Atšķirības starp "Zīmogs" versijām
m |
m |
||
| (1 starpversija, ko mainījis viens dalībnieks, nav parādīta) | |||
| 1. rindiņa: | 1. rindiņa: | ||
| − | '''Zīmogs''' - zīmogošanas ar [[Spiedogs|spiedogu]] rezultāts, kas ir piestiprināts vai paliek uz pergamenta, papīra. Zīmoga novietojums, auklas izvērsums katrā laika posmā bija stingri reglamentēts, kas ļauj sfragistikai datēt zīmogu un līdz ar to arī dokumentu. Aptuveni no XIV-XV gs. mijas lielāko tiesu sāka izmantot t.s. vienpusējos zīmogus - pie papīra vai pergamenta zem teksta pielipinātā vaskā vai lakā iespiestie zīmogi. Kaut arī, piemēram, Vatikānā, joprojām izmanto piekārtos zīmogus. Kā dokumenta īstuma apliecinājums vispirms parādijās senajos Tuvajos Austrumos (Šumerā, senajā Ēģiptē u.c.) kā arī Indas ielejā (Harapa, Mohendžodaro) | + | [[Attēls:Stephen_King_England_Seal.png|right|thumb|200px|]] |
| + | '''Zīmogs''' - zīmogošanas ar [[Spiedogs|spiedogu]] rezultāts, kas ir piestiprināts vai paliek uz pergamenta, papīra. Zīmoga novietojums, auklas izvērsums katrā laika posmā bija stingri reglamentēts, kas ļauj sfragistikai datēt zīmogu un līdz ar to arī dokumentu. Aptuveni no XIV-XV gs. mijas lielāko tiesu sāka izmantot t.s. vienpusējos zīmogus - pie papīra vai pergamenta zem teksta pielipinātā vaskā vai lakā iespiestie zīmogi. Kaut arī, piemēram, Vatikānā, joprojām izmanto piekārtos zīmogus. Kā dokumenta īstuma apliecinājums vispirms parādijās senajos Tuvajos Austrumos (Šumerā, senajā Ēģiptē u.c.) kā arī Indas ielejā (Harapa, Mohendžodaro). Viduslaikos Eiropā izmantoja t.s. piekārtos zīmogus (ar īpašām matricēm spieda zīmogu zeltā, sudrabā, vaskā, lakā, svinā u.c. materiālos, to auklā piekāra dokumentam). [[Sfragistika]]s pētījumu objekts. | ||
[[Kategorija:Simboli un atribūti]] | [[Kategorija:Simboli un atribūti]] | ||
Pašreizējā versija, 2013. gada 28. februāris, plkst. 20.51
Zīmogs - zīmogošanas ar spiedogu rezultāts, kas ir piestiprināts vai paliek uz pergamenta, papīra. Zīmoga novietojums, auklas izvērsums katrā laika posmā bija stingri reglamentēts, kas ļauj sfragistikai datēt zīmogu un līdz ar to arī dokumentu. Aptuveni no XIV-XV gs. mijas lielāko tiesu sāka izmantot t.s. vienpusējos zīmogus - pie papīra vai pergamenta zem teksta pielipinātā vaskā vai lakā iespiestie zīmogi. Kaut arī, piemēram, Vatikānā, joprojām izmanto piekārtos zīmogus. Kā dokumenta īstuma apliecinājums vispirms parādijās senajos Tuvajos Austrumos (Šumerā, senajā Ēģiptē u.c.) kā arī Indas ielejā (Harapa, Mohendžodaro). Viduslaikos Eiropā izmantoja t.s. piekārtos zīmogus (ar īpašām matricēm spieda zīmogu zeltā, sudrabā, vaskā, lakā, svinā u.c. materiālos, to auklā piekāra dokumentam). Sfragistikas pētījumu objekts.
