Atšķirības starp "1. Daugavgrīvas latviešu strēlnieku bataljons" versijām

No ''Vēsture''
Pārlēkt uz: navigācija, meklēt
m ()
m (Atsauces un paskaidrojumi)
 
(9 starpversijas, ko mainījis viens dalībnieks, nav parādītas)
1. rindiņa: 1. rindiņa:
'''1. Daugavgrīvas latviešu strēlnieku bataljons''' (kr. ''1-ый Усть-Двинский батальон латышских стрелков'') - [[latviešu strēlnieki|latviešu strēlnieku]] [[bataljons]] [[Krievijas impērija]]s armijā [[Pirmais Pasaules karš|I Pasaules kara]] laikā (1915.-1917.), izveidots 1915. gada vasarā pēc 1915. gada 1. augusta [[Krievijas impērija]]s Ziemeļrietumu frontes pavēlnieka [[ģenerālis]] Mihails Aļeksejevs izdotās pavēles Nr.21370 par latviešu [[Strēlnieki|strēlnieku]] bataljonu dibināšanu.<ref>Государственный Военно-исторический архив Российской Федерации, 2003 ф., 2 оп., 323 д., 193 л.</ref> Bataljons tika veidoti ar tādu aprēķinu, lai šī vienība būtu pietiekoši patstāvīga un spētu pati ātri pārvietoties, kā arī lai nepieciešamības gadījumā to varētu piekomandēt pulkam vai divīzijai konkrētu uzdevumu veikšanai noteiktā laika periodā. 1915. gada 19. jūlijā apstiprinātie Krievijas impērijas armijas "Pagaidu noteikumi par latviešu strēlnieku bataljoniem" definēja bataljona galvenos uzdevumus: atvieglot Baltijā operējošajam Krievijas karaspēkam izlūku un sakaru dienestu, kā arī segt uzbrukumu laikā lielāku vienību flangus. Veidojot latviešu strēlnieku bataljonu štatu sarakstu, par paraugu ņēma tipveida Sibīrijas strēlnieku bataljonu (skat. [[latviešu strēlnieku bataljons]]): 4 rotas, kuras veidoja 26 virsnieki, 6 kara ierēdņi, 1246 apakšvirsnieki un strēlnieki, 8 savvaļnieki, 164 zirgi ( t.sk. 95 vezumnieku zirgi ), 7 lauku virtuves un 40 vezumi (1916. gada vasarā bataljonu papildināja ar 2 divas rotām).
+
'''1. Daugavgrīvas latviešu strēlnieku bataljons''' (kr. ''1-ый Усть-Двинский батальон латышских стрелков'') - [[latviešu strēlnieki|latviešu strēlnieku]] [[bataljons]] [[Krievijas impērija]]s armijā [[Pirmais Pasaules karš|I Pasaules kara]] laikā, pirmā latviešu strēlnieku vienība. Saformēts 1915. gada 16. augustā pēc Rīgā, [[Daugavgrīvas cietoksnis|Daugavgrīvas cietoksnī]], no brīvprātīgajiem, kas vēl nebij sasnieguši iesaucamo vecumu. Komandieris (25.8.1915.-18.11.1916.) kapitans [[Rūdolfs Bangerskis|Bangerskis]]. Bataljons tika veidoti ar tādu aprēķinu, lai šī vienība būtu pietiekoši patstāvīga un spētu pati ātri pārvietoties, kā arī lai nepieciešamības gadījumā to varētu piekomandēt pulkam vai divīzijai konkrētu uzdevumu veikšanai noteiktā laika periodā. 1915. gada 19. jūlijā apstiprinātie Krievijas impērijas armijas "Pagaidu noteikumi par latviešu strēlnieku bataljoniem" definēja bataljona galvenos uzdevumus: atvieglot Baltijā operējošajam Krievijas karaspēkam izlūku un sakaru dienestu, kā arī segt uzbrukumu laikā lielāku vienību flangus. Veidojot latviešu strēlnieku bataljonu štatu sarakstu, par paraugu ņēma tipveida Sibīrijas strēlnieku bataljonu (skat. [[latviešu strēlnieku bataljons]]): 4 rotas, kuras veidoja 26 virsnieki, 6 kara ierēdņi, 1246 apakšvirsnieki un strēlnieki, 8 savvaļnieki, 164 zirgi ( t.sk. 95 vezumnieku zirgi ), 7 lauku virtuves un 40 vezumi (1916. gada vasarā bataljonu papildināja ar 2 divas rotām). Strēlnieku apmācība tika veikta Vecmīlgrāvī, Cizes fabrikas teritorijā. 1915. gada rudenī bataljona 2. un 3. rotas pirmo reizi piedalījās 25. oktobra sadursmē pie "Mangaļu" mājām Tīreļa purvā (pirmos kritušos bataljona strēlniekus 28. oktobrī apglabāja Meža kapos, kur tika likts pamats vēlākajiem Brāļu kapiem). Ievērojamākās cīņas: 2. un 3. pretuzbrukums vāciešiem 25.10.1915. pie Mangaļiem; poručika Brieža 1 .rotas uzbrukums nocietinājumiem pie Plakāniem 29.10. un pie "Veisu" mājām 22.11.; 21.03.1916. kaujas Ķekavas-Bauskas virzienā; 16.-23.07. kaujas pie Ķekavas.
  
