Atšķirības starp "Rīgas parādu grāmata" versijām
m |
m |
||
| (3 starpversijas, ko mainījis viens dalībnieks, nav parādītas) | |||
| 1. rindiņa: | 1. rindiņa: | ||
'''Rīgas parādu grāmata''' (vc. ''Rigische Schuldbuch'') jeb '''Rīgas parādnieku grāmata''' - senākā no t.s. Rīgas pilsētas grāmatām (vc. ''Stadtbücher''), kurās atspoguļota pilsētas lietvedība. Tajā reģistrēti preču un naudas aizdevumi, kā arī parādu atdošanas termiņi. [[Pergaments|Pergamenta]] kodekss, kurā apkopoti ieraksti latīņu valodā par laiku no 1286. līdz 1352. gadam, saglabājies bijušajā [[Rīgas rāte]]s arhīvā. Vairāk nekā puse lapu ir izrautas (veicot atzīmes par parāda nokārtošanu, pilsētas rakstvedis, svītroja parāda ierakstus, un iespējams, lapas, kurās visi ieraksti bija pārsvītroti, kā nevajadzīgas izplēstas). Ieraksti grāmatā sakārtoti burtu rubrikās pēc parādnieku vārdiem (uzvārdu neesamību kompensēja dzimšanas vai dzīves vietas apzīmējums vai arī tēva vārds). Grāmata atspoguļo kredīta attīstību tirdzniecībā Rīgā, sniedz ziņas par naudas vēsturi, preču apmaiņu u.tml. Šo vēstures avotu izdošanai sagatavojis Rīgas arhivārs Hermanis Hildebrands un to 1872. gadā iespiestā veidā izdeva Krievijas impērijas Zinātņu akadēmija: "Das Rigische Schuldbuch (1286-1352)". | '''Rīgas parādu grāmata''' (vc. ''Rigische Schuldbuch'') jeb '''Rīgas parādnieku grāmata''' - senākā no t.s. Rīgas pilsētas grāmatām (vc. ''Stadtbücher''), kurās atspoguļota pilsētas lietvedība. Tajā reģistrēti preču un naudas aizdevumi, kā arī parādu atdošanas termiņi. [[Pergaments|Pergamenta]] kodekss, kurā apkopoti ieraksti latīņu valodā par laiku no 1286. līdz 1352. gadam, saglabājies bijušajā [[Rīgas rāte]]s arhīvā. Vairāk nekā puse lapu ir izrautas (veicot atzīmes par parāda nokārtošanu, pilsētas rakstvedis, svītroja parāda ierakstus, un iespējams, lapas, kurās visi ieraksti bija pārsvītroti, kā nevajadzīgas izplēstas). Ieraksti grāmatā sakārtoti burtu rubrikās pēc parādnieku vārdiem (uzvārdu neesamību kompensēja dzimšanas vai dzīves vietas apzīmējums vai arī tēva vārds). Grāmata atspoguļo kredīta attīstību tirdzniecībā Rīgā, sniedz ziņas par naudas vēsturi, preču apmaiņu u.tml. Šo vēstures avotu izdošanai sagatavojis Rīgas arhivārs Hermanis Hildebrands un to 1872. gadā iespiestā veidā izdeva Krievijas impērijas Zinātņu akadēmija: "Das Rigische Schuldbuch (1286-1352)". | ||
| + | |||
| + | Skat. arī: [[Rīgas namīpašumu grāmatas]], [[Rīgas ienākumu grāmatas]], [[Rīgas ķemerejas grāmatas]] | ||
== Literatūra par šo tēmu == | == Literatūra par šo tēmu == | ||
Pašreizējā versija, 2012. gada 19. jūlijs, plkst. 14.08
Rīgas parādu grāmata (vc. Rigische Schuldbuch) jeb Rīgas parādnieku grāmata - senākā no t.s. Rīgas pilsētas grāmatām (vc. Stadtbücher), kurās atspoguļota pilsētas lietvedība. Tajā reģistrēti preču un naudas aizdevumi, kā arī parādu atdošanas termiņi. Pergamenta kodekss, kurā apkopoti ieraksti latīņu valodā par laiku no 1286. līdz 1352. gadam, saglabājies bijušajā Rīgas rātes arhīvā. Vairāk nekā puse lapu ir izrautas (veicot atzīmes par parāda nokārtošanu, pilsētas rakstvedis, svītroja parāda ierakstus, un iespējams, lapas, kurās visi ieraksti bija pārsvītroti, kā nevajadzīgas izplēstas). Ieraksti grāmatā sakārtoti burtu rubrikās pēc parādnieku vārdiem (uzvārdu neesamību kompensēja dzimšanas vai dzīves vietas apzīmējums vai arī tēva vārds). Grāmata atspoguļo kredīta attīstību tirdzniecībā Rīgā, sniedz ziņas par naudas vēsturi, preču apmaiņu u.tml. Šo vēstures avotu izdošanai sagatavojis Rīgas arhivārs Hermanis Hildebrands un to 1872. gadā iespiestā veidā izdeva Krievijas impērijas Zinātņu akadēmija: "Das Rigische Schuldbuch (1286-1352)".
Skat. arī: Rīgas namīpašumu grāmatas, Rīgas ienākumu grāmatas, Rīgas ķemerejas grāmatas
Literatūra par šo tēmu
- Zeids Teodors. Senākie rakstītie Latvijas vēstures avoti līdz 1800. gadam. - Zvaigzne: Rīga, 1992., 72. lpp.
- Das Rigische Schuldbuch (1286-1352) / hrsg. von Hermann Hildebrand - Commissionäre der Kaiserlichen Akademie der Wissenschaften: St. Petersburg, 1872. 153 S.
