Atšķirības starp "Aizputes kājnieku pulks" versijām
No ''Vēsture''
m |
m (→) |
||
| (4 starpversijas, ko mainījis viens dalībnieks, nav parādītas) | |||
| 1. rindiņa: | 1. rindiņa: | ||
[[Attēls:Aizputes_pulks_nozime.png|right|thumb|200px|]] | [[Attēls:Aizputes_pulks_nozime.png|right|thumb|200px|]] | ||
| − | + | Latvijas armijas '''10. Aizputes kājnieku pulks''' - [[Latvijas armija]]s [[Zemgales divīzija]]s vienība, saformēta Kurzemē kā '''1. Liepājas papildu bataljons''' (05.08.1919.-11.09.1919.), tad '''Latgales divīzijas papildu bataljons''' (11.09.1919.-02.10.1919.), tad '''1. Latgales apmācības bataljons''' (02.10.1919.-16.11.1919.), tad '''Aizputes kājnieku pulks''' (16.11.1919.-15.02.1920.), bet kopš 15.02.1920. '''10. Aizputes kājnieku pulks'''. Komandieri: | |
| − | Latvijas armijas '''10. Aizputes kājnieku pulks''' - Latvijas | ||
* pulkvedis-leitnants R.Mucenieks (08.1919.-10.1919.) | * pulkvedis-leitnants R.Mucenieks (08.1919.-10.1919.) | ||
* pulkvedis T.Kalniņš (10.1919.-08.1932.) | * pulkvedis T.Kalniņš (10.1919.-08.1932.) | ||
| 8. rindiņa: | 7. rindiņa: | ||
* pulkvedis A.Kurše (11.1939.-07.1940.) | * pulkvedis A.Kurše (11.1939.-07.1940.) | ||
| − | Pirmās kaujas bija [[bermontiāde]]s laikā, kad 1919. gada novembra sākumā bataljons ieņēma pozīcijas Liepājas kara ostā, Grobiņas-Šķēdes līnijā; 13.-14. novembrī cīnījās pie Liepājas fortiem, atsita visus ienaidnieka uzbrukumus, saņēma gūstā 4 virsniekus un 50 karavīrus. 1920. gadā pulks bija dislocēts Palangā, 1921. gadā - pie Krāslavas, tad tika pārvietots uz [[Daugavpils cietoksnis|Daugavpils cietoksni]]. [[Latvijas Neatkarības karš|Latvijas Neatkarības kara]] laikā krituši 34 pulka karavīri, 19 apbalvoti ar [[LkO]]. 1922. gadā pulkā kā 3. iekļāva [[Troickas bataljons|Troickas bataljonu]]. | + | Pirmās kaujas bija [[bermontiāde]]s laikā, kad 1919. gada novembra sākumā bataljons ieņēma pozīcijas Liepājas kara ostā, Grobiņas-Šķēdes līnijā; 13.-14. novembrī cīnījās pie Liepājas fortiem, atsita visus ienaidnieka uzbrukumus, saņēma gūstā 4 virsniekus un 50 karavīrus. 1920. gadā pulks bija dislocēts Palangā, 1921. gadā - pie Krāslavas, tad tika pārvietots uz [[Daugavpils cietoksnis|Daugavpils cietoksni]]. [[Latvijas Neatkarības karš|Latvijas Neatkarības kara]] laikā krituši 34 pulka karavīri, 19 apbalvoti ar [[LkO]]. 1922. gadā pulkā kā Nr.3. iekļāva [[Troickas bataljons|Troickas bataljonu]]. |
| − | Ar 1940. gada 10 jūlija rīkojumu pulks tika pārformēts apvienots ar [[Siguldas kājnieku pulks|Siguldas kājnieku pulku]] un iekļauts [[Sarkanā Armija|Sarkanās Armijas]] [[24. teritoriālais korpuss|24. teritoriālajā korpusā]] kā 285. strēlnieku pulks (kom pulkv. K. Priedītis) | + | Ar 1940. gada 10 jūlija rīkojumu pulks tika pārformēts apvienots ar [[Siguldas kājnieku pulks|Siguldas kājnieku pulku]] un iekļauts [[Sarkanā Armija|Sarkanās Armijas]] [[24. teritoriālais korpuss|24. teritoriālajā korpusā]] kā 285. strēlnieku pulks (kom pulkv. K. Priedītis). |
