Atšķirības starp "Bruņinieku tiesības" versijām

No ''Vēsture''
Pārlēkt uz: navigācija, meklēt
m (→‎Literatūra par šo tēmu)
m
 
(3 starpversijas, ko mainījis viens dalībnieks, nav parādītas)
1. rindiņa: 1. rindiņa:
−
'''Bruņinieku tiesības''' (vc. ''Ritterrechts'') - feodālo tiesību sistēma viduslaikos, kas regulēja attiecības starp [[Lēņa kungs|lēņa kungu]] ([[Senjors|senjoru]]) un lēņa ņēmēju ([[Vasalis|vasali]] jeb lēņa vīru), tiesiski nostiprināja [[Gruntskundzība|gruntskundzību]] un [[bruņniecība]]s statusu un privilēģijas. [[Livonija|Livonijā]] senākās bruņinieku tiesības izveidojās tur, kur zemes kunga tiešā ietekme bija visvājākā, bet vasaļu korporācija vissaliedētākā: Dānijas karalim piederošajā Ziemeļigaunijā jeb Igaunijas hercogistē (''Herzogthum Estland''), kur tapa t.s. [[Valdemāra-Ērika lēņu tiesības]], kas bija pamatā visām vēlākajām Livonijas bruņinieku tiesību [[Kodifikācija|kodifikācijām]]:
+
'''Bruņinieku tiesības''' (vc. ''Ritterrechts'') - feodālo tiesību sistēma viduslaikos, kas regulēja attiecības starp [[Lēņa kungs|lēņa kungu]] ([[Senjors|senjoru]]) un lēņa ņēmēju ([[Vasalis|vasali]] jeb lēņa vīru), tiesiski nostiprināja [[Gruntskundzība|gruntskundzību]] un [[bruņniecība]]s statusu un [[privilēģijas]].  
−
* [[Senākās bruņinieku tiesības]]
 
−
* [[Livonijas spogulis]]
 
−
* [[Vidējās bruņinieku tiesības]]
 
−
* [[Pārstrādātās jeb sistematizētās bruņinieku tiesības]]
 
−
* [[Livonijas Bruņinieku tiesības]]
 
  
−
== Literatūra par šo tēmu ==
+
Skat. arī: [[Livonijas Bruņinieku tiesības]]
 +
 
 +
==== Literatūra par šo tēmu ====
  
−
* Zeids Teodors. Senākie rakstītie Latvijas vēstures avoti līdz 1800. gadam. - Zvaigzne: Rīga, 1992., 57.-58. lpp.
 
−
----
 
 
* George von Wenzki. Ritterrecht. - Lamberg, 1615 - 124 S.
 
* George von Wenzki. Ritterrecht. - Lamberg, 1615 - 124 S.
−
* Bunge Friedrich Georg von. Ueber den Sachsenspiegel, als Quelle des mittlern und umgearbeiteten livländ. Ritterrechts. - Riga, 1827
 
−
* Bunge Friedrich Georg von. Beiträge zur Kunde der Liv- und Kurländischen Rechtsquellen. - Riga, 1832 (Adamant Media, 2002, ISBN 0543796280)
 
−
* Bunge Friedrich Georg von. Forschungen auf dem Gebiet der Liv-, Esth- und Kurländischen Rechtsgeschichte. - Dorpt, 1838
 
−
* Bunge Friedrich Georg von. Einleitung in die liv-, esth- und Kurländische Rechtsgeschichte. - Reval, 1839
 
−
* Bunge Friedrich Georg von. Das Herzogthum Estland unter den Königen von Dänemark. - Adamant Media Corporation, 2002 - 408 S. ISBN 1421227770
 
−
* Bunge Friedrich Georg von. Altlivlands Rechtsbücher. - Breitkopf und Härtel: Leipzig, 1879 - 264 S.
 
  
−
== Resursi internetā par šo tēmu ==
+
==== Resursi internetā par šo tēmu ====
  
 
* [http://www.historia.lv/alfabets/L/LI/Livonija/monografijas/klishans/007.htm Klišāns V. Bruņniecības, muižniecības un muižu izcelšanās Livonijā.]
 
* [http://www.historia.lv/alfabets/L/LI/Livonija/monografijas/klishans/007.htm Klišāns V. Bruņniecības, muižniecības un muižu izcelšanās Livonijā.]

Pašreizējā versija, 2020. gada 10. jūlijs, plkst. 14.26

Bruņinieku tiesības (vc. Ritterrechts) - feodālo tiesību sistēma viduslaikos, kas regulēja attiecības starp lēņa kungu (senjoru) un lēņa ņēmēju (vasali jeb lēņa vīru), tiesiski nostiprināja gruntskundzību un bruņniecības statusu un privilēģijas.

Skat. arī: Livonijas Bruņinieku tiesības

Literatūra par šo tēmu

  • George von Wenzki. Ritterrecht. - Lamberg, 1615 - 124 S.

Resursi internetā par šo tēmu

Saturs iegūts no "https://vesture.eu/index.php?title=Bruņinieku_tiesības&oldid=71586"