Atšķirības starp "Tukuma kājnieku pulks" versijām
No ''Vēsture''
m |
m |
||
(3 starpversijas, ko mainījis viens dalībnieks, nav parādītas) | |||
1. rindiņa: | 1. rindiņa: | ||
− | '''13. Tukuma kājnieku pulks''' (vc. ''13. Tuckumschen | + | [[Attēls:Tukuma_pulka_emblema.png|right|thumb|200px|]] |
+ | '''13. Tukuma kājnieku pulks''' (vc. ''13. Tuckumschen Infanterie Regiment'') - [[Latvijas armija]]s vienība, saformēta 1920. gada 1. aprīlī, pārformējot [[Latvijas vācbaltu zemessargi|Latvijas vācu zemessargus]]. Komandieris A.Kalējs. 3 bataljoni un kavalērijas eskadrons. Lai nepieļautu nelatvisku nacionālo vienību pastāvēšanu, 1922. gada 21. aprīlī pulks tika pārformēts un kā 3. (Tukuma) bataljons iekļauts [[Siguldas kājnieku pulks|7. Siguldas kājnieku pulkā]]. | ||
Skat. arī: [[Baltijas landesvēra un 13. Tukuma kājnieku pulka bijušo karavīru biedrība]] | Skat. arī: [[Baltijas landesvēra un 13. Tukuma kājnieku pulka bijušo karavīru biedrība]] | ||
+ | |||
+ | == == | ||
+ | <center><gallery> | ||
+ | Attēls:13_Tukuma_pulks.jpg|[[vahmistrs]] un apakšvirsnieki | ||
+ | </gallery></center> | ||
==== Literatūra par šo tēmu ==== | ==== Literatūra par šo tēmu ==== |
Pašreizējā versija, 2014. gada 29. oktobris, plkst. 20.52
13. Tukuma kājnieku pulks (vc. 13. Tuckumschen Infanterie Regiment) - Latvijas armijas vienība, saformēta 1920. gada 1. aprīlī, pārformējot Latvijas vācu zemessargus. Komandieris A.Kalējs. 3 bataljoni un kavalērijas eskadrons. Lai nepieļautu nelatvisku nacionālo vienību pastāvēšanu, 1922. gada 21. aprīlī pulks tika pārformēts un kā 3. (Tukuma) bataljons iekļauts 7. Siguldas kājnieku pulkā.
Skat. arī: Baltijas landesvēra un 13. Tukuma kājnieku pulka bijušo karavīru biedrība
vahmistrs un apakšvirsnieki
Literatūra par šo tēmu
- Latvijas brīvības cīņas 1918-1920. Enciklopēdija. - Preses nams: Rīga, 1999., 276. lpp.
- Čapenko A. Baltijas landesvēra vācu vienību forma, pakāpes un atšķirības zīmes 1918.-1920. gadā. // IX Latvijas Kara muzeja gadagrāmata. - Rīga, 2008.
- Eugen Engelhardt, freiherr Wilhelm von Engelhardt. Der Ritt nach Riga; aus den Kämpfen der Baltischen Landeswehr gegen die rote Armee, 1918-1920. - Volk und Reich Verlag: Berlin, 1938 - 152 S.
- Grimm Claus. Vor den Toren Europas, 1918-1920; Geschichte der Baltischen Landeswehr. - A.F. Velmede: Hamburg, 1963 - 320 S.
- Hartmann Georg Heinrich. Aus den erinnerungen eines freiwilligen der baltischen landeswehr. - Deutsche verlags-anstalt: Stuttgart, 1921
- Schrunden Freiwilliger der Bataillon Malmede der Baltischen Landeswer. // Rigasche Zeitung. Nr.24., 22.06.1919.
- Bischoff Josef. Die letzte Front. Geschichte der Eiserne Division im Baltikum 1919. - Berlin, 1935
- Goltz Rüdiger von der. Meine Sendung in Finnland und im Baltikum. - K.F.Kochler Verlag: Leipzig, 1920 - 312 S.
- Goltz Rüdiger von der. Als politischer General im Osten (Finnland und Baltikum) 1918 und 1919. – Leipzig, 1936
- Keyserlingk, Robert Wendelin. Across many oceans : a family saga. - Brookfield Publishing Company: Brookfield (Connecticut), 1984, 323 pages ISBN 0920271006
- Die Baltische Landeswehr im Befreiungskampf gegen den Bolschewismus. Ein Gedenkbuch. - Riga, 1929 (Verlag der Aktiengesellschaft Ernst Plate: Riga, 1939 - 233 S.)
- Norden A. Zwischen Berlin und Moskau. – Berlin, 1954
- Ottersberg K. Der Kampf des lettischen Volkes um die Sowjetmacht der UdSSR und der volksdemokratischen Länder Europas. Bd. 3. – Berlin, 1959
- Winnig A. Am Ausgang der deutschen Ostpolitik. – Berlin, 1921
- Darstellungen aus den Nachkriegskämpfen deutscher Truppen und Freikorps. 1 Bd.: Die Rückführung des Ostheeres. – Berlin, 1935
- Darstellungen aus den Nachkriegskämpfen deutscher Truppen und Freikorps. 2 Bd.: Der Feldzug im Baltikum bis zur zweiten Einnahme von Riga. – Berlin, 1937
- Darstellungen aus den Nachkriegskämpfen deutscher Truppen und Freikorps. 3 Bd.: Die Kämpfe im Baltikum nach der zweiten Einnahme von Riga. Juni bis Dezember 1919. – Berlin, 1938
- Baron v. Hahn K. Кaempfe um Mitau // Die Baltische Landeswehr: уin Gedenkbuch. Hrsg. Der Baltische Landeswehrverein. Riga 1929. S. 199.