Atšķirības starp "Jungingena žēlastība" versijām
No ''Vēsture''
m |
m |
||
| (7 starpversijas, ko mainījis viens dalībnieks, nav parādītas) | |||
| 1. rindiņa: | 1. rindiņa: | ||
| − | '''Jungingena dāvinājums''' (lejasvāc. ''Jungingensche Gnade'') - [[Vācu ordenis|Vācu ordeņa]] [[Lielmestrs|lielmestra]] Konrada no Jungingenas 1397. gada 13. jūlijā izdotā [[privilēģija]] Harijas un Vīrijas bruņniecībai (bijušajiem Dānijas karaļa [[Vasalis|vasaļiem]]), apstiprinot arī [[Valdemāra-Ērika lēņu tiesības]]. Atšķirībā Ordeņa zemēs pastāvošajām t.s. vīra lēņa tiesībām, vasaļi Ziemeļigaunijā ieguva tiesības atstāt savus lēņus mantojumā arī | + | '''Jungingena dāvinājums''' (lejasvāc. ''Jungingensche Gnade'') - [[Vācu ordenis|Vācu ordeņa]] [[Lielmestrs|lielmestra]] Konrada no Jungingenas 1397. gada 13. jūlijā Dancigā izdotā [[privilēģija]] Ziemeļigaunijas Harijas un Vīrijas (Harjumā un Virumā) bruņniecībai (bijušajiem Dānijas karaļa [[Vasalis|vasaļiem]]), pie reizes apstiprinot arī [[Valdemāra-Ērika lēņu tiesības]], un tā bija spēkā līdz pat lēņu [[alodifikācija]]i 1783. gadā. Atšķirībā Ordeņa zemēs pastāvošajām t.s. vīra lēņa tiesībām, vasaļi Ziemeļigaunijā ieguva tiesības atstāt savus lēņus mantojumā arī meitām un pat radiniekiem sānu līnijās (līdz piektajai radniecības pakāpei abos dzimumos). Dokumenta oriģināls atradās Igaunijas bruņniecības arhīvā (mūsdienās - Igaunijas Centrālajā valsts vēstures arhīvā Tartu). Privilēģiju analizējis Astafs Tranzē-Rozeneks savā darbā "Zur Geschihte des Lehnswesens in Livland" (1903.), arī J.Zutis savā pētījumā "Baltijas jautājums XVIII gs. (1951.). |
| − | == Literatūra == | + | == Literatūra par šo tēmu == |
* Zeids Teodors. Senākie rakstītie Latvijas vēstures avoti līdz 1800. gadam. - Zvaigzne: Rīga, 1992., 61. lpp. | * Zeids Teodors. Senākie rakstītie Latvijas vēstures avoti līdz 1800. gadam. - Zvaigzne: Rīga, 1992., 61. lpp. | ||
| + | * Stikāne V. Lēņu mantošanas tiesības Livonijā 13.-15. gs. // Latvijas vēsture - 1997 / 3(27) - 17. lpp. | ||
| + | ---- | ||
| + | * Transe-Roseneck A. Zur Geschichte des Lehnswesens in Livland. - Riga, 1903 | ||
| + | * Uluots J. Grundzüge der Agrargeschichte Estlands. - Tartu, 1935. - S. 61-62 | ||
| + | * Liv-, Est- und Curländisches Urkundenbuch. / Hrsg. von F.G.Bunge u.a. Bd. 4 - Dorpat, 1859. S. 180-181, N.1756. | ||
| + | * Gernet, Axel von. Die harrisch-wirische Ritterschaft unter der Herrschaft des Deutschen Ordens bis zum Erwerb der Jungingenschen Gnade. - Franz Kluge, 1893 - 88 S. | ||
| + | * Gernet, Axel von. Forschungen zur Geschichte des baltischen Adels: Heft. Die harrisch-wirische Ritterschaft unter de Herrschaft des Deutschen Ordens bis zum Erwerb der Jungingenschen Gnade. - Verlag H. v. Hirschheydt, 1978 - 88 S. | ||
== Resursi internetā par šo tēmu == | == Resursi internetā par šo tēmu == | ||
| + | |||
| + | * [http://www.historia.lv/alfabets/J/ju/jugingen/teksts/ju_teksts.htm Jungingena žēlastība : tulkojums latviešu valodā] | ||
