Atšķirības starp "Rodzjanko Aleksandrs" versijām
m |
m |
||
| (7 starpversijas, ko mainījis viens dalībnieks, nav parādītas) | |||
| 1. rindiņa: | 1. rindiņa: | ||
| − | '''Aleksandrs Pavlovičs Rodzjanko''' ('' | + | '''Aleksandrs Pavlovičs Rodzjanko''' (''Родзянко, Александр Павлович''; 1879.–1970.) - virsnieks, politiķis, [[Ziemeļrietumu brīvprātīgo armija]]s komandieris (19.06.1919.-28.11.1919.). |
| − | Rotmistrs (1911.), pulkvedis (1912.), | + | Dzimis 1879. gada 13. augustā [[Muižniecība|muižnieka]] Pāvela Rodzjanko (''Павел Владимирович Родзянко'') un Marijas (dzim. kņaze Goļicina) ģimenē. 1899. gadā absolvējis [[Pāžu korpuss|Pāžu korpusu]] un uzsācis dienestu Kavalērijas gvardes pulkā (''Кавалергардский полк'') kā [[kornets]]. No 1903. gada [[poručiks]], 1907. gadā absolvējis Virsnieku kavalērijas skolu (''Офицерская кавалерийская школа'') kā [[štabsrotmistrs]], 1908. gadā - Somūras (''Saumur'') Francijā kavalērijas skolu. [[Rotmistrs]] (1911.), [[pulkvedis]] (1912.). Kaislīgs jātnieks, daudz piedalījies vietējās un starptautiskās sacensībās. 1. Pasaules karā sākumā dienēja 2. Kubaņas kazaku, pēc tam 1. Līnijkazaku pulkā. No 25.11.1914. pārcelts uz 8. armiju. No 17.07.1915. Kavalērijas gvardes pulka štābā. 1916. gada maijā iecelts par Virsnieku kavalērijas skolas pulka komandieri. 1917. gada aprīlī iecelts par 17. kavalērijas divīzijas 1. brigādes komandieri. Jūnijā un jūlijā Rīgas garnizona komandants. No oktobra 17. kavalērijas divīzijas komandieris. Pēc tās izformēšanas 1918. gada ziemā, palika Pleskavā, kur, ienākot Vācijas armijai, tika internēts. No augusta dzīvoja Rīgā. Aktīvi iesaistījās pretlieliniecisko spēku, t.s. [[Pleskavas korpuss|Pleskavas korpusa]] papildināšanā, sāka valkāt [[ģenerālleitnants|ģenerālleitnanta]] uzplečus (pavēli par pakāpes piešķiršanu armijas komandieris ģenerālmajors [[Vandams Aleksejs|Vandams]] parakstīt nepaspēja). No 19.06.1919. Ziemeļrietumu brīvprātīgo armijas komandieris. Pēc sakāves emigrēja uz Stokholmu, bet no turienes uz Vāciju. 30. gadu vidū emigrēja uz ASV, kur mira 1970. gada 6. maijā Ņujorkā. |
| + | |||
| + | ==== Literatūra par šo tēmu ==== | ||
| + | |||
| + | * Pāvels Bermonts-Avalovs. Cīņā pret boļševismu. Pāvela Bermonta-Avalova atmiņas par 1919. gada notikumiem Latvijā. - Zvaigzne ABC: Rīga, 2015., 344 lpp. ISBN 978-9934-0-4847-0 | ||
| + | ---- | ||
| + | * Родзянко А.П. Воспоминания о Северо-западной армии. - Берлин, 1921 (2-е издание: Москва, 2000) | ||
==== Resursi internetā par šo tēmu ==== | ==== Resursi internetā par šo tēmu ==== | ||
* [http://www.korpuss.lv/klasika/Senie/Rainis/Vestules/1914a.htm Raiņa vēstules no Cīrihes, 1914. gada 27. un 29. augustā] | * [http://www.korpuss.lv/klasika/Senie/Rainis/Vestules/1914a.htm Raiņa vēstules no Cīrihes, 1914. gada 27. un 29. augustā] | ||
| + | * [http://www.arhivi.gov.lv/index.php?1&210&view=article&art_id=874 Pētersone P. Vēstures liecības barona Hansa Johana Otto fon Rozena atmiņās. // Latvijas arhīvi. Nr.3, 2007] | ||
[[Kategorija:R]] | [[Kategorija:R]] | ||
Pašreizējā versija, 2015. gada 31. jūlijs, plkst. 18.32
Aleksandrs Pavlovičs Rodzjanko (Родзянко, Александр Павлович; 1879.–1970.) - virsnieks, politiķis, Ziemeļrietumu brīvprātīgo armijas komandieris (19.06.1919.-28.11.1919.).
Dzimis 1879. gada 13. augustā muižnieka Pāvela Rodzjanko (Павел Владимирович Родзянко) un Marijas (dzim. kņaze Goļicina) ģimenē. 1899. gadā absolvējis Pāžu korpusu un uzsācis dienestu Kavalērijas gvardes pulkā (Кавалергардский полк) kā kornets. No 1903. gada poručiks, 1907. gadā absolvējis Virsnieku kavalērijas skolu (Офицерская кавалерийская школа) kā štabsrotmistrs, 1908. gadā - Somūras (Saumur) Francijā kavalērijas skolu. Rotmistrs (1911.), pulkvedis (1912.). Kaislīgs jātnieks, daudz piedalījies vietējās un starptautiskās sacensībās. 1. Pasaules karā sākumā dienēja 2. Kubaņas kazaku, pēc tam 1. Līnijkazaku pulkā. No 25.11.1914. pārcelts uz 8. armiju. No 17.07.1915. Kavalērijas gvardes pulka štābā. 1916. gada maijā iecelts par Virsnieku kavalērijas skolas pulka komandieri. 1917. gada aprīlī iecelts par 17. kavalērijas divīzijas 1. brigādes komandieri. Jūnijā un jūlijā Rīgas garnizona komandants. No oktobra 17. kavalērijas divīzijas komandieris. Pēc tās izformēšanas 1918. gada ziemā, palika Pleskavā, kur, ienākot Vācijas armijai, tika internēts. No augusta dzīvoja Rīgā. Aktīvi iesaistījās pretlieliniecisko spēku, t.s. Pleskavas korpusa papildināšanā, sāka valkāt ģenerālleitnanta uzplečus (pavēli par pakāpes piešķiršanu armijas komandieris ģenerālmajors Vandams parakstīt nepaspēja). No 19.06.1919. Ziemeļrietumu brīvprātīgo armijas komandieris. Pēc sakāves emigrēja uz Stokholmu, bet no turienes uz Vāciju. 30. gadu vidū emigrēja uz ASV, kur mira 1970. gada 6. maijā Ņujorkā.
Literatūra par šo tēmu
- Pāvels Bermonts-Avalovs. Cīņā pret boļševismu. Pāvela Bermonta-Avalova atmiņas par 1919. gada notikumiem Latvijā. - Zvaigzne ABC: Rīga, 2015., 344 lpp. ISBN 978-9934-0-4847-0
- Родзянко А.П. Воспоминания о Северо-западной армии. - Берлин, 1921 (2-е издание: Москва, 2000)
