Atšķirības starp "Manteifels-Scēge Georgs fon" versijām

No ''Vēsture''
Pārlēkt uz: navigācija, meklēt
m
m
 
(10 starpversijas, ko mainījis viens dalībnieks, nav parādītas)
1. rindiņa: 1. rindiņa:
 
[[Attēls:Manteuffel-Szoege_Wappen.png‎|right|thumb|200px|]]
 
[[Attēls:Manteuffel-Szoege_Wappen.png‎|right|thumb|200px|]]
[[barons]] '''Georgs fon Manteifels, saukts Scēge''' (''Georg, Baron von Manteuffel genannt Szöge oder Manteuffel-Szoege'', 1889.–1962.) - Kurzemes muižnieks, virsnieks, sabiedrisks darbinieks, politiķis.
+
[[barons]] '''Georgs fon Manteifels, saukts Scēge''' (''Georg, Baron von Mannteuffel genannt Szöge oder Mannteuffel-Szoege'', 1889.–1962.) - Kurzemes muižnieks, virsnieks, sabiedrisks darbinieks, politiķis.
  
Dzimis 1889. gada 2. martā Montrē (''Montreux''), Šveicē, Kurzemes barona Georga fon Manteifela, saukta Scēges (''Georg von Manteuffel-Szoege'', 1862.–1919.) un Sofijas (dzim. grāfiene Rīdigera - ''Gräfin von Rüdiger'' - 1866.–1949.) ģimenē kā vecākais dēls (jaunākie brāļi [[Manteifels-Scēge Heinrihs|Heinrihs]] un [[Manteifels-Scēge Hanss Joahims Pauls fon|Hanss]]). Pamatizglītību guvis Lībavas (mūsd. Liepāja) ģimnāzijā. 1909.-1913. gados studējis ekonomiku un filosofiju Heidelbergas un Halles universitātēs. Aizstāvējis Dr.Phil. grādu.
+
Dzimis 1889. gada 2. martā Montrē (''Montreux''), Šveicē, Kurzemes barona Georga fon [[Manteifeli-Scēges|Manteifela, saukta Scēges]] (''Georg Ludwig Heinrich Bar. Manteuffel-Szoege'', 1862.–1919.) un Sofijas (dzim. grāfiene Rīdigera - ''Gräfin von Rüdiger'' - 1866.–1949.) ģimenē kā vecākais dēls (jaunākie brāļi [[Manteifels-Scēge Heinrihs|Heinrihs]] un [[Manteifels-Scēge Hanss Joahims Pauls fon|Hanss]]). Pamatizglītību guvis Lībavas (mūsd. Liepāja) ģimnāzijā. 1909.-1913. gados studējis ekonomiku un filosofiju Heidelbergas un Halles universitātēs. Dr.Phil.
  
1918. gada decembrī kā brīvrātīgais iestājās [[Baltijas landesvērs|Latvijas zemessardzes]] (t.s. landesvēra) [[Trieciena rota|Trieciena rotā]]. Pēc 1919. gada jūlija karojis [[Latvijas vācbaltu zemessargi|Latvijas vācbaltu zemessargu]] sastāvā. 1920. gadā atvaļināts no dienesta.
+
1918. gada decembrī kā brīvrātīgais iestājās [[Baltijas landesvērs|Latvijas zemessardzes]] (t.s. landesvēra) [[Trieciena rota|Trieciena rotā]]. Pēc 1919. gada jūlija karojis [[Latvijas vācbaltu zemessargi|Latvijas vācbaltu zemessargu]] sastāvā. Uzzinājis, ka kamēr cīnījās Latgales frontē pret lieliniekiem par Latvijas neatkarību, viņa tēvu 1919. gada 16. novembrī Kapsēdes muižā latviešu karavīri kā "vācu baronu" nogalinājuši, 1920. gadā demobilizējies un pārcēlies uz dzīvi Polijā, kur 1921.-1939. gados saimniekoja dzimtas īpašumos Zabludovā (''Zabłudów'') pie Belostokas (''Białystok''). Paralēli mācībspēks Ārvalstnieku augstskolā (''Auslandshochschule'') Berlīnē lasīja lekcijas Polijas vēsturē un Austrumeiropas ekonomikas vēsturē. Vācbaltiešu nacionālās komitejas loceklis, vācbaltiešu Darba brālības (''Arbeitsgemeinschaft'') otrais viceprezidents, Baltiešu brālības loceklis. 1940. gadā pārcēlās uz Vāciju, kur strādāja Ārlietu ministrijā, taču pēc diviem gadiem atgriezās Zabludovā. 1942.-1945. gados dzīvojis mūsdienu Austrumpolijā, bet pēc 1945. gada - Bavārijā. 1950. gadā ievēlēts par vācbaltiešu Novadniecības (''Landsmannschaft'') priekšsēdētāju. 1953. gadā ievēlēts par Kristīgi sociālās ūnijas deputātu Bundestāgā. 1954.-1958. gados vācbaltiešu Novadniecības apvienības prezidents. Miris 1962. gada 8. jūnijā Bādgrosbergā (''Bad Godesberg''), Vācijā.
 
