [[Muhameds, Dieva pravietis|Muhamedam]]) bija radusi patvērumu, kopš 1057. gadā zaudēja savu troni Malagā, Andalūzijā. Izglītojies Kordovas [[Universitāte|universitātē]]. Apceļojis Ēģipti, [[Levante|Levanti]], [[Mazāzija|Mazāziju]], [[Bizantija|Bizantiju]], kā arī rietumos [[Francijas karaliste|Franciju]] un [[Anglijas karaliste|Angliju]]. No 1138. gada kalpoja [[Sicīlijas karaliste]]s karaļa Rožē II (1130.-1154.) galmā Palermo, kur karaļa uzdevumā sarakstījis savu galveno darbu, pasaules ģeogrāfijas apskatu "Nuzhat al-muštak fi-htirak al-afak" (''Nuzhat al-Mushtak fi-ichtiraq al-afaq / ‏ نزهة المشتاق في اختراق الآفاق‎ / nuzhatu ʾl-muštāq fī-ʾḫtirāqi ʾl-āfāq - Pēc pasaules apceļošanas izslāpušā stāsti'') jeb "Rožē Kodeksu" (ar. "Al-Kitab ar-Ružari", lat. ''Tabula Rogeriana'', 1154.), izmantojot savu daudzo ceļojumu pieredzi, kā arī citu ceļotāju liecības. Šajā darbā un Al Idrīsi sastādītajās kartēs sastopami arī vietvārdi kurus pieņemts saistīt ar Baltijas jūras reģionu, piemēram, zviedru valodnieks Rihards Ekblūms (''Richard Ekblom'', 1874.-1959.) 1931. gadā identificēja virkni šādu vietvārdu: ''Medsūn'' - Mežotne, ''Sūna'' - Alsunga, ''Kalewany'' - Tallina, ''Parun'' - Pērnava u.c. Senākais saglabājies noraksts no 1300. gada glabājas Parīzē. Pirmais drukātais saīsināts izdevums arābu valodā "De Geographia Universali : Kitāb Nuzhat al-mushtāq fī dhikr al-amṣār wa-al-aqṭār wa-al-buldān wa-al-juzur wa-al-madā’ in wa-al-āfāq" nodrukāts Romā, Mediči tipogrāfijā 1592. gadā, 1619. gadā iznāca saīsinātās redakcijas tulkojums latīņu valodā ar nosaukumu "Geographia Nubiensis" (izdevēji maldīgi uzskatīja, ka autors ir no Nūbijas, t.i. mūsd. Sudānas), bet 1836.-1840. gados tika izdots tulkojums franču valodā. Pirmais pilnais Al Idrīsi darba izdevums iznāca XX gs.: Al-Idrisi. Opus geographicum sive «Liber ad eorum delectationem qui terras peragrare studeant. - Neapoli/Romae, 1970-1984. Fasc. I—IX.
+
Dzimis ap 1100. gadu Seutā, Ziemeļāfrikā (mūsd. Maroka), kur [[Emīrs|emīru]] Idrisīdu dzimta (dzimtas ģenealoģija izsekojama līdz pat [[Muhameds, Dieva pravietis|Muhamedam]]) bija radusi patvērumu, kopš 1057. gadā zaudēja savu troni Malagā, Andalūzijā. Izglītojies Kordovas [[Universitāte|universitātē]]. Apceļojis Ēģipti, [[Levante|Levanti]], [[Mazāzija|Mazāziju]], [[Bizantija|Bizantiju]], kā arī rietumos [[Francijas karaliste|Franciju]] un [[Anglijas karaliste|Angliju]]. No 1138. gada kalpoja [[Sicīlijas karaliste]]s karaļa Rožē II (1130.-1154.) galmā Palermo, kur karaļa uzdevumā sarakstījis savu galveno darbu, pasaules ģeogrāfijas apskatu "Nuzhat al-muštak fi-htirak al-afak" (''Nuzhat al-Mushtak fi-ichtiraq al-afaq / ‏ نزهة المشتاق في اختراق الآفاق‎ / nuzhatu ʾl-muštāq fī-ʾḫtirāqi ʾl-āfāq - Pēc pasaules apceļošanas izslāpušā stāsti'') jeb "Rožē Kodeksu" (ar. "Al-Kitab ar-Ružari", lat. ''Tabula Rogeriana'', 1154.), izmantojot savu daudzo ceļojumu pieredzi, kā arī citu ceļotāju liecības. Šajā darbā un Al Idrīsi sastādītajās kartēs sastopami arī vietvārdi kurus pieņemts saistīt ar Baltijas jūras reģionu, piemēram, zviedru valodnieks Rihards Ekblūms (''Richard Ekblom'', 1874.-1959.) 1931. gadā identificēja virkni šādu vietvārdu: ''Medsūn'' - Mežotne, ''Sūna'' - Alsunga, ''Kalewany'' - Tallina, ''Parun'' - Pērnava u.c. Senākais saglabājies noraksts no 1300. gada glabājas Parīzē. Pirmais drukātais saīsināts izdevums arābu valodā "De Geographia Universali : Kitāb Nuzhat al-mushtāq fī dhikr al-amṣār wa-al-aqṭār wa-al-buldān wa-al-juzur wa-al-madā’ in wa-al-āfāq" nodrukāts Romā, Mediči tipogrāfijā 1592. gadā, 1619. gadā iznāca saīsinātās redakcijas tulkojums latīņu valodā ar nosaukumu "Geographia Nubiensis" (izdevēji maldīgi uzskatīja, ka autors ir no Nūbijas, t.i. mūsd. Sudānas), bet 1836.-1840. gados tika izdots tulkojums franču valodā. Pirmais pilnais Al Idrīsi darba izdevums iznāca XX gs.: Al-Idrisi. Opus geographicum sive «Liber ad eorum delectationem qui terras peragrare studeant. - Neapoli/Romae, 1970-1984. Fasc. I—IX.
  
