Atšķirības starp "Muskete" versijām

No ''Vēsture''
Pārlēkt uz: navigācija, meklēt
m
m
 
(20 starpversijas, ko mainījis viens dalībnieks, nav parādītas)
1. rindiņa: 1. rindiņa:
−
'''Muskete''' (vc. ''Muskete'', an. ''musket'', sp. ''mosquete'', kr. ''мушкет'' - no fr. ''mousquet'') - XVI-XVII gs. Eiropā strēlnieka (t.s. [[musketieri]]) pa stobra galu pielādējama gludstobra [[šautene]], sākumā kvēldegļa, vēlāk rata atslēgu. Pirmo reizi parādījās 1521. gadā Spānijā, pakāpeniski aizstājot [[Arkebuza|arkebuzu]]. Vidējais kalibrs 20-25 mm, lodes svars 50-55 g, stobra garums 65 kalibri (1400 mm), šaušanas distance līdz 250 m, kirasu spēja caursist līdz 200 m, tēmēšanas attālums ap 50 m, svars 7-10 kg. Lai šautu, musketieri izmantoja stobra balsta dakšu (Gustava Ādolfa laikā Zviedru armijā musketes svaru samazināja līdz 6 kg un tad jau varēja iztikt bez balsta dakšas). 1646. gadā pie musketes pievienoja īsu šķēpu, kuru varēja ielikt stobrā kā korķi pudelē - t.s [[Bajonete|bajoneti]]. XVII gs. beigās musketes nomainīja [[fuzeja]]s.
+
[[Attēls:Netherlands_Musketeer_XVII_MiniArt.jpg‎|right|thumb|200px|Nīderlandes musketieris, XVII gs.]]
 +
'''Muskete''' (vc. ''Muskete'', an. ''musket'', fr. ''mousquet'', sp. ''mosquete'', kr. ''мушкет'') - 16.-17. gs. Eiropā kājnieku strēlnieka (t.s. [[musketieri]]) pa stobra galu pielādējama liela kalibra gludstobra [[šautene]], ar pagarinātu, pie pleca (vai krūšu labās puses) liekamu laidi, sākumā kvēldegļa, vēlāk rata atslēgu.  
  
−
Austrumeiropā līdz XIX gs. par musketēm dēvēja visas šautenes ar krama uzsitiena atslēgu.  
+
Pirmo reizi parādījās 1521. gadā Spānijā, pakāpeniski aizstājot vieglāko un mazāka kalibra [[Arkebūza|arkebūzu]]. Vidējais kalibrs 20-25 mm, lodes svars 50-55 g, stobra garums 65 kalibri (1400 mm), šaušanas distance līdz 250 m, kirasu spēja caursist līdz 200 m, tēmēšanas attālums ap 50 m, svars 7-10 kg. Lai šautu, musketieri izmantoja furketi jeb balsta dakšu (vc. ''Gabelstange'', kr. ''подсошка''). Gustava II Ādolfa Zviedrijas armijā musketes svaru samazināja līdz 6 kg un tad jau varēja iztikt bez balsta dakšas. 1646. gadā pie musketes pievienoja īsu šķēpu, kuru varēja ielikt stobrā kā korķi pudelē - t.s [[Bajonete|bajoneti]]. 17. gs. beigās musketes nomainīja [[fuzeja]]s un [[karabīne]]s.
  
−
Skat. arī: [[dragona]]
+
Austrumeiropā līdz 19. gs. par musketēm dēvēja visas šautenes ar krama uzsitiena atslēgu.
 +
 
 +
Skat. arī: [[dragona]], [[arkebūza]]
  
 
=== ===
 
=== ===
10. rindiņa: 13. rindiņa:
 
Attēls:Luntenschlossschema.jpg|kvēldegļa atslēgas shēma
 
Attēls:Luntenschlossschema.jpg|kvēldegļa atslēgas shēma
 
</gallery></center>
 
</gallery></center>
 +
 +
==== Literatūra par šo tēmu ====
 +
 +
* Ādolfs G. Šaujamieroči 15.-18. gadsimtā. // Tēvijas sargs. 2005., Nr.3., 22.-23. lpp.
 +
* Šulcs Valters. 1000 šaujamieroči. No viduslaikiem līdz mūsdienām. Tulk. Dainis Poziņš; red. Valdis Klišāns. - Apgāds Zvaigzne ABC: Rīga, 2012. - 336 lpp.
 +
----
 +
* Gheyn Jakob de. Wapenhandelinghe van Roers Musquetten ende Spiessen: achtervolgende de ordre van S n Excellentie Maurits Prince van Orangie Grave van Nassau…, Gouverneur ende Capite n Generael over Gelderlandt, Hollandt, Zeelandt, Utrecht, Overyssel etc. int SGraven Hage, 1607
 +
----
 +
* Elgood R. Firearms of the Islamic World: in the Tareq Rajab Museum, Kuwait. L.; N.&Y.: I. B. Tauris Publishers, 1995
 +
----
 +
* Бехайм В. Энциклопедия оружия / пер. с нем.; предисл. А.Н. Кирпичникова; коммент. и прилож. С.Е. Еременко; В.М. Милованов, М.Ю. Некрасов. - АО «Санкт&Петербург оркестр»: СПб., 1995. С. 330–331.
 +
* Учение и хитрость ратного строения пехотных людей 1647 г. / Печатано под наблюдением действительного члена Императорского Русского Исторического Общества А.З. Мышлаевского и члена СанктПетербургского Археологического Института И.В. Парийского. - Издание Главного штаба: СПб., 1904. С. 82.
  
