Atšķirības starp "Kurzemes divīzija" versijām
No ''Vēsture''
m |
m |
||
| (4 starpversijas, ko mainījis viens dalībnieks, nav parādītas) | |||
| 1. rindiņa: | 1. rindiņa: | ||
| − | Latvijas armijas '''Kurzemes divīzija''' - Latvijas | + | Latvijas armijas '''Kurzemes divīzija''' - [[Latvijas armija]]s taktiskā struktūrvienība [[Latvijas Neatkarības karš|Latvijas Neatkarības kara]] laikā un vēlāk, saformēta ar 15.07.1919. armijas virspavēlnieka ģen. D.Simonsona pavēli, 07.08.1919. papildinot un pārveidojot [[Atsevišķā latviešu brigāde|Atsevišķās latviešu brigādes]] daļas, tās bataljonus pārformējot par pulkiem: |
| + | * [[Liepājas kājnieku pulks|1. Liepājas kājnieku pulku]], | ||
| + | * [[Ventspils kājnieku pulks|2. Ventspils kājnieku pulku]], | ||
| + | * [[Jelgavas kājnieku pulks|3. Jelgavas kājnieku pulku]], | ||
| + | * [[Kurzemes artilērijas pulks|Kurzemes artilērijas pulku]]. | ||
| + | Uz Neatkarības kara cīņu laiku septembrī divīzijā iekļāva [[Latgales partizānu pulks|Latgales partizānu pulku]] un [[Latvijas baltvācu zemessargi|baltvācu zemessargus]], bet 30.09.1919. sāka formēt rezerves bataljonu. Štāba priekšnieki: pulkv. E.Laimiņš, pulkv. A.Tone, pulkv., A.Kurše, pulkv. V.Mūrnieks, pulkv. A.Audze, pulkv. A.Bubinduss, pulkv. A.Kripens; divīzijas komandieri: | ||
* pulkvedis J.Balodis (15.07.1919.-16.10.1919.) | * pulkvedis J.Balodis (15.07.1919.-16.10.1919.) | ||
* pulkvedis J.Puriņš (16.10.1919.-29.09.1920.) | * pulkvedis J.Puriņš (16.10.1919.-29.09.1920.) | ||
| 8. rindiņa: | 13. rindiņa: | ||
* ģenerālis H.Buks (11.1939.-06.1940.) | * ģenerālis H.Buks (11.1939.-06.1940.) | ||
| − | Piedalījās karadarbībā Latgales frontē pret lieliniekiem. Pēc karadarbības izbeigšanas, pulki pārvietoti garnizonu dienestā. Ar 1940. gada 10 jūlija rīkojumu divīzija tika pārformēta | + | Piedalījās karadarbībā Latgales frontē pret lieliniekiem. Pēc karadarbības izbeigšanas, pulki pārvietoti garnizonu dienestā. Ar 1940. gada 10 jūlija rīkojumu divīzija tika apvienota ar [[Vidzemes divīzija|Vidzemes divīziju]] un pārformēta par [[Sarkanā Armija|Sarkanās Armijas]] [[24. teritoriālais korpuss|24. teritoriālajā korpusa]] '''181. strēlnieku divīziju'''. |
==== Literatūra par šo tēmu ==== | ==== Literatūra par šo tēmu ==== | ||
Pašreizējā versija, 2013. gada 10. marts, plkst. 06.27
Latvijas armijas Kurzemes divīzija - Latvijas armijas taktiskā struktūrvienība Latvijas Neatkarības kara laikā un vēlāk, saformēta ar 15.07.1919. armijas virspavēlnieka ģen. D.Simonsona pavēli, 07.08.1919. papildinot un pārveidojot Atsevišķās latviešu brigādes daļas, tās bataljonus pārformējot par pulkiem:
- 1. Liepājas kājnieku pulku,
- 2. Ventspils kājnieku pulku,
- 3. Jelgavas kājnieku pulku,
- Kurzemes artilērijas pulku.
Uz Neatkarības kara cīņu laiku septembrī divīzijā iekļāva Latgales partizānu pulku un baltvācu zemessargus, bet 30.09.1919. sāka formēt rezerves bataljonu. Štāba priekšnieki: pulkv. E.Laimiņš, pulkv. A.Tone, pulkv., A.Kurše, pulkv. V.Mūrnieks, pulkv. A.Audze, pulkv. A.Bubinduss, pulkv. A.Kripens; divīzijas komandieri:
- pulkvedis J.Balodis (15.07.1919.-16.10.1919.)
- pulkvedis J.Puriņš (16.10.1919.-29.09.1920.)
- pulkvedis K.Ķūķis (29.09.1920.-02.1924.)
- ģenerālis R.Bangerskis (03.1924.-12.1924.)
- ģenerālis A.Krustiņš (01.1925.-09.1933.)
- ģenerālis O.Dankers (09.1933.-11.1939.)
- ģenerālis H.Buks (11.1939.-06.1940.)
Piedalījās karadarbībā Latgales frontē pret lieliniekiem. Pēc karadarbības izbeigšanas, pulki pārvietoti garnizonu dienestā. Ar 1940. gada 10 jūlija rīkojumu divīzija tika apvienota ar Vidzemes divīziju un pārformēta par Sarkanās Armijas 24. teritoriālajā korpusa 181. strēlnieku divīziju.
Literatūra par šo tēmu
- Latvijas Brīvības cīņas 1918-1920. Enciklopēdija. - Preses nams: Rīga, 1999., 155. lpp. ISBN 9984-00-395-7
- Peniķis Mārtiņš. Latvijas armijas sākums un viņas darbība līdz 1919. gada 8. oktobrim. – Rīga, 1927. (1932.)
- Peniķis Mārtiņš. Latvijas atbrīvošanas kaŗa vēsture. / Peniķis Mārtiņš – Rīga, 1938. (1961., 2005.)
- Aleksandrs Kalējs, Aleksandrs Plensners. Mūsu armija: tapšanā, valsts izcīnīšanā un tagadējos sasniegumos. – Golts un Jurjāns: Rīga, 1929. – 177 lpp.
- Plensners Aleksandrs. Latvijas atbrīvošanās. – Rīga, 1929.
- Radziņš Pēteris. Latvijas atbrīvošanas karš : 1918.-1920. – Rīga, 1921.(1990., 2005.)
- Vārpa Igors. Latviešu karavīrs zem sarkanbaltsarkanā karoga: No pirmajām pašaizsardzības rotām līdz vienotai Latvijas armijai. – Rīga, 2008.
- Lāčplēša gara mūžīgums : Latvju Varoņu gaitas : Brīvības cīņu chrestomatija. / red. Fr[icis] Virsaitis - Literatūra: Rīga, 1938. - 266 lpp.
- Bērziņš P. Latvijas brīvības cīņas 1918-1920. – Rīga, 1928.