== == | == == | ||
<center><gallery> | <center><gallery> | ||
Attēls:Aizputes_pulka_kapteinis.jpg| | Attēls:Aizputes_pulka_kapteinis.jpg| | ||
| + | Attēls:Aizputietis-troickietis.jpg| | ||
Attēls:Aizputes_pulka_virsnieki.jpg| | Attēls:Aizputes_pulka_virsnieki.jpg| | ||
Attēls:Aizputes_pulka_karogs.jpg| | Attēls:Aizputes_pulka_karogs.jpg| | ||
Pašreizējā versija, 2013. gada 26. jūlijs, plkst. 11.08
Latvijas armijas 10. Aizputes kājnieku pulks - Latvijas armijas Zemgales divīzijas vienība, saformēta Kurzemē kā 1. Liepājas papildu bataljons (05.08.1919.-11.09.1919.), tad Latgales divīzijas papildu bataljons (11.09.1919.-02.10.1919.), tad 1. Latgales apmācības bataljons (02.10.1919.-16.11.1919.), tad Aizputes kājnieku pulks (16.11.1919.-15.02.1920.), bet kopš 15.02.1920. 10. Aizputes kājnieku pulks. Komandieri:
- pulkvedis-leitnants R.Mucenieks (08.1919.-10.1919.)
- pulkvedis T.Kalniņš (10.1919.-08.1932.)
- pulkvedis-leitnants K.Ļūļaks (08.1932.-11.1933.)
- pulkvedis P.Vaivads (11.1933.-11.1939.)
- pulkvedis A.Kurše (11.1939.-07.1940.)
Pirmās kaujas bija bermontiādes laikā, kad 1919. gada novembra sākumā bataljons ieņēma pozīcijas Liepājas kara ostā, Grobiņas-Šķēdes līnijā; 13.-14. novembrī cīnījās pie Liepājas fortiem, atsita visus ienaidnieka uzbrukumus, saņēma gūstā 4 virsniekus un 50 karavīrus. 1920. gadā pulks bija dislocēts Palangā, 1921. gadā - pie Krāslavas, tad tika pārvietots uz Daugavpils cietoksni. Latvijas Neatkarības kara laikā krituši 34 pulka karavīri, 19 apbalvoti ar LkO. 1922. gadā pulkā kā Nr.3. iekļāva Troickas bataljonu.
Ar 1940. gada 10 jūlija rīkojumu pulks tika pārformēts apvienots ar Siguldas kājnieku pulku un iekļauts Sarkanās Armijas 24. teritoriālajā korpusā kā 285. strēlnieku pulks (kom pulkv. K. Priedītis).
Literatūra par šo tēmu
- Latvijas Brīvības cīņas 1918-1920. Enciklopēdija. - Preses nams: Rīga, 1999., 106. lpp. ISBN 9984-00-395-7
- Peniķis Mārtiņš. Latvijas armijas sākums un viņas darbība līdz 1919. gada 8. oktobrim. – Rīga, 1927. (1932.)
- Peniķis Mārtiņš. Latvijas atbrīvošanas kaŗa vēsture. / Peniķis Mārtiņš – Rīga, 1938. (1961., 2005.)
- Aleksandrs Kalējs, Aleksandrs Plensners. Mūsu armija: tapšanā, valsts izcīnīšanā un tagadējos sasniegumos. – Golts un Jurjāns: Rīga, 1929. – 177 lpp.
- Plensners Aleksandrs. Latvijas atbrīvošanās. – Rīga, 1929.
- Radziņš Pēteris. Latvijas atbrīvošanas karš : 1918.-1920. – Rīga, 1921.(1990., 2005.)
- Vārpa Igors. Latviešu karavīrs zem sarkanbaltsarkanā karoga: No pirmajām pašaizsardzības rotām līdz vienotai Latvijas armijai. – Rīga, 2008.
- Lāčplēša gara mūžīgums : Latvju Varoņu gaitas : Brīvības cīņu chrestomatija. / red. Fr[icis] Virsaitis - Literatūra: Rīga, 1938. - 266 lpp.
- Bērziņš P. Latvijas brīvības cīņas 1918-1920. – Rīga, 1928.
