Atšķirības starp "Mortīra" versijām
No ''Vēsture''
m |
m |
||
| (7 starpversijas, ko mainījis viens dalībnieks, nav parādītas) | |||
| 1. rindiņa: | 1. rindiņa: | ||
| − | ''' | + | '''Mortira''' (no nīd. ''mortier''; an. ''mortar'', vc. ''Mörser'', kr. ''мортира'') - liela kalibra gludstobra [[artilērija]]s šaujamierocis, platā leņķī vērsts uz augšu, paredzēts lādiņu pāršaušanai pāri fortifikācijas būvju vaļņiem un mūriem, un kā kājnieku uzbrukuma atbalsta ierocis pretinieka ierakumu iznīcināšanai. Karadarbībā parādās XIV gs. XVII-XVIII gs. izplatītākais kalibrs bija 72 mārciņas (240 mm), stobra garums 2-4 kalibri, šaušanas tālums līdz 700 m, munīcijā bumbas un degšāviņi. XIX-XX gs. par mortirām dēvēja arī t.s. smagos mīnmetējus, dažkārt arī [[haubice]]s. XX gs. otrajā pusē bruņojumā sastopamas tikai pašgājējas mortīras. |
Skat. arī: [[bombarda]] | Skat. arī: [[bombarda]] | ||
| 6. rindiņa: | 6. rindiņa: | ||
<center><gallery> | <center><gallery> | ||
Attēls:Carge_mortar.png|XIX-XX gs. mija | Attēls:Carge_mortar.png|XIX-XX gs. mija | ||
| + | Attēls:12inch_mortar.gif|XIX-XX gs. mija | ||
| + | Attēls:240mm_mrtr_lg.gif|240 mm, XX gs. pirmā puse | ||
| + | Attēls:Rifle_light_mortar.gif|76 mm (1900.) | ||
| + | Attēls:Rifle_hvy_mortar.gif|454 mm (1900.) | ||
</gallery></center> | </gallery></center> | ||
Pašreizējā versija, 2012. gada 2. oktobris, plkst. 12.22
Mortira (no nīd. mortier; an. mortar, vc. Mörser, kr. мортира) - liela kalibra gludstobra artilērijas šaujamierocis, platā leņķī vērsts uz augšu, paredzēts lādiņu pāršaušanai pāri fortifikācijas būvju vaļņiem un mūriem, un kā kājnieku uzbrukuma atbalsta ierocis pretinieka ierakumu iznīcināšanai. Karadarbībā parādās XIV gs. XVII-XVIII gs. izplatītākais kalibrs bija 72 mārciņas (240 mm), stobra garums 2-4 kalibri, šaušanas tālums līdz 700 m, munīcijā bumbas un degšāviņi. XIX-XX gs. par mortirām dēvēja arī t.s. smagos mīnmetējus, dažkārt arī haubices. XX gs. otrajā pusē bruņojumā sastopamas tikai pašgājējas mortīras.
Skat. arī: bombarda
Attēlos
XIX-XX gs. mija
XIX-XX gs. mija
240 mm, XX gs. pirmā puse
76 mm (1900.)
454 mm (1900.)
Literatūra par šo tēmu
- Ādolfs G. Šaujamieroči 15.-18. gadsimtā. // Tēvijas sargs. 2005., Nr.3., 22.-23. lpp.