 
Pārcēlies uz dzīvi Polijā, kur 1921.-1939. gados saimniekoja dzimtas īpašumos Zabludovā (''Zabłudów'') pie Belostokas (''Białystok''). Paralēli mācībspēks Ārvalstnieku augstskolā (''Auslandshochschule'') Berlīnē lasīja lekcijas Polijas vēsturē un Austrumeiropas ekonomikas vēsturē. Vācbaltiešu nacionālās komitejas loceklis, vācbaltiešu Darba brālības (''Arbeitsgemeinschaft'') otrais viceprezidents, Baltiešu brālības loceklis. 1940. gadā pārcēlās uz Vāciju, kur strādāja Ārlietu ministrijā, taču pēc diviem gadiem atgriezās Zabludovā. 1942.-1945. gados dzīvojis mūsdienu Austrumpolijā, bet pēc 1945. gada - Bavārijā. 1950. gadā ievēlēts par vācbaltiešu Novadniecības (''Landsmannschaft'') priekšsēdētāju. 1953. gadā ievēlēts par Kristīgi sociālās ūnijas deputātu Bundestāgā. 1954.-1958. gados vācbaltiešu Novadniecības apvienības prezidents. Miris 1962. gada 8. jūnijā Bādgrosbergā (''Bad Godesberg''), Vācijā.
 
  
 
Skat. arī: [[Manteifels-Scēge Hanss Joahims Pauls fon|Hanss fon Manteifels-Scēge]], [[Manteifels-Scēge Heinrihs|Heinrihs fon Manteifels-Scēge]]
 
Skat. arī: [[Manteifels-Scēge Hanss Joahims Pauls fon|Hanss fon Manteifels-Scēge]], [[Manteifels-Scēge Heinrihs|Heinrihs fon Manteifels-Scēge]]

Pašreizējā versija, 2021. gada 8. februāris, plkst. 06.53

Manteuffel-Szoege Wappen.png

barons Georgs fon Manteifels, saukts Scēge (Georg, Baron von Mannteuffel genannt Szöge oder Mannteuffel-Szoege, 1889.–1962.) - Kurzemes muižnieks, virsnieks, sabiedrisks darbinieks, politiķis.

Dzimis 1889. gada 2. martā Montrē (Montreux), Šveicē, Kurzemes barona Georga fon Manteifela, saukta Scēges (Georg Ludwig Heinrich Bar. Manteuffel-Szoege, 1862.–1919.) un Sofijas (dzim. grāfiene Rīdigera - Gräfin von Rüdiger - 1866.–1949.) ģimenē kā vecākais dēls (jaunākie brāļi Heinrihs un Hanss). Pamatizglītību guvis Lībavas (mūsd. Liepāja) ģimnāzijā. 1909.-1913. gados studējis ekonomiku un filosofiju Heidelbergas un Halles universitātēs. Dr.Phil.

1918. gada decembrī kā brīvrātīgais iestājās Latvijas zemessardzes (t.s. landesvēra) Trieciena rotā. Pēc 1919. gada jūlija karojis Latvijas vācbaltu zemessargu sastāvā. Uzzinājis, ka kamēr cīnījās Latgales frontē pret lieliniekiem par Latvijas neatkarību, viņa tēvu 1919. gada 16. novembrī Kapsēdes muižā latviešu karavīri kā "vācu baronu" nogalinājuši, 1920. gadā demobilizējies un pārcēlies uz dzīvi Polijā, kur 1921.-1939. gados saimniekoja dzimtas īpašumos Zabludovā (Zabłudów) pie Belostokas (Białystok). Paralēli mācībspēks Ārvalstnieku augstskolā (Auslandshochschule) Berlīnē lasīja lekcijas Polijas vēsturē un Austrumeiropas ekonomikas vēsturē. Vācbaltiešu nacionālās komitejas loceklis, vācbaltiešu Darba brālības (Arbeitsgemeinschaft) otrais viceprezidents, Baltiešu brālības loceklis. 1940. gadā pārcēlās uz Vāciju, kur strādāja Ārlietu ministrijā, taču pēc diviem gadiem atgriezās Zabludovā. 1942.-1945. gados dzīvojis mūsdienu Austrumpolijā, bet pēc 1945. gada - Bavārijā. 1950. gadā ievēlēts par vācbaltiešu Novadniecības (Landsmannschaft) priekšsēdētāju. 1953. gadā ievēlēts par Kristīgi sociālās ūnijas deputātu Bundestāgā. 1954.-1958. gados vācbaltiešu Novadniecības apvienības prezidents. Miris 1962. gada 8. jūnijā Bādgrosbergā (Bad Godesberg), Vācijā.

Skat. arī: Hanss fon Manteifels-Scēge, Heinrihs fon Manteifels-Scēge

Literatūra par šo tēmu

  • Latvijas Brīvības cīņas 1918-1920. Enciklopēdija. - Preses nams: Rīga, 1999., 373. lpp. ISBN 9984-00-395-7

Resursi internetā par šo tēmu