| + | * [http://www.historia.lv/alfabets/J/ju/jugingen/jugingen.htm Jungingena žēlastība (1397.) : Vācu ordeņa piešķirta privilēģija vasaļiem Livonijā // historia.lv] | ||
| + | * [http://www.historia.lv/alfabets/L/LI/Livonija/monografijas/klishans/007.htm Klišāns, V. - Livonija XIII-XVI gs. : Bruņniecības, muižniecības un muižas izcelšanās Livonijā] | ||
| + | * [http://kpbc.umk.pl/dlibra/plain-content?id=35432 Akten und Rezesse der livländischen Ständetage. Bd. 1, (1304-1459). Lfg. 5, (1450-1454) // Biblioteka Uniwersytecka w Toruniu] | ||
| + | ---- | ||
| + | * [http://www.deutsche-biographie.de/sfz44385.html Konrad von Jungingen // Deutsche Biographie] | ||
| + | * [http://www.von-stackelberg.de/herrenhaus.htm Geschichte des Herrenhaus Besitzes im Baltikum] | ||
[[Kategorija:Tiesību akti un kodeksi]] | [[Kategorija:Tiesību akti un kodeksi]] | ||
Pašreizējā versija, 2012. gada 29. februāris, plkst. 15.33
Jungingena dāvinājums (lejasvāc. Jungingensche Gnade) - Vācu ordeņa lielmestra Konrada no Jungingenas 1397. gada 13. jūlijā Dancigā izdotā privilēģija Ziemeļigaunijas Harijas un Vīrijas (Harjumā un Virumā) bruņniecībai (bijušajiem Dānijas karaļa vasaļiem), pie reizes apstiprinot arī Valdemāra-Ērika lēņu tiesības, un tā bija spēkā līdz pat lēņu alodifikācijai 1783. gadā. Atšķirībā Ordeņa zemēs pastāvošajām t.s. vīra lēņa tiesībām, vasaļi Ziemeļigaunijā ieguva tiesības atstāt savus lēņus mantojumā arī meitām un pat radiniekiem sānu līnijās (līdz piektajai radniecības pakāpei abos dzimumos). Dokumenta oriģināls atradās Igaunijas bruņniecības arhīvā (mūsdienās - Igaunijas Centrālajā valsts vēstures arhīvā Tartu). Privilēģiju analizējis Astafs Tranzē-Rozeneks savā darbā "Zur Geschihte des Lehnswesens in Livland" (1903.), arī J.Zutis savā pētījumā "Baltijas jautājums XVIII gs. (1951.).
Literatūra par šo tēmu
- Zeids Teodors. Senākie rakstītie Latvijas vēstures avoti līdz 1800. gadam. - Zvaigzne: Rīga, 1992., 61. lpp.
- Stikāne V. Lēņu mantošanas tiesības Livonijā 13.-15. gs. // Latvijas vēsture - 1997 / 3(27) - 17. lpp.
- Transe-Roseneck A. Zur Geschichte des Lehnswesens in Livland. - Riga, 1903
- Uluots J. Grundzüge der Agrargeschichte Estlands. - Tartu, 1935. - S. 61-62
- Liv-, Est- und Curländisches Urkundenbuch. / Hrsg. von F.G.Bunge u.a. Bd. 4 - Dorpat, 1859. S. 180-181, N.1756.
- Gernet, Axel von. Die harrisch-wirische Ritterschaft unter der Herrschaft des Deutschen Ordens bis zum Erwerb der Jungingenschen Gnade. - Franz Kluge, 1893 - 88 S.
- Gernet, Axel von. Forschungen zur Geschichte des baltischen Adels: Heft. Die harrisch-wirische Ritterschaft unter de Herrschaft des Deutschen Ordens bis zum Erwerb der Jungingenschen Gnade. - Verlag H. v. Hirschheydt, 1978 - 88 S.
Resursi internetā par šo tēmu
- Jungingena žēlastība : tulkojums latviešu valodā
- Jungingena žēlastība (1397.) : Vācu ordeņa piešķirta privilēģija vasaļiem Livonijā // historia.lv
- Klišāns, V. - Livonija XIII-XVI gs. : Bruņniecības, muižniecības un muižas izcelšanās Livonijā
- Akten und Rezesse der livländischen Ständetage. Bd. 1, (1304-1459). Lfg. 5, (1450-1454) // Biblioteka Uniwersytecka w Toruniu
