Atšķirības starp "Šumeri" versijām
m |
m (→Resursi internetā par šo tēmu) |
||
| (9 starpversijas, ko mainījis viens dalībnieks, nav parādītas) | |||
| 1. rindiņa: | 1. rindiņa: | ||
| − | '''Šumeri''' (kr. ''шумеры'') - tauta, kas | + | '''Šumeri''' (an. ''the sumerians'', kr. ''шумеры'') - tauta, kas V-IV gt.p.m.ē. apmetās [[Mezopotāmija]]s dienvidos, izveidojot t.s. [[Šumera|Šumeras civilizāciju]]. Antropoloģiski piederējusi lielās eiropeīdās rases Vidusjūras un Balkānu-Kaukāza apakšrases. Visticamāk, migrējuši no Irānas kalnienes (mitoloģijā ievērojamu vietu ieņem kalni), taču pilnīgi droši par to nevaram būt. Valodai runāja aglutinatīva struktūra, taču tās piederība kādai konkrētai valodu grupai nav noteikta (ir vairākas hipotēzes). Tradicionāli iedalījās 3 kārtās: 1) brīvie, pilntiesīgie kopienas locekļi (pie kuriem piederēja gan elite, gan brīvie zemkopji), 2) pusbrīvie, kas bija atkarīgi no vadoņu-valdnieku, tempļu vai brīvo personu gribas, 3) [[vergi]]. Sociālā stratifikācija sabiedrību iedalīja: 1) elite, jeb [[aristokrātija]] (valdnieks, tā radinieki, dižciltīgie, priesteri, valdnieka kalpi-ierēdņi, 2) zemnieku kopienas ar savu zemi, 3) amatnieki un zemnieki, kas apstrādājamo zemi saņēma par dienestu vai darbu lietošanā. Sabiedrības pamatmasu veidoja brīvie kopienas locekļi. Piederība pie kopienas bija pamatnosacījums zemes gabala iegūšanai no kopienas zemes fonda un pilsoņa tiesībām. Par to bija jāpilda virkni pienākumu kopienas labā: piedalīšanās sabiedriskajos darbos, karadarbībā. Pildot darbus valdnieka vai tempļa labā, strādnieki atradās to apgādībā. III g.tk.p.m.ē. vidū šumeri sāka sajaukties ar [[Semīti|semītu]] [[Akadieši|akadiešu]] ciltīm, kuras apmetās Mezopotāmijas centrālajā daļā, II g.tk.p.m.ē. pirmajā pusē ar tām saplūstot un izveidojot akadiešu tautu. Līdz pat II-I gs.p.m.ē. šumeru valoda saglabājās Mezopotāmijā kā zinātnes un reliģijas valoda. |
| + | |||
| + | Skat. arī: [[agrārā saimniecība senajos laikos]], [[karš senajos laikos]] | ||
==== Literatūra par šo tēmu ==== | ==== Literatūra par šo tēmu ==== | ||
| − | * | + | * Kramer Samuel Noah The Sumerians: Their History, Culture and Character. - University of Chicago Press, 1963. - ISBN 0-226-45238-7 |
| + | * Crawford Harriet E. W. Sumer and the Sumerians. - Cambridge University Press: Cambridge, 2004 | ||
| + | * Lansing Elizabeth. The Sumerians: Inventors and Builders. - McGraw-Hill: New York, 1971. ISBN 0-07-036357-9 | ||
---- | ---- | ||
* Gebhard J. Selz. Sumerer und Akkader. Geschichte, Gesellschaft, Kultur. - München, 2005, ISBN 3-406-50874-X | * Gebhard J. Selz. Sumerer und Akkader. Geschichte, Gesellschaft, Kultur. - München, 2005, ISBN 3-406-50874-X | ||
* Die blühenden Städte der Sumerer. - Time-Life-Bücher, Amsterdam, 1993, ISBN 90-5390-519-7 | * Die blühenden Städte der Sumerer. - Time-Life-Bücher, Amsterdam, 1993, ISBN 90-5390-519-7 | ||
| + | ---- | ||
| + | * Дьяконов И. М., Народы древней Передней Азии. / Переднеазиатский этнографический сборник. - Москва, 1956 | ||
==== Resursi internetā par šo tēmu ==== | ==== Resursi internetā par šo tēmu ==== | ||
