|
|
| (93 starpversijas, ko mainījis viens dalībnieks, nav parādītas) |
| 1. rindiņa: |
1. rindiņa: |
| − | {| class="infobox" style="float:right;margin:0 0 1em 1em;font-size:90%;clear:right;" cellspacing="5"
| + | '''Baltijas landesvērs''' (vc. ''Baltische Landeswehr'', kr. ''Балтийский ландесвер'', an. ''Baltic Land Defence, Baltic Territorial Army, Baltic Home Guard'') - atkarībā no konteksta: |
| − | |+ style="text-align:center; font-size:larger;" | '''Latvijas zemessardze'''<br><small>'''''Die Lettländische Landeswehr'''''</small>
| + | * '''1.''' '''Baltijas landesvērs''' - Vācijas okupēto Baltijas provinču iedzīvotāju pašaizsardzības vienības, kuras organizēšanas priekšdarbi tika uzsākti 1918. gada rudens sākumā, bet novembra otrajā pusē iekļāva jaundibinātās Latvijas Republikas bruņotajos spēkos - '''[[Latvijas zemessardze|Latvijas zemessardzē]]'''. Sarunvalodā par "landesvēru" tradicionāli dēvē Latvijas zemessardzes vācbaltiešu vienības. |
| − | |-
| + | * '''2.''' '''Baltijas landesvērs''' - biedrība, sabiedriska organizācija Latvijas Republikā starpkaru periodā. <ref>LVVA, 5627. f., 1. apr., 9. lp.</ref> |
| − | | colspan="2" style="padding-bottom:1em;text-align:center;" | [[Image:Landeswehr_emblem.png|200px]]
| |
| − | |-
| |
| − | | style="vertical-align: top; text-align: right;" | '''pastāv:'''
| |
| − | | style="vertical-align: top; text-align: left;" | 7.12.1918.-12.07.1919.
| |
| − | |-
| |
| − | | style="vertical-align: top; text-align: right;" | '''pakļautība:'''
| |
| − | | style="vertical-align: top; text-align: left;" |
| |
| − | * LR Apsardzības ministrs
| |
| − | |-
| |
| − | | style="vertical-align: top; text-align: right;" | '''virspavēlnieks:'''
| |
| − | | style="vertical-align: top; text-align: left;" |
| |
| − | * majors Šeiberts (12.1918.)
| |
| − | * kapteinis fon Bekmans (12.1918.-01.1919.)
| |
| − | * kapteinis Dormāgens (26.01.1919.-12.07.1919.)
| |
| − | * pulkvedis H.Aleksanders (no 12.07.1919.)
| |
| − | |-
| |
| − | | style="vertical-align: top; text-align: right;" | '''štāba komandieris:'''
| |
| − | | style="vertical-align: top; text-align: left;" |
| |
| − | * majors [[Flečers Alfrēds|A.Flečers]] (6.02.1919.-12.07.1919.)
| |
| − | * jūras kapteinis G.Taube (12.07.1919.-12.1919.)
| |
| − | * V.Rādens (12.1919.-01.04.1920.)
| |
| − | |-
| |
| − | | colspan="2" style="padding-bottom:1em;text-align:center;" | [[Image:Gliederung-Landeswehr.jpg|200px]]
| |
| − | |}
| |
| − | '''Baltijas landesvērs''' (vc. ''Baltische Landeswehr'', kr. ''Прибалтийский ландесвер'', an. ''Baltic Land Defence'') - atkarībā no konteksta:
| |
| − | * '''1.''' '''Baltijas landesvērs''' - biedrība, sabiedriska organizācija Latvijas Republikā starpkaru periodā. <ref>LVVA, 5627. f., 1. apr., 9. lp.</ref> | |
| − | * '''2.''' '''Baltijas landesvērs''', oficiāli '''Latvijas zemessardze''' (oriģ. ''Latwijas Semes sargi'', vc. ''Die Lettländische Landeswehr'') - bijušo Krievijas impērijas [[Baltijas guberņas|Baltijas guberņu]] iedzīvotāju brīvprātīgā zemessardze, izveidota 1918. gada rudenī, kas 1919. gada pavasarī un vasarā sagrāva [[Sarkanā Armija|Sarkano armiju]], atbrīvojot lielāko daļu Latvijas teritorijas, cieta sakāvi [[Cēsu kaujas|Cēsu kaujās]] ar Igaunijas armiju un pēc Latvijas armijas izveidošanās 1919. gada jūlijā iekļauta tajā kā 13. Tukuma kājnieku pulks.
