Atšķirības starp "Mīnu izzvejošanas flotile" versijām
m |
m |
||
| (2 starpversijas, ko mainījis viens dalībnieks, nav parādītas) | |||
| 1. rindiņa: | 1. rindiņa: | ||
| − | Latvijas armijas '''Mīnu izzvejošanas flotile''' - Latvijas Republikas jūras spēku vienība [[Latvijas Neatkarības karš|Latvijas Neatkarības kara]] laikā, [[Jūras nodaļa]]s | + | Latvijas armijas '''Mīnu izzvejošanas flotile''' - Latvijas Republikas jūras spēku vienība [[Latvijas Neatkarības karš|Latvijas Neatkarības kara]] laikā, [[Jūras nodaļa]]s pakļautībā, izveidota uz bijušās [[Padomju Latvijas kara flotile]]s kuģu bāzes. Komandieris kopš 13.08.1919. - jūras virsleitnants Jūlijs Briedis. Peldošais sastāvs bāzējās Andrejostā un Eksporta ostā. Kuģu remontu veica armijas vajadzībām pārņemtajā Bolderājas kuģu būvētavā. |
| − | Kā pirmie mīnu | + | Kā pirmie mīnu iznīcināšanas darbus pie Daugavas ietekas Rīgas jūras līcī uzsāka buksiertvaikoņi (velkoņi) "Baltija", "Lielupe" un "Nadežda". Galvenais mehāniķis j-vltn. Eduards Alksnis. Līdz 16. septembrim uz katra kuģa darbojās divas komandas: tvaikoņu privātā un militārā komanda (16. septembrī kuģu īpašnieku komandas tika demobilizētas). Vēlāk tiem pievienoja rekvizēto "Hamburg" (kom. j-ltn. Jēkabs Krasts), kura privāto komandu - 12 jūrniekus - 19. oktobrī mobilizēja aktīvajā karadienestā. 1920. gada aprīlī flotili veidoja: "Baltija" (kom. j-ltn. Jānis Bernsons), "Kodirno" (kom. j-vltn. Roberts Ceplītis), "Wolemus" (kom. j-vltn. Vilis Kļaviņš), "Lielupe" (kom. j-vltn. Heinrichs Krasts), "Oskars" (kom. j-vltn. Jēkabs Krasts), "Sekunda" (kom. j-vltn. Mārtiņš Dāniels). 30.04.1920. Mīnu izzvejošanas flotili pārformēja par 2. Traleru divizionu ar j-vltn. Vilhelmu Aranu (''Ahran'') ka diviziona komandieri. |
| − | |||
| − | 1920. gada aprīlī flotili veidoja: "Baltija" (kom. j-ltn. Jānis Bernsons), "Kodirno" (kom. j-vltn. Roberts Ceplītis), "Wolemus" (kom. j-vltn. Vilis Kļaviņš), "Lielupe" (kom. j-vltn. Heinrichs Krasts), "Oskars" (kom. j-vltn. Jēkabs Krasts), "Sekunda" (kom. j-vltn. Mārtiņš Dāniels). 30.04.1920. Mīnu izzvejošanas flotili pārformēja par 2. Traleru divizionu ar j-vltn. Vilhelmu Aranu (''Ahran'') ka diviziona komandieri. | ||
==== Literatūra par šo tēmu ==== | ==== Literatūra par šo tēmu ==== | ||
Pašreizējā versija, 2013. gada 19. janvāris, plkst. 21.40
Latvijas armijas Mīnu izzvejošanas flotile - Latvijas Republikas jūras spēku vienība Latvijas Neatkarības kara laikā, Jūras nodaļas pakļautībā, izveidota uz bijušās Padomju Latvijas kara flotiles kuģu bāzes. Komandieris kopš 13.08.1919. - jūras virsleitnants Jūlijs Briedis. Peldošais sastāvs bāzējās Andrejostā un Eksporta ostā. Kuģu remontu veica armijas vajadzībām pārņemtajā Bolderājas kuģu būvētavā.
Kā pirmie mīnu iznīcināšanas darbus pie Daugavas ietekas Rīgas jūras līcī uzsāka buksiertvaikoņi (velkoņi) "Baltija", "Lielupe" un "Nadežda". Galvenais mehāniķis j-vltn. Eduards Alksnis. Līdz 16. septembrim uz katra kuģa darbojās divas komandas: tvaikoņu privātā un militārā komanda (16. septembrī kuģu īpašnieku komandas tika demobilizētas). Vēlāk tiem pievienoja rekvizēto "Hamburg" (kom. j-ltn. Jēkabs Krasts), kura privāto komandu - 12 jūrniekus - 19. oktobrī mobilizēja aktīvajā karadienestā. 1920. gada aprīlī flotili veidoja: "Baltija" (kom. j-ltn. Jānis Bernsons), "Kodirno" (kom. j-vltn. Roberts Ceplītis), "Wolemus" (kom. j-vltn. Vilis Kļaviņš), "Lielupe" (kom. j-vltn. Heinrichs Krasts), "Oskars" (kom. j-vltn. Jēkabs Krasts), "Sekunda" (kom. j-vltn. Mārtiņš Dāniels). 30.04.1920. Mīnu izzvejošanas flotili pārformēja par 2. Traleru divizionu ar j-vltn. Vilhelmu Aranu (Ahran) ka diviziona komandieri.
Literatūra par šo tēmu
- Mūsu kara flotes 20 gadi. // Latvijas kareivis. Nr.178., 10.08.1939., 1.-2. lpp.
- Peniķis Mārtiņš. Latvijas armijas sākums un viņas darbība līdz 1919. gada 8. oktobrim. – Rīga, 1927. (1932.)
- Peniķis Mārtiņš. Latvijas atbrīvošanas kaŗa vēsture. / Peniķis Mārtiņš – Rīga, 1938. (1961., 2005.)
- Aleksandrs Kalējs, Aleksandrs Plensners. Mūsu armija: tapšanā, valsts izcīnīšanā un tagadējos sasniegumos. – Golts un Jurjāns: Rīga, 1929. – 177 lpp.
- Plensners Aleksandrs. Latvijas atbrīvošanās. – Rīga, 1929.
- Radziņš Pēteris. Latvijas atbrīvošanas karš : 1918.-1920. – Rīga, 1921.(1990., 2005.)
- Bērziņš P. Latvijas brīvības cīņas 1918-1920. – Rīga, 1928.
- Priedītis Ē. Latvijas kara flote 1919-1940. - Militārās literatūras apgādes fonds: Rīga, 2004., 230 lpp. ISBN 9984010422