 
Sarakstījis arī karalim Gijomam I (1154.-1166.) veltītu ģeogrāfijas pētījumu "Raud al-uns va nuzhat an-nafs" (''Prieka dārzs dvēselei''), kas saglabājies dažos citātos, kā arī rakstījis diezgan labu dzeju. Pēc karaļa nāves atgriezies dzimtenē, kur miris.
 
Sarakstījis arī karalim Gijomam I (1154.-1166.) veltītu ģeogrāfijas pētījumu "Raud al-uns va nuzhat an-nafs" (''Prieka dārzs dvēselei''), kas saglabājies dažos citātos, kā arī rakstījis diezgan labu dzeju. Pēc karaļa nāves atgriezies dzimtenē, kur miris.

Pašreizējā versija, 2012. gada 31. janvāris, plkst. 11.18

TabulaRogerianaMap.jpg

Al Idrīsi jeb Abu Abdallahs ibn Muhameds Idrīsi (lat. Dreses; ar. ‏أبو عبد الله محمد بن محمد بن عبد الله بن إدريس الإدريسي‎ - Abū ʿAbd Allāh Muḥammad ibn Muḥammad ibn ʿAbd Allāh ibn Idrīs al-Idrīsī; 1100.-1166., jeb 493.-560. g.p.h.) - zinātnieks, ģeogrāfs un kartogrāfs.

Dzimis ap 1100. gadu Seutā, Ziemeļāfrikā (mūsd. Maroka), kur emīru Idrisīdu dzimta (dzimtas ģenealoģija izsekojama līdz pat Muhamedam) bija radusi patvērumu, kopš 1057. gadā zaudēja savu troni Malagā, Andalūzijā. Izglītojies Kordovas universitātē. Apceļojis Ēģipti, Levanti, Mazāziju, Bizantiju, kā arī rietumos Franciju un Angliju. No 1138. gada kalpoja Sicīlijas karalistes karaļa Rožē II (1130.-1154.) galmā Palermo, kur karaļa uzdevumā sarakstījis savu galveno darbu, pasaules ģeogrāfijas apskatu "Nuzhat al-muštak fi-htirak al-afak" (Nuzhat al-Mushtak fi-ichtiraq al-afaq / ‏ نزهة المشتاق في اختراق الآفاق‎ / nuzhatu ʾl-muštāq fī-ʾḫtirāqi ʾl-āfāq - Pēc pasaules apceļošanas izslāpušā stāsti) jeb "Rožē Kodeksu" (ar. "Al-Kitab ar-Ružari", lat. Tabula Rogeriana, 1154.), izmantojot savu daudzo ceļojumu pieredzi, kā arī citu ceļotāju liecības. Šajā darbā un Al Idrīsi sastādītajās kartēs sastopami arī vietvārdi kurus pieņemts saistīt ar Baltijas jūras reģionu, piemēram, zviedru valodnieks Rihards Ekblūms (Richard Ekblom, 1874.-1959.) 1931. gadā identificēja virkni šādu vietvārdu: Medsūn - Mežotne, Sūna - Alsunga, Kalewany - Tallina, Parun - Pērnava u.c. Senākais saglabājies noraksts no 1300. gada glabājas Parīzē. Pirmais drukātais saīsināts izdevums arābu valodā "De Geographia Universali : Kitāb Nuzhat al-mushtāq fī dhikr al-amṣār wa-al-aqṭār wa-al-buldān wa-al-juzur wa-al-madā’ in wa-al-āfāq" nodrukāts Romā, Mediči tipogrāfijā 1592. gadā, 1619. gadā iznāca saīsinātās redakcijas tulkojums latīņu valodā ar nosaukumu "Geographia Nubiensis" (izdevēji maldīgi uzskatīja, ka autors ir no Nūbijas, t.i. mūsd. Sudānas), bet 1836.-1840. gados tika izdots tulkojums franču valodā. Pirmais pilnais Al Idrīsi darba izdevums iznāca XX gs.: Al-Idrisi. Opus geographicum sive «Liber ad eorum delectationem qui terras peragrare studeant. - Neapoli/Romae, 1970-1984. Fasc. I—IX.