| |
| | | | |
| − | Jau 1918. gada vasarā [[Vācbaltieši|vācbaltiešu]] kā organizētākās un rīcībspējīgākās iedzīvotāju grupas vidū parādījās ideja un mēģinājumi pašorganizēties zemessardzē (vc. [[Landesvērs|landeswehr]]), lai paši iedzīvotāji varētu piedalīties kriminogenās situācijas samazināšanā un lielinieciskuma nepieļaušanā. 1918. gada 1. novembrī [[Vācijas impērijas VIII armija]]s štāba priekšnieks Francs apstiprināja "Baltijas zemessardzes" (''Baltische Landeswehr'') organizēšanas plānu, ko bija izstrādājuši vācbaltiešu kopienas pārstāvji, lai izveidotu zemes pašaizsardzības spēkus, kas būtu spējīgi funkcionēt, kad Vācijas okupācijas armija teritoriju būs spiesta atstāt. Par vadītāju sākumā tika nolemts aicināt krievu ģenerāli Junoviču, lai latvieši un igauņi neprotestētu. 12. novembrī vietējā presē tika publiskots VIII armijas komandiera ģenerāļa H. fon Kātena rīkojums Nr.3032. par zemessardzes veidošanu. 7. decembrī tika parakstīta [[Latvijas Pagaidu valdība]]s vienošanās ar [[Veimāras republika]]s valdības ģenerālpilnvaroto Augustu Vinnigu, ka vietējā ''Latvijas zemessardze'' būs Latvijas Republikas bruņotie spēki.<ref>Tika paredzēts izveidot 26 rotas un 5 baterijas no trim vietējām tautībām pēc nacionālā principa: 18 latviešu rotas un 3 baterijas; 7 vācbaltiešu rotas un 2 baterijas; 1 krievu rotu - kopā plānojot 7050 zemessargu (4800 latviešus, 2000 vācbaltiešus, 250 krievus).</ref> Par pagaidu virspavēlnieku iecēla Vācijas armijas [[Majors|majoru]] Šeibertu (''Scheibert''), virsštāba priekšnieks - [[hauptmanis]] H. fon Bekmans (''Böckmann'') - augstāko virsnieku vietnieki no latviešu virsniekiem (virspavēlnieka vietnieks - [[kapitans]] R.Kļaviņš). Administratīvi šie spēki bija pakļauti Latvijas Apsardzības ministrijai, bet apgādes un militārā ziņā pakļauti Vācijas okupācijas armijas vadībai. Komandvaloda daļās tika noteikta katras daļas karavīru valodā (šajā valodā konkrētā vienība veica saraksti ar štābu), bet štābā - vācu. Iekšējā apritē pēc inerces tika lietots nosaukums "Baltijas landesvērs", par ko bija regulāras domstarpības ar Apsardzības ministriju.<ref>5. februari 1919. N° 232/g, Liepājā, Latvijas Zemes Sargu Virspavēlniekam. Pretī 7. decembrī 1918. g. Latvijas un Vācijas valdību priekšstāvju noslēgtam līgumam, Latvijas zemessargi tiek dēvēti par Baltijas zemessargiem. Ievērojot to, lieku Jums priekšā nekavējoši pārdēvēt un turpmāk lietot vienīgi Latvijas zemessargu (die Lettländische Landeswehr) nosaukumu. Ministrs: J.Zālitis, Ģenerālsštāba Priekšnieka vietā: A.Plensners - LVVA, 1468. f., 1. apr., 133. l., 68. lp.</ref> Virsnieki lietoja tos pakāpju apzīmējumus, kādā armijā pirms tam bija dienējuši - vācu vai krievu.
