Atšķirības starp "Oligarhija" versijām
No ''Vēsture''
(jauns šķirklis) |
m |
||
| (5 starpversijas, ko mainījis viens dalībnieks, nav parādītas) | |||
| 1. rindiņa: | 1. rindiņa: | ||
| − | '''Oligarhija''' (no gr. ''ὀλιγαρχία'', ''oligarchiā'' - " | + | '''Oligarhija''' (no gr. ''ὀλιγαρχία'', ''oligarchiā'' - "mazākuma vara", saturiski: "bagāto vara"; angl. ''oligarchy'', vāc. ''Oligarchie'', fr. ''oligarchie'', kr. ''олигархия'') – [[valsts]] pārvaldes forma, kur augstākā valsts vara ar likumu pieder nelielai bagātāko pilsoņu grupai, kas valsti pārvalda savās, nevis sabiedrības interesēs. Pirmie to definēja un jēdzienu pielietoja [[Aristotelis]]. un [[Polībijs]], aprakstot [[aristokrātija]]s deģenerācijas gadījumus. Mūsdienu definīciju devis sociologs Roberts Mihelss (''Robert Michels'', 1876.-1936.) secinot, ka lielās sabiedrībās [[demokrātija]] vienkārši nav iespējama, jo neizbēgami pārtop ''oligarhijā'', kur valsts pārvaldes augstākās amatpersonas tiek rekrutētas no profesionāliem "politiķu klaniem" no turīgākajiem sabiedrības slāņiem (vai, kā tas bija [[PSRS]], kur valdošā nomenklatūra sāk veidot atsevišķu sociālo slāni). |
| − | ==== | + | ==== Literatūra par šo tēmu ==== |
| − | + | * Valsts un tiesību vēsture jēdzienos un terminos. / Sast. P.Valters. - Divergens: Rīga, 2001., 37. lpp. | |
| − | |||
| − | |||
| − | |||
| − | * Valsts un tiesību vēsture jēdzienos un terminos. / Sast. P.Valters. | ||
---- | ---- | ||
* Аристотель. Политика. / Антология мировой философии. - Москва, 1969 | * Аристотель. Политика. / Антология мировой философии. - Москва, 1969 | ||
| 13. rindiņa: | 9. rindiņa: | ||
* Ostwald M. Oligarchia: The Development of a Constitutional Form in Ancient Greece (Historia Einzelschirften; 144). - Steiner: Stuttgart, 2000, ISBN 3-515-07680-8 | * Ostwald M. Oligarchia: The Development of a Constitutional Form in Ancient Greece (Historia Einzelschirften; 144). - Steiner: Stuttgart, 2000, ISBN 3-515-07680-8 | ||
| − | == Resursi internetā par šo tēmu == | + | ==== Resursi internetā par šo tēmu ==== |
* [http://www.centant.pu.ru/aristeas/monogr/vladim_m/vlad_m10.htm Владимирский М.Ю. — Афинская олигархия] | * [http://www.centant.pu.ru/aristeas/monogr/vladim_m/vlad_m10.htm Владимирский М.Ю. — Афинская олигархия] | ||
| + | * [http://abc.informbureau.com/html/ieeaadoess.html ОЛИГАРХИЯ - Экономический словарь] | ||
---- | ---- | ||
* [http://www.isidore-of-seville.com/al/oligarchies/index.html Leonard Whibley. Greek Oligarchies: Their Character and Organisation (1896)] | * [http://www.isidore-of-seville.com/al/oligarchies/index.html Leonard Whibley. Greek Oligarchies: Their Character and Organisation (1896)] | ||
| + | * [http://www.wisegeek.com/what-is-an-oligarchy.htm What is an Oligarchy?] | ||
| + | * [http://www.britannica.com/EBchecked/topic/427558/oligarchy oligarchy -- Britannica Online Encyclopedia] | ||
| − | [[Kategorija: | + | [[Kategorija:Valsts]] |
Pašreizējā versija, 2017. gada 15. jūnijs, plkst. 07.30
Oligarhija (no gr. ὀλιγαρχία, oligarchiā - "mazākuma vara", saturiski: "bagāto vara"; angl. oligarchy, vāc. Oligarchie, fr. oligarchie, kr. олигархия) – valsts pārvaldes forma, kur augstākā valsts vara ar likumu pieder nelielai bagātāko pilsoņu grupai, kas valsti pārvalda savās, nevis sabiedrības interesēs. Pirmie to definēja un jēdzienu pielietoja Aristotelis. un Polībijs, aprakstot aristokrātijas deģenerācijas gadījumus. Mūsdienu definīciju devis sociologs Roberts Mihelss (Robert Michels, 1876.-1936.) secinot, ka lielās sabiedrībās demokrātija vienkārši nav iespējama, jo neizbēgami pārtop oligarhijā, kur valsts pārvaldes augstākās amatpersonas tiek rekrutētas no profesionāliem "politiķu klaniem" no turīgākajiem sabiedrības slāņiem (vai, kā tas bija PSRS, kur valdošā nomenklatūra sāk veidot atsevišķu sociālo slāni).
Literatūra par šo tēmu
- Valsts un tiesību vēsture jēdzienos un terminos. / Sast. P.Valters. - Divergens: Rīga, 2001., 37. lpp.
- Аристотель. Политика. / Антология мировой философии. - Москва, 1969
- Ostwald M. Oligarchia: The Development of a Constitutional Form in Ancient Greece (Historia Einzelschirften; 144). - Steiner: Stuttgart, 2000, ISBN 3-515-07680-8
