Atšķirības starp "Oligarhija" versijām

No ''Vēsture''
Pārlēkt uz: navigācija, meklēt
m (kategorijas maiņa uz precīzāku)
m
 
(1 starpversija, ko mainījis viens dalībnieks, nav parādīta)
1. rindiņa: 1. rindiņa:
'''Oligarhija''' (no gr. ''ὀλιγαρχία'', ''oligarchiā'' - "mazākuma vara", saturiski: "bagāto vara"; angl. ''oligarchy'', vāc. ''Oligarchie'', fr. ''oligarchie'', kr. ''олигархия'') valsts iekārta, kur augstākā valsts vara ar likumu pieder nelielai bagātāko pilsoņu grupai, kas valsti pārvalda savās, nevis sabiedrības interesēs.  
+
'''Oligarhija''' (no gr. ''ὀλιγαρχία'', ''oligarchiā'' - "mazākuma vara", saturiski: "bagāto vara"; angl. ''oligarchy'', vāc. ''Oligarchie'', fr. ''oligarchie'', kr. ''олигархия'') – [[valsts]] pārvaldes forma, kur augstākā valsts vara ar likumu pieder nelielai bagātāko pilsoņu grupai, kas valsti pārvalda savās, nevis sabiedrības interesēs. Pirmie to definēja un jēdzienu pielietoja [[Aristotelis]]. un [[Polībijs]], aprakstot [[aristokrātija]]s deģenerācijas gadījumus. Mūsdienu definīciju devis sociologs Roberts Mihelss (''Robert Michels'', 1876.-1936.) secinot, ka lielās sabiedrībās [[demokrātija]] vienkārši nav iespējama, jo neizbēgami pārtop ''oligarhijā'', kur valsts pārvaldes augstākās amatpersonas tiek rekrutētas no profesionāliem "politiķu klaniem" no turīgākajiem sabiedrības slāņiem (vai, kā tas bija [[PSRS]], kur valdošā nomenklatūra sāk veidot atsevišķu sociālo slāni).
  
==== Komentāri ====
+
==== Literatūra par šo tēmu ====
 
 
Pirmie to definēja un jēdzienu pielietoja [[Aristotelis]]. un [[Polībijs]], aprakstot [[aristokrātija]]s deģenerācijas gadījumus. Mūsdienu definīciju devis sociologs Roberts Mihelss (''Robert Michels'', 1876.-1936.) secinot, ka lielās sabiedrībās [[demokrātija]] vienkārši nav iespējama, jo neizbēgami pārtop ''oligarhijā'', kur valsts pārvaldes augstākās amatpersonas tiek rekrutētas no profesionāliem "politiķu klaniem" no turīgākajiem sabiedrības slāņiem (vai, kā tas bija [[PSRS]], kur valdošā nomenklatūra sāk veidot atsevišķu sociālo slāni).
 
 
 
== Literatūra ==
 
  
 
* Valsts un tiesību vēsture jēdzienos un terminos. / Sast. P.Valters. - Divergens: Rīga, 2001., 37. lpp.
 
* Valsts un tiesību vēsture jēdzienos un terminos. / Sast. P.Valters. - Divergens: Rīga, 2001., 37. lpp.
13. rindiņa: 9. rindiņa:
 
* Ostwald M. Oligarchia: The Development of a Constitutional Form in Ancient Greece (Historia Einzelschirften; 144). - Steiner: Stuttgart, 2000, ISBN 3-515-07680-8
 
* Ostwald M. Oligarchia: The Development of a Constitutional Form in Ancient Greece (Historia Einzelschirften; 144). - Steiner: Stuttgart, 2000, ISBN 3-515-07680-8
  
== Resursi internetā par šo tēmu ==
+
==== Resursi internetā par šo tēmu ====
  
 
* [http://www.centant.pu.ru/aristeas/monogr/vladim_m/vlad_m10.htm Владимирский М.Ю. — Афинская олигархия]
 
* [http://www.centant.pu.ru/aristeas/monogr/vladim_m/vlad_m10.htm Владимирский М.Ю. — Афинская олигархия]

Pašreizējā versija, 2017. gada 15. jūnijs, plkst. 07.30

Oligarhija (no gr. ὀλιγαρχία, oligarchiā - "mazākuma vara", saturiski: "bagāto vara"; angl. oligarchy, vāc. Oligarchie, fr. oligarchie, kr. олигархия) – valsts pārvaldes forma, kur augstākā valsts vara ar likumu pieder nelielai bagātāko pilsoņu grupai, kas valsti pārvalda savās, nevis sabiedrības interesēs. Pirmie to definēja un jēdzienu pielietoja Aristotelis. un Polībijs, aprakstot aristokrātijas deģenerācijas gadījumus. Mūsdienu definīciju devis sociologs Roberts Mihelss (Robert Michels, 1876.-1936.) secinot, ka lielās sabiedrībās demokrātija vienkārši nav iespējama, jo neizbēgami pārtop oligarhijā, kur valsts pārvaldes augstākās amatpersonas tiek rekrutētas no profesionāliem "politiķu klaniem" no turīgākajiem sabiedrības slāņiem (vai, kā tas bija PSRS, kur valdošā nomenklatūra sāk veidot atsevišķu sociālo slāni).

Literatūra par šo tēmu

  • Valsts un tiesību vēsture jēdzienos un terminos. / Sast. P.Valters. - Divergens: Rīga, 2001., 37. lpp.

  • Аристотель. Политика. / Антология мировой философии. - Москва, 1969

  • Ostwald M. Oligarchia: The Development of a Constitutional Form in Ancient Greece (Historia Einzelschirften; 144). - Steiner: Stuttgart, 2000, ISBN 3-515-07680-8

Resursi internetā par šo tēmu