Atšķirības starp "Asinsatriebība" versijām
m |
m |
||
| (1 starpversija, ko mainījis viens dalībnieks, nav parādīta) | |||
| 3. rindiņa: | 3. rindiņa: | ||
[[Rīgas arhibīskapijas zemnieku tiesības|Rīgas arhibīskapijas zemnieku tiesībās]] slepkavību definēja kā privātu noziegumu, ļaujot upura radiniekiem sodīt slepkavu, to nogalinot, pieprasīt no tā viru vai izlīgt. [[Livonija|Livonijā]] asinsatriebība pastāvēja līdz XVI gs. | [[Rīgas arhibīskapijas zemnieku tiesības|Rīgas arhibīskapijas zemnieku tiesībās]] slepkavību definēja kā privātu noziegumu, ļaujot upura radiniekiem sodīt slepkavu, to nogalinot, pieprasīt no tā viru vai izlīgt. [[Livonija|Livonijā]] asinsatriebība pastāvēja līdz XVI gs. | ||
| − | + | Skat. arī: [[miera derība]], [[miera zvērests]], [[zemes miers]], [[Dieva miers]] | |
| − | |||
| − | |||
| − | |||
| − | |||
[[Kategorija:Krimināltiesības]] | [[Kategorija:Krimināltiesības]] | ||
Pašreizējā versija, 2020. gada 25. jūlijs, plkst. 09.19
Asinsatriebība (an. blood feud, vc. Blutrache, kr. кровная месть), vaidu tiesības - paražu tiesībās dzimtas locekļu tiesības un pienākums atriebt sava asinsradinieka nonāvēšanu, sakropļošanu vai smagu apvainošanu, atdarot to pašu vainīgajam vai tā asinsradiniekam. Izveidojoties vadonības sabiedrībai, sāka izplatīties iespēja vainīgā dzimtai (par viena locekļa pārkāpumu atbildēja visa dzimta) atpirkties, samaksājot upura radiniekiem viru. Nostiprinoties centralizētas valsts institūcijām un vienotai likumdošanai, asinsatriebību pakāpeniski ierobežoja, līdz aizliedza pavisam.
Rīgas arhibīskapijas zemnieku tiesībās slepkavību definēja kā privātu noziegumu, ļaujot upura radiniekiem sodīt slepkavu, to nogalinot, pieprasīt no tā viru vai izlīgt. Livonijā asinsatriebība pastāvēja līdz XVI gs.
Skat. arī: miera derība, miera zvērests, zemes miers, Dieva miers