| |
| − |
| |
| − | 1918. gada 10. decembrī tika iecelti valsts apsardzības iecirkņu priekšnieki ar uzdevumu organizēt zemessardzes vienības Rīgā, Vidzemē, Latgalē, Zemgalē un Kurzemē. Lielas grūtības zemessardzes veidošanā sagādāja tas, ka visai bieži Pagaidu valdības emisāri nebija uzdevumu augstumos, bez tam, sevišķi Vidzemē un Latgalē iedzīvotāju vairums neatzina Pagaidu valdību un daudzviet no Rīgas atsūtītie zemessardzes organizētāji tika padzīti.<ref>LVVA, 1468. f., 1. apr., 131. l., 38. lp.</ref> Decembra otrajā pusē Latvijas zemessardzi veidoja Virsštābs (''Oberstab''), kam pakļautas:
| |
| − | * '''Krievu vienības:'''
| |
| − | ** [[Latvijas zemessardzes krievu rota|Krievu rota]] (kom. kapt. [[Didorovs Kliments|Didorovs]]);
| |
| − | * '''Vācbaltiešu vienības:'''
| |
| − | ** 3 vācbaltiešu Rīgas zemessargu rotas (''Rigaer Schutzkompanie'')
| |
| − | ** 1 vācbaltiešu artilērijas baterija;
| |
| − | ** ložmetējnieku komanda;
| |
| − | ** [[Trieciena rota]];
| |
| − | * [[Vācbaltu bataljons|Vācbaltiešu bataljons]];
| |
| − | * [[Vācbaltu cīņas bataljons]] (''Deutsch-Baltisches Kampfbataillon'', saformēts Liepājā 25.01.1919.);
| |
| − | ** 6 patstāvīgi formējumi (''Selbständige Formationen''):
| |
| − | *** Vildemaņa brīvkorpuss (''Freikorps Wildemann'') – sākotnēji mācību bataljons, ko 1. jūlijā pardēvēja par 4. vācbaltu kaujas bataljonu.
| |
| − | *** Ziemeļkurzemes brīvprātīgo rota (''Freiwilligen-Kompanie Nord-Kurland'') - Ventspils komandantūra.
| |
| − | *** u.c.
| |
| − | * '''Latviešu vienības:'''
| |
| − | ** [[Baltijas landesvēra 1. Rīgas latviešu zemessargu rota|1. Rīgas latviešu zemessargu rota]] (~100-120 vīru);
| |
| − | ** [[Baltijas landesvēra 2. Rīgas latviešu zemessargu rota|2. Rīgas latviešu zemessargu rota]] (~100-120 vīru, kom. kapitans J.Skujiņš);
| |
| − | ** [[Baltijas landesvēra 3. Rīgas latviešu zemessargu rota|3. Rīgas latviešu zemessargu rota]] (~100-120 vīru);
| |
| − | ** [[instruktoru rezerve]]s rota (230 vīru);
| |
| − | ** [[atsevišķā studentu rota]] (200 vīru);
| |
| − | ** [[skolnieku rota]] (80 jaunieši).,
| |
| − | ** [[Latgales virsnieku rota]] (~100 vīri);
| |
| − | ** [[Latgales instruktoru rota]] (~150 vīri);
| |
| − | ** [[Cēsu rota]] (Cēsīs pieteicās ap 300, bet ieradās Rīgā tikai 40 karavīri poručika J.Puriņa vadībā).