 
==== Resursi internetā par šo tēmu ====
 
==== Resursi internetā par šo tēmu ====
  
 
* [http://www.engerisser.de/Bewaffnung/Luntenschlossmuskete.html Peter Engerisser. Luntenschloßmuskete, Suhl um 1630]
 
* [http://www.engerisser.de/Bewaffnung/Luntenschlossmuskete.html Peter Engerisser. Luntenschloßmuskete, Suhl um 1630]
 +
* [http://journals.hil.unb.ca/index.php/MCR/article/view/17669/22312 Peter Krenn, Paul Kalaus, Bert Hall. Material Culture and Military History: Test-Firing Early Modern Small Arms. // Electronic Text Centre Journals]
 +
----
 +
* [http://www.mirf.ru/Articles/print4136.html ТАКТИКА ЕВРОПЕЙСКИХ АРМИЙ XVII СТОЛЕТИЯ]
 +
* [http://books.reenactor.ru/?bookid=2974  Чубинский А.Н. Конструкции замков огнестрельного оружия и их наименования в русских источниках XVI - начала XVIII века // Война и оружие: Новые исследования и материалы. Труды Пятой Международной научно-практической конференции 14-16 мая 2014г. СПб., 2014. Ч. IV. C. 405-428]
  
 
[[Kategorija:Šaujamieroči]]
 
[[Kategorija:Šaujamieroči]]

Pašreizējā versija, 2022. gada 31. marts, plkst. 19.25

Nīderlandes musketieris, XVII gs.

Muskete (vc. Muskete, an. musket, fr. mousquet, sp. mosquete, kr. мушкет) - 16.-17. gs. Eiropā kājnieku strēlnieka (t.s. musketieri) pa stobra galu pielādējama liela kalibra gludstobra šautene, ar pagarinātu, pie pleca (vai krūšu labās puses) liekamu laidi, sākumā kvēldegļa, vēlāk rata atslēgu.

Pirmo reizi parādījās 1521. gadā Spānijā, pakāpeniski aizstājot vieglāko un mazāka kalibra arkebūzu. Vidējais kalibrs 20-25 mm, lodes svars 50-55 g, stobra garums 65 kalibri (1400 mm), šaušanas distance līdz 250 m, kirasu spēja caursist līdz 200 m, tēmēšanas attālums ap 50 m, svars 7-10 kg. Lai šautu, musketieri izmantoja furketi jeb balsta dakšu (vc. Gabelstange, kr. подсошка). Gustava II Ādolfa Zviedrijas armijā musketes svaru samazināja līdz 6 kg un tad jau varēja iztikt bez balsta dakšas. 1646. gadā pie musketes pievienoja īsu šķēpu, kuru varēja ielikt stobrā kā korķi pudelē - t.s bajoneti. 17. gs. beigās musketes nomainīja fuzejas un karabīnes.

Austrumeiropā līdz 19. gs. par musketēm dēvēja visas šautenes ar krama uzsitiena atslēgu.

Skat. arī: dragona, arkebūza

  • 1623.

  • kvēldegļa atslēgas shēma

Literatūra par šo tēmu

  • Ādolfs G. Šaujamieroči 15.-18. gadsimtā. // Tēvijas sargs. 2005., Nr.3., 22.-23. lpp.
  • Šulcs Valters. 1000 šaujamieroči. No viduslaikiem līdz mūsdienām. Tulk. Dainis Poziņš; red. Valdis Klišāns. - Apgāds Zvaigzne ABC: Rīga, 2012. - 336 lpp.
  • Gheyn Jakob de. Wapenhandelinghe van Roers Musquetten ende Spiessen: achtervolgende de ordre van S n Excellentie Maurits Prince van Orangie Grave van Nassau…, Gouverneur ende Capite n Generael over Gelderlandt, Hollandt, Zeelandt, Utrecht, Overyssel etc. int SGraven Hage, 1607
  • Elgood R. Firearms of the Islamic World: in the Tareq Rajab Museum, Kuwait. L.; N.&Y.: I. B. Tauris Publishers, 1995
  • Бехайм В. Энциклопедия оружия / пер. с нем.; предисл. А.Н. Кирпичникова; коммент. и прилож. С.Е. Еременко; В.М. Милованов, М.Ю. Некрасов. - АО «Санкт&Петербург оркестр»: СПб., 1995. С. 330–331.
  • Учение и хитрость ратного строения пехотных людей 1647 г. / Печатано под наблюдением действительного члена Императорского Русского Исторического Общества А.З. Мышлаевского и члена СанктПетербургского Археологического Института И.В. Парийского. - Издание Главного штаба: СПб., 1904. С. 82.

Resursi internetā par šo tēmu

Saturs iegūts no "https://vesture.eu/index.php?title=Muskete&oldid=73266"