Atšķirības starp "Kulverīna" versijām

No ''Vēsture''
Pārlēkt uz: navigācija, meklēt
m
m
 
1. rindiņa: 1. rindiņa:
'''Kulverīna''' (no lat. ''colubrinus'' - "čūskveida"; vc. ''Kolubrine, Schlange'', an. ''culverin'', fr. ''couleuvrine'', sp. ''culebrina'', kr. ''кулеврина, пищаль'') vai '''serpentīna''' (fr. ''serpentin'', kr. ''серпантина'') - XIV-XV gs. no paralēlām plāksnēm kaltas, ar garu stobru, no stobra gala lādējamas [[bombarda]]s apzīmējums. Bija gan t.s. [[rokas kulverīna]]s (strēlnieku ierocis - aptuveni 1 m garu stobru, šāva svina lodēm, - ko vēlāk aizvietoja [[arkebuza]]), parādās XIV gs. vidū., gan liela kalibra kulverīnas, ko izmantoja kā lauka artilēriju (uz karalauku veda ratos un tad ielika statīvā, bet XV gs. parādās jau [[lafete]]s). Jaunajos laikos - lauka lielgabals (40-75 mm) ar garu stobru (10 kalibri), kas šāva čuguna lodi ~1000 m tālu.
+
'''Kulverīna''' (no lat. ''colubrinus'' - "čūskveida"; vc. ''Kolubrine, Schlange'', an. ''culverin'', fr. ''couleuvrine'', sp. ''culebrina'', kr. ''кулеврина, пищаль'') jeb '''serpentīna''' (fr. ''serpentin'', kr. ''серпантина'') - XIV-XV gs. no paralēlām plāksnēm kaltas, ar garu stobru, no stobra gala lādējamas [[bombarda]]s apzīmējums. Bija gan t.s. [[rokas kulverīna]]s (strēlnieku ierocis - aptuveni 1 m garu stobru, šāva svina lodēm, - ko vēlāk aizvietoja [[arkebuza]]), parādās XIV gs. vidū., gan liela kalibra kulverīnas, ko izmantoja kā lauka artilēriju (uz karalauku veda ratos un tad ielika statīvā, bet XV gs. parādās jau [[lafete]]s). Jaunajos laikos - lauka lielgabals (40-75 mm) ar garu stobru (10 kalibri), kas šāva čuguna lodi ~1000 m tālu.
  
 
== Attēlos ==
 
== Attēlos ==

Pašreizējā versija, 2014. gada 4. jūnijs, plkst. 13.05

Kulverīna (no lat. colubrinus - "čūskveida"; vc. Kolubrine, Schlange, an. culverin, fr. couleuvrine, sp. culebrina, kr. кулеврина, пищаль) jeb serpentīna (fr. serpentin, kr. серпантина) - XIV-XV gs. no paralēlām plāksnēm kaltas, ar garu stobru, no stobra gala lādējamas bombardas apzīmējums. Bija gan t.s. rokas kulverīnas (strēlnieku ierocis - aptuveni 1 m garu stobru, šāva svina lodēm, - ko vēlāk aizvietoja arkebuza), parādās XIV gs. vidū., gan liela kalibra kulverīnas, ko izmantoja kā lauka artilēriju (uz karalauku veda ratos un tad ielika statīvā, bet XV gs. parādās jau lafetes). Jaunajos laikos - lauka lielgabals (40-75 mm) ar garu stobru (10 kalibri), kas šāva čuguna lodi ~1000 m tālu.

Attēlos

Literatūra par šo tēmu

  • Ādolfs G. Šaujamieroči 15.-18. gadsimtā. // Tēvijas sargs. 2005., Nr.3., 22.-23. lpp.

  • Чиполла К. Артиллерия и парусный флот. Описание и технология вооружения XV-XVIII веков. - Центрполиграф: Москва, 2007 (1965). ISBN 978-5-9524-3303-8
  • Широкорад А.Б. Энциклопедия отечественной артиллерии. - Харвест: Минск, 2000

Resursi internetā par šo tēmu