| 15. rindiņa: | 21. rindiņa: | ||
* [http://civilizacii.ucoz.ru/index/0-4 Шумеры - Древние Цивилизации] | * [http://civilizacii.ucoz.ru/index/0-4 Шумеры - Древние Цивилизации] | ||
* [http://www.world-history.ru/regions_about/4/942.html Раннединастический период в Нижней Месопотамии] | * [http://www.world-history.ru/regions_about/4/942.html Раннединастический период в Нижней Месопотамии] | ||
| + | * [http://vestnik.spbu.ru/html16/s13/s13v1/04.pdf Емельянов В.В. Личность Гудеа как историко-культурная проблема. // Вестник СПбГУ. Сер. 13. Востоковедение. Африканистика. 2016. Вып. 1, 2016. 37-48 c.] | ||
[[Kategorija:Tautas, ciltis]] | [[Kategorija:Tautas, ciltis]] | ||
Pašreizējā versija, 2016. gada 6. maijs, plkst. 04.42
Šumeri (an. the sumerians, kr. шумеры) - tauta, kas V-IV gt.p.m.ē. apmetās Mezopotāmijas dienvidos, izveidojot t.s. Šumeras civilizāciju. Antropoloģiski piederējusi lielās eiropeīdās rases Vidusjūras un Balkānu-Kaukāza apakšrases. Visticamāk, migrējuši no Irānas kalnienes (mitoloģijā ievērojamu vietu ieņem kalni), taču pilnīgi droši par to nevaram būt. Valodai runāja aglutinatīva struktūra, taču tās piederība kādai konkrētai valodu grupai nav noteikta (ir vairākas hipotēzes). Tradicionāli iedalījās 3 kārtās: 1) brīvie, pilntiesīgie kopienas locekļi (pie kuriem piederēja gan elite, gan brīvie zemkopji), 2) pusbrīvie, kas bija atkarīgi no vadoņu-valdnieku, tempļu vai brīvo personu gribas, 3) vergi. Sociālā stratifikācija sabiedrību iedalīja: 1) elite, jeb aristokrātija (valdnieks, tā radinieki, dižciltīgie, priesteri, valdnieka kalpi-ierēdņi, 2) zemnieku kopienas ar savu zemi, 3) amatnieki un zemnieki, kas apstrādājamo zemi saņēma par dienestu vai darbu lietošanā. Sabiedrības pamatmasu veidoja brīvie kopienas locekļi. Piederība pie kopienas bija pamatnosacījums zemes gabala iegūšanai no kopienas zemes fonda un pilsoņa tiesībām. Par to bija jāpilda virkni pienākumu kopienas labā: piedalīšanās sabiedriskajos darbos, karadarbībā. Pildot darbus valdnieka vai tempļa labā, strādnieki atradās to apgādībā. III g.tk.p.m.ē. vidū šumeri sāka sajaukties ar semītu akadiešu ciltīm, kuras apmetās Mezopotāmijas centrālajā daļā, II g.tk.p.m.ē. pirmajā pusē ar tām saplūstot un izveidojot akadiešu tautu. Līdz pat II-I gs.p.m.ē. šumeru valoda saglabājās Mezopotāmijā kā zinātnes un reliģijas valoda.
Skat. arī: agrārā saimniecība senajos laikos, karš senajos laikos
Literatūra par šo tēmu
- Kramer Samuel Noah The Sumerians: Their History, Culture and Character. - University of Chicago Press, 1963. - ISBN 0-226-45238-7
- Crawford Harriet E. W. Sumer and the Sumerians. - Cambridge University Press: Cambridge, 2004
- Lansing Elizabeth. The Sumerians: Inventors and Builders. - McGraw-Hill: New York, 1971. ISBN 0-07-036357-9
- Gebhard J. Selz. Sumerer und Akkader. Geschichte, Gesellschaft, Kultur. - München, 2005, ISBN 3-406-50874-X
- Die blühenden Städte der Sumerer. - Time-Life-Bücher, Amsterdam, 1993, ISBN 90-5390-519-7
- Дьяконов И. М., Народы древней Передней Азии. / Переднеазиатский этнографический сборник. - Москва, 1956