| |
| − |
| |
| − | '''Uniforma''' - tā kā landesvērs atradās Vācijas armijas saimnieciskajā apgādē, vācbaltiešu vienības valkāja zilpelēkās ("feldgrau") vācu uniformas no tās noliktavu krājumiem. Ieviesa arī atšķirības zīmes, lai gan pirmajā laikā daudzi iztika bez tām. Apakšvirsniekiem un ierindas sastāvam bija pelēki aizsargkrāsas uzpleči ar zili baltu apmali, virsniekieku uzpleči bija sudraba, caurausti ar zilu. Triecienvienībai pie apkaklēm un piedurkņu atlokiem balti apšuvumi, Vācbaltu cīņas bataljonam - dzelteni, Vācbaltu bataljonam - zili apšuvumi. Pelēkas vācu parauga cepures ar zilu apmali un zili-sudrabotu kokardi (Triecienvienībai balts skandināvu vairodziņš ar Vācu ordeņa melno krustu). Krievu vienība centās saglabāt bijušās Krievijas impērijas armijas uniformas. Latviešu vienību uniforma sastāvēja no šineļa (uz vienu pusi pogājam), frenča (ar stāvu atliektu apkakli), cepures ar Latvijas kokardi un biksēm - "no pelēkas latviešu vadmalas". Uz šineļa un frenča apkaklēm sarkanbaltsarkanas uzšuves. Uzpleči no tās pašas drēbes (uz uzplečiem atzīmējama tikai daļa un ieroču veids). Apavi: garie zābaki vai gamašas ar stilbu autiem jeb getrām. Realitātē apģērbs bija visai dažāds, atkarībā no tā, kur vienība dabūjusi amunīciju - citas vienības valkāja apģērbu no vācu, citas no Antantes armiju krājumiem, citas izmantoja vecās Krievijas formas, - bet piederību Latvijas bruņotajiem spēkiem apzīmēja zīmotnes un kokardes. 1919. gada 28. februārī<ref>LVVA, 1468. f., 1. apr., 1. l., 30.-31. lp.</ref> tika noteiktas atšķirības zīmes, uniformu apkakles un piedurkņu atloku apmalojumu krāsa (20. martā sekoja pavēle par kavalēristu uniformām un atšķirības zīmēm<ref>LVVA, 1468. f., 1. apr., 82. l., 32. lp.</ref>, 25. martā - par jūrnieku uniformu un atšķirības zīmēm<ref>LVVA, 1468. f., 1. apr., 82. l., 41. lp.</ref>; 19. augustā tika izdota vēl viena pavēle, precizējot un papildinot atšķirības zīmes un dienesta pakāpes; 21. septembrī ieviesa unificētas [[Latvijas armija]]s uniformas un zīmotnes).
| |
| − |
| |
| − | Vācbaltiešu rotas 1918. gada decembra nogalē iesaistījās [[Inčukalna kauja|kaujās ar lieliniekiem pie Inčukalna]], bet krievu rota pie Ogres - tās bija pirmās jaundibinātās Latvijas bruņoto spēku sadursmes ar pretinieku, aizstāvot Latvijas neatkarību. Pēc Rīgas latviešu 1. rotas dumpja un izformēšanas 1919. gada janvārī sākās masveida dezertēšana no latviešu daļām: no 1400 vīru lielajiem latviešu vienību spēkiem pāri bija palikuši aptuveni 420 karavīri. Atlikušos latviešu karavīrus apvienoja [[Latviešu atsevišķais bataljons|Latviešu atsevišķajā bataljonā]] (kom. [[Kalpaks Oskars|O.Kalpaks]]). 1919. gada janvārī zemessargu vienības atkāpās uz Kurzemi, kur fronte apstājās pie Ventas. 1919. gada janvāra pirmajā pusē, kad zemessardze turēja frontes līniju Auce-Lielauce-Saldus, tajā vairs sastāvēja: atsevišķais latviešu bataljons (220 vīri); Trieciena nodaļa (300 vīri); [[Rādena rota]] (135 viri); [[Hāna jātnieku nodaļa]] (30 vīri); Zīverta artilērijas baterija (2 lielgabali); krievu rota. Februārī zemessardzi pārformēja, to sadalot t.s. pastiprinātajos kaujas bataljonos (''Detachement''):
| |
| − | * atsevišķais latviešu bataljons;
| |
| − | * Trieciena bataljons (2 kājnieku rotas, kavalērijas švadrons, ložmetēju nodaļa un artilērijas baterija);
| |
| − | * Malmēdes bataljons (3 kājnieku rotas, ložmetēju nodaļa, Barta artilērijas baterija);
| |
| − | * Eilengurga bataljons (2 kājnieku rotas - Rādena un Kleista - Hāna kavalērijas nodaļa, Zīverta artilērijas baterija; bataljona 3 rota bija piekomandēta līdz pat jūlijam Liepājas garnizona vācu Tēniges bataljonam);
| |
| − | * Engelharta atsevišķā kavalērijas nodaļa;
| |
| − | * Drachenfelsa atsevišķā kavaērijas nodaļa (piekomandēta [[Dzelzsdivīzija]]i);
| |
| − | * Poli kavalērijas nodaļa (martā pievienota Trieciena bataljonam);
| |
| − | * Štromberga pionieru rota;
| |
| − | * Kuldīgas jēgeru vads (haupt. Berdings, 40 vīri);
| |
| − | * smago ložmetēju nodaļa Nr.5;
| |
| − | * krievu rota.