 
1916. gada 3. novembrī pārveidots par [[1. Daugavgrīvas latviešu strēlnieku pulks|1. Daugavgrīvas latviešu strēlnieku pulku]].
 
1916. gada 3. novembrī pārveidots par [[1. Daugavgrīvas latviešu strēlnieku pulks|1. Daugavgrīvas latviešu strēlnieku pulku]].
  
==== Atsauces un paskaidrojumi ====
 
  
{{atsauces}}
 
  
 
===  ===
 
===  ===
 
<center><gallery>
 
<center><gallery>
 
Attēls:Janis_Schnuka_1916.jpg|3. rotas jaunākais virsnieks [[Jānis Šnuka]]
 
Attēls:Janis_Schnuka_1916.jpg|3. rotas jaunākais virsnieks [[Jānis Šnuka]]
Attēls:Briedis_un_Jura_krusta_kavalieri.jpg|štabskapitans Fridrihs Briedis un viņa komandētās 1. rotas karavīri, kuri apbalvoti ar Sv. Jura krustiem un medaļām
+
Attēls:Briedis_un_Jura_krusta_kavalieri.jpg|1. rotas karavīri, kuri apbalvoti ar Sv. Jura krustiem un medaļām
 
Attēls:Breedis_Fridrichs_apbalvo.jpeg‎|kapitans Briedis apbalvo 1. rotas strēlniekus par varonību jūlija kaujās (1916. gada vasara)
 
Attēls:Breedis_Fridrichs_apbalvo.jpeg‎|kapitans Briedis apbalvo 1. rotas strēlniekus par varonību jūlija kaujās (1916. gada vasara)
 
Attēls:Latviesu_lozmetejnieki_1916_1.jpg|ložmetēju komanda
 
Attēls:Latviesu_lozmetejnieki_1916_1.jpg|ložmetēju komanda
 
Attēls:Karlis_Gailis_1916.jpg|jaunākais apakšvirsnieks [[Kārlis Gailis]]
 
Attēls:Karlis_Gailis_1916.jpg|jaunākais apakšvirsnieks [[Kārlis Gailis]]
 
Attēls:Latvian_riflemen_skouts_1916.jpg|kājnieku izlūki
 
Attēls:Latvian_riflemen_skouts_1916.jpg|kājnieku izlūki
 +
Attēls:Briedis_Daugavgrivas_virsnieki.jpg|1. Daugavgrīvas latviešu strēlnieku bataljona virsnieki zirgos
 
Attēls:Latvian_riflemen_1916_4.jpg|karavīri pārgājiena laikā
 
Attēls:Latvian_riflemen_1916_4.jpg|karavīri pārgājiena laikā
 
Attēls:Rudolfs_Bangerskis.jpg|bataljona komandieris [[Rūdolfs Bangerskis]]
 
Attēls:Rudolfs_Bangerskis.jpg|bataljona komandieris [[Rūdolfs Bangerskis]]
Attēls:Briedis_Fridrihs.jpg|pulka komandieris pulkvedis [[Fridrihs Briedis]]
+
Attēls:Briedis_Fridrihs.jpg|1. rotas komandieris, vēlāk pulka komandieris [[Fridrihs Briedis]]
 
</gallery></center>
 
</gallery></center>
  
 
== Literatūra un avoti par šo tēmu ==
 
== Literatūra un avoti par šo tēmu ==
  
* Latvijas Valsts Vēstures arhīvs, 5434. fonds
 
 
* ''Latviešu veco strēlnieku biedrības'' izdotais žurnāls „Latviešu strēlnieki”  
 
* ''Latviešu veco strēlnieku biedrības'' izdotais žurnāls „Latviešu strēlnieki”  
* Valsts un tiesību vēsture jēdzienos un terminos. / Sast. P.Valters. - Divergens, Rīga, 2001., 119. lpp.
 