Sarakstījis arī karalim Gijomam I (1154.-1166.) veltītu ģeogrāfijas pētījumu "Raud al-uns va nuzhat an-nafs" (Prieka dārzs dvēselei), kas saglabājies dažos citātos, kā arī rakstījis diezgan labu dzeju. Pēc karaļa nāves atgriezies dzimtenē, kur miris.

Literatūra par šo tēmu

  • Zeids Teodors. Senākie rakstītie Latvijas vēstures avoti līdz 1800. gadam. - Zvaigzne: Rīga, 1992., 19. lpp.

  • India and the Neighbouring Territories in the "Kitab nuzhat al-mushtaq fi'khtiraq al-'afaq" of al-Sharif al-Idrisi. / Ahmad, S. Maqbul (ed. and trans.) - Brill: Leiden, 1960
  • Beeston, A.F.L. Idrisi's Account of the British Isles. // Bulletin of the School of Oriental and African Studies, 1950, 13 (2): 265–280
  • Ahmad, S. Maqbul. Cartography of al-Sharīf al-Idrīsī. // The History of Cartography. Vol. 2 Book 1: Cartography in the traditional Islamic and South Asian Societies. / Harley, J.B.; Woodward, D. - Chicago, 1992, pp. 156–174, ISBN 978-0226316352
  • Corpus of Early Arabic Sources for West Africa. / Levtzion, Nehemia; Hopkins, John F.P., eds. - Marcus Weiner Press: New York, 2000, pp. 104–131, ISBN 1-55876-241-8

  • Konrad Miller. Mappae Arabicae. - Universität Frankfurt Inst. f. Gesch. d. Arabisch-Islamischen Wiss., Nachdr. 1994 (Stuttgart 1926-1931) ISBN 978-3-8298-1218-4
  • Wilhelm Hoenerbach. Deutschland und seine Nachbarländer nach der großen Geographie des Idrisi (1162, Sektionen 5, 2 u. 6, 2). - Kohlhammer: Stuttgart, 1938

  • Idrîsî. La Première Géographie de l'Occident. - GF Flammarion, Paris, 1999. ISBN 2-08-071069-9
  • Kramers J.H. La Littérature géographique classique des musulmans. // Analecta Orientalia, 2 (1956), 172-204

  • Извлечения Идриси. / Пер. С. Волина // Материалы по истории туркмен и Туркмении. - Москва/Ленинград, 1939. - Т. 2. - c. 220-222.
  • Отрывки Идриси. // Арабские источники X—XII веков по этнографии и истории Африки южнее Сахары. / Пер. В. В. Матвеева и Л. Е. Куббеля. - Москва/Ленинград, 1965
  • Коновалова И.Г. Ал-Идриси о странах и народах Восточной Европы : текст, перевод, комментарий. (Серия «Древнейшие источники по истории Восточной Европы»). - Восточная литература: Москва, 2006 - 328 стр.
  • Крачковский И.Ю. Арабская географическая литература. (2-е изд.) - Москва, 2004. - c. 281-299
  • Рыбаков Б.А. Русские земли по карте Идриси 1154 г. // КСИИМК. Вып. 43. 1952. - С. 3-44
  • Бейлис В.М. Ал-Идриси (XII в.) о восточном Причерноморье и юго-восточной окраине русских земель // Древнейшие государства на территории СССР (1982) — Москва, 1984. - c. 208-228.
  • Кумеков Б.Е. Арабские и персидские источники по истории кыпчаков VIII—XIV вв.: Научно-аналитический обзор. - Алма-Ата, 1987
  • Коновалова И.Г. Восточная Европа в сочинении ал-Идриси. - "Восточная литература" РАН: Москва, 1999. - 254 с. ISBN 5-02-018048-3

Resursi internetā par šo tēmu