| |
| − |
| |
| − | Kurzemē zemessardzi papildināja Vācu-baltiešu kaujas bataljons, Vācbaltiešu bataljons, 6 patstāvīgi vācbaltiešu formējumi un firsta [[Līvena vienība]]. Bez tam zemessardzes sastāvu pakāpeniski papildināja etapu formējumi, saimnieciskās rotas, [[Bruņuvilciens|bruņotie vilcieni]], kara aviācijas vienības (433. lidotāju nodaļa u.c.), sanitārās vienības u.c. formējumi. Zemessardzes virsštābam tika pakļauta arī brīvprātīgo vienības no Vācijas<ref>1918. gada 29. decembrī Latvijas Pagaidu valdība it kā vienojusies ar A.Vinnigu par brīvprātīgo no Vācijas uzņemšanu, apņemoties tiem par vismaz 4 nedēļu cīnīšanos pret [[LSPR armija|LSPR armiju]] piešķirt LR pilsonību un zemi. - Dokumenti stāsta: Latvijas buržuāzijas nākšana pie varas. - Rīga, 1988., 108. lpp. - Līguma oriģināli nav saglabājušies ne Latvijas, ne Vācijas arhīvos, taču vervēšanas birojs [[Baltenland]] darbojās un Pagaidu valdība pret brīvprātīgo ierašanos neprotestēja.</ref>, t.s. [[Dzelzsdivīzija]] (kom. majors Bišofs), bet operatīvās plānošanas un apgādes ziņā zemessardze lielā mērā bija atkarīga no [[Vācijas armijas VI rezerves korpuss|6. rezerves korpusa]] vadības. Februārī Liepājā tika izveidoti [[Liepājas jaunformējamie spēki]], kuru uzdevums bija no brīvprātīgajiem un mobilizētajiem komplektēt jaunas etnisko latviešu karavīru vienības.