* Latvijas brīvības cīņas 1918-1920. Enciklopēdija. - Preses nams: Rīga, 1999., 172.-173. lpp.
 
 
* Latviešu strēlnieki mūžības gaismā. / sast.i Goldmanis J. un Mednis E. - Strēlnieks, 1953. - 237 lpp.
 
* Latviešu strēlnieki mūžības gaismā. / sast.i Goldmanis J. un Mednis E. - Strēlnieks, 1953. - 237 lpp.
 
* Latviešu strēlnieku vēsture. / red. J.Krastiņš - Rīga, 1970.
 
* Latviešu strēlnieku vēsture. / red. J.Krastiņš - Rīga, 1970.
44. rindiņa: 40. rindiņa:
 
== Resursi internetā par šo tēmu ==
 
== Resursi internetā par šo tēmu ==
  
 +
* [http://www.historia.lv/alfabets/P/pi/1.daugavgr_bat/encik/1.bat_lkv.htm Daugavgrīvas I latviešu strēlnieku bataljons // historia.lv]
 +
* [http://www.letonika.lv/groups/default.aspx?r=11012&q=Rīga&id=966672&&g=3 1. Daugavgrīvas bataljona strēlnieki dodas uz mācībām // "Tildes Datorenciklopēdija Latvijas Vēsture"]
 
* [http://www.lacplesis.com/Freedom_Battle_files/Starp_divam_revolucijam.htm Goppers K. Starp divām revolūcijām.]
 
* [http://www.lacplesis.com/Freedom_Battle_files/Starp_divam_revolucijam.htm Goppers K. Starp divām revolūcijām.]
 
* [http://searchworks-prod.stanford.edu/?q=%22Latyshskie+strelki+%28Russia+and+R.S.F.S.R.%29%22&qt=search_subject Bibliogrāfija]
 
* [http://searchworks-prod.stanford.edu/?q=%22Latyshskie+strelki+%28Russia+and+R.S.F.S.R.%29%22&qt=search_subject Bibliogrāfija]
50. rindiņa: 48. rindiņa:
 
* [http://www.lacplesis.com/Latviesu_Strelnieki/Latviesu_Strelniek_No08.pdf 5. Zemgales latviešu strēlnieku bataljona kaujas žurnāls, 8. burtnīca (.pdf)]
 
* [http://www.lacplesis.com/Latviesu_Strelnieki/Latviesu_Strelniek_No08.pdf 5. Zemgales latviešu strēlnieku bataljona kaujas žurnāls, 8. burtnīca (.pdf)]
 
* [http://www.lacplesis.com/Latviesu_Strelnieki/Latviesu_Strelniek_No07.pdf Latviešu strēlnieki :Latviešu veco strēlnieku vēsturisko dokumentu un atmiņu krājums. 7. burtnīca - Latviešu veco strēlnieku biedrība: Rīga, (.pdf)]
 
* [http://www.lacplesis.com/Latviesu_Strelnieki/Latviesu_Strelniek_No07.pdf Latviešu strēlnieki :Latviešu veco strēlnieku vēsturisko dokumentu un atmiņu krājums. 7. burtnīca - Latviešu veco strēlnieku biedrība: Rīga, (.pdf)]
 +
* [http://zagarins.net/jg/jg80/JG80_Germanis-V.htm Latviešu strēlnieku bataljonu tapšana. // Ģērmanis Uldis. Zemgaliešu komandieris.]
 
----
 
----
 
* [http://ehlee.humnet.unipi.it/books4/2/05.pdf  Šiliņš J. Latvian Society and the Soviet Regime in1919: from Support to Resistance (.pdf)]
 
* [http://ehlee.humnet.unipi.it/books4/2/05.pdf  Šiliņš J. Latvian Society and the Soviet Regime in1919: from Support to Resistance (.pdf)]

Pašreizējā versija, 2016. gada 4. februāris, plkst. 11.39

1. Daugavgrīvas latviešu strēlnieku bataljons (kr. 1-ый Усть-Двинский батальон латышских стрелков) - latviešu strēlnieku bataljons Krievijas impērijas armijā I Pasaules kara laikā, pirmā latviešu strēlnieku vienība. Saformēts 1915. gada 16. augustā pēc Rīgā, Daugavgrīvas cietoksnī, no brīvprātīgajiem, kas vēl nebij sasnieguši iesaucamo vecumu. Komandieris (25.8.1915.-18.11.1916.) kapitans Bangerskis. Bataljons tika veidoti ar tādu aprēķinu, lai šī vienība būtu pietiekoši patstāvīga un spētu pati ātri pārvietoties, kā arī lai nepieciešamības gadījumā to varētu piekomandēt pulkam vai divīzijai konkrētu uzdevumu veikšanai noteiktā laika periodā. 1915. gada 19. jūlijā apstiprinātie Krievijas impērijas armijas "Pagaidu noteikumi par latviešu strēlnieku bataljoniem" definēja bataljona galvenos uzdevumus: atvieglot Baltijā operējošajam Krievijas karaspēkam izlūku un sakaru dienestu, kā arī segt uzbrukumu laikā lielāku vienību flangus. Veidojot latviešu strēlnieku bataljonu štatu sarakstu, par paraugu ņēma tipveida Sibīrijas strēlnieku bataljonu (skat. latviešu strēlnieku bataljons): 4 rotas, kuras veidoja 26 virsnieki, 6 kara ierēdņi, 1246 apakšvirsnieki un strēlnieki, 8 savvaļnieki, 164 zirgi ( t.sk. 95 vezumnieku zirgi ), 7 lauku virtuves un 40 vezumi (1916. gada vasarā bataljonu papildināja ar 2 divas rotām). Strēlnieku apmācība tika veikta Vecmīlgrāvī, Cizes fabrikas teritorijā. 1915. gada rudenī bataljona 2. un 3. rotas pirmo reizi piedalījās 25. oktobra sadursmē pie "Mangaļu" mājām Tīreļa purvā (pirmos kritušos bataljona strēlniekus 28. oktobrī apglabāja Meža kapos, kur tika likts pamats vēlākajiem Brāļu kapiem). Ievērojamākās cīņas: 2. un 3. pretuzbrukums vāciešiem 25.10.1915. pie Mangaļiem; poručika Brieža 1 .rotas uzbrukums nocietinājumiem pie Plakāniem 29.10. un pie "Veisu" mājām 22.11.; 21.03.1916. kaujas Ķekavas-Bauskas virzienā; 16.-23.07. kaujas pie Ķekavas.

1916. gada 3. novembrī pārveidots par 1. Daugavgrīvas latviešu strēlnieku pulku.


Literatūra un avoti par šo tēmu

  • Latviešu veco strēlnieku biedrības izdotais žurnāls „Latviešu strēlnieki”
  • Latviešu strēlnieki mūžības gaismā. / sast.i Goldmanis J. un Mednis E. - Strēlnieks, 1953. - 237 lpp.
  • Latviešu strēlnieku vēsture. / red. J.Krastiņš - Rīga, 1970.
  • Latvija Pirmā Pasaules kara laikā. red. V.Bērziņš - Rīga, 1987.
  • Memenis A. Strēlnieki : Latviešu strēlnieki I pasaules kar̦ā. - Junda: Rīga, 1995. - 245 lpp.
  • Latviešu strēlnieki; literatūras rādītājs. / sast. O.Puce, O.Straumite. - Rīga, 1972. - 131 lpp.
  • Jēkabsons Ēriks. Latviešu strēlnieku bataljonu izveidošana 1915. gada vasarā. // Tēvijas sargs. 2005., Nr.7., 28.-29. lpp.
  • Hartmanis Jānis. Latviešu strēlnieku ugunskristības 1915. gada 12. oktobrī. // Tēvijas sargs. 2005., Nr.9., 28.-29. lpp.
  • Hartmanis Jānis. Latviešu strēlnieki 1916. gada 8. marta Ķekavas kaujā. // Latvijas Kara muzeja gadagrāmata. Nr.7., Rīga, 2006, 52.-82. lpp.
  • Hartmanis Jānis. Aizmirstie karavīri : Latviešu strēlnieki Ķekavas kaujā. - Latvijas Nacionālās Aizsardzības akadēmija: Rīga, 2009. 114 lpp. ISBN 978-9984-39-870-9
  • Karstiņš Jānis. Latviešu strēlnieku vēsture, 1915-1920. - Zinātne: Rīga, 1970. - 694 lpp.
  • Bangerskis Rūdolfs. Mana mūža atmiņas. - Kopenhāgena: 1958.
  • Vācietis Jukums. Latviešu strēlnieku vēsturiskā nozīme. - Rīga, 1989.
  • Peniķis Mārtiņš. Pasaules karš 1914., 1915. un 1916. gadā, un Latviešu strēlnieku bataljonu – pulku cīņas. - Rīga, 1939.
  • Bērziņš V. Latviešu strēlnieki – drāma un traģēdija. - Rīga, 1995.
  • Porietis J. Strēlnieku leģendārās gaitas. - ASV, 1968.

Resursi internetā par šo tēmu