| |
| − |
| |
| − | 1919. gada aprīlī Latvijas zemessardzē bija 9500 karavīru (4000 vācbaltiešu un vāciešu, 4000 latviešu un 1500 krievu). Kad 1919. gada 16. aprīlī notika t.s. [[16. aprīļa pučs]], Latvijas zemessardzes vadība no puča norobežojās un saglabāja neitralitāti, par savu galveno uzdevumu uzskatot Latvijas teritorijas atbrīvošanu. 23. maijā tika ieņemta Rīga un uzsākta Vidzemes un Latgales atbrīvošana no [[lielinieki]]em. [[LSPR]] armija tika sagrauta. 5. jūnijā zemessardzes bataljoni tika pārformēti par pulkiem. Jūnijā pie Cēsīm zemessardzes daļas sastapās ar Igaunijas nacionālo armiju, kurai pieprasīja atbrīvot tās okupēto Ziemeļvidzemi<ref>Ģenerālis E. Kalniņš Niedras prāvā liecināja, ka igauņi ienākuši Latvijā ar spēku, turklāt balstoties uz savstarpēju līgumu, ko 1919. gada 18. vai 19. februārī noslēdza ar igauņiem Latvijas vārdā Ramanis - tas paredzēja, ka igauņiem par palīdzību cīņā pret lieliniekiem Vidzemē pienākas Valka un vēl 8 pagasti, kā arī tiesības izvest lielinieku pamesto mantu uz Igauniju. Bruņotās sadursmes sākušās, kad landesvērs ieņēmis Ieriķu staciju, lai neatļautu igauņiem izvest uz Igauniju no Vecgulbenes tur atstātos apmēram 800 vagonus un 15 lokomotīves. [http://64.233.183.104/search?q=cache:HGe4n3FZvRkJ:www.pmi.lv/~peter/1pk.doc+liecināja+Niedras+prāvā&hl=lv&ct=clnk&cd=1&gl=lv avots]</ref> un kopīgi vērsties pret Sarkano armiju austrumos. 5. jūnijā bataljonus pārformēja pulkos: [[Baltijas landesvēra 1. Baltu pulks|1. Baltu pulks]], [[Baltijas landesvēra 2. Baltu pulks|2. Baltu pulks]], [[Baltijas landesvēra 3. Baltu pulks|3. Baltu pulks]] (iecerēti 2 bataljonu sastāvā, katrā pa 3 strēln. un 1 ložmetēju rotai; bez tam. pirmā pulkā bija 2 baterijas, bet pārējos pa 1 baterijai; katram pulkam bija ari sava mīnmetēju nodaļa). [[Cēsu kaujas|Cēsu kaujās]] Latvijas zemessargi tika sakauti un atkāpās, ļaujot igauņiem ieņemt Rīgu.
| |
| − |
| |
| − | Pēc [[Niedra Andrievs|Niedras]] vadītās Pagaidu valdības demisijas, 12. jūlijā zemessardzes vadība nokļuva jaunās [[Ulmanis Kārlis|K.Ulmaņa]] vadītās Pagaidu valdības pakļautībā un tika pārformēta: no visām vienībām izslēdza valstsvāciešus, kas vai nu atgriezās Vācijā, vai iestājās [[Rietumu brīvprātīgo armija|krievu Rietumu brīvprātīgo armijā]]. Firsta Līvena vienība devās uz Narvu ģen. N.Judeniča armijas rīcībā, [[Latviešu atsevišķā brigāde]] tika pārformēta par jaunveidotās [[Latvijas armija]]s Kurzemes divīziju, savukārt vācbaltiešu vienības tika pārdēvētas par "[[Latvijas vācbaltu zemessargi]]em" Latvijas armijas sastāvā.
| |
| − |
| |
| − | ==== Atsauces un paskaidrojumi ====
| |
| − |
| |
| − | {{atsauces}}
| |
| − |
| |
| − | === ===
| |
| − | <center><gallery>
| |
| − | Attēls:Baltischen_Landeswehr_sign.png|vācbaltiešu daļu karavīra krūšu nozīme
| |
| − | Attēls:Strelnpulku_virsnieka_nozime.png|latviešu daļu virsnieka krūšu nozīme
| |
| − | Attēls:Begsana_no_Mitavas_1919.jpg|latviešu daļas atkāpjas no Jelgavas uz Liepāju
| |
| − | Attēls:Baltische_Landeswehr_1919.JPG|1919. gada pavasarī
| |
| − | Attēls:Bruckenbau_bei_Niegranden.jpg|sapieri būvē tiltu pār Ventas upi pie Nīgrandes
| |
| − | Attēls:Gefangener_in_Pampeln_18_02_1919.jpg|gūstekņi Pampāļos
| |
| − | Attēls:Pampeln_18_02_1919.jpg|kauja pie Pampāļiem
| |
| − | Attēls:Stab_der_Baltischen_Landwehr.jpg|štāba virsnieku apspriede
| |
| − | Attēls:Major_Fletcher.jpg|majors Flečers
| |
| − | Attēls:Hauptmann_von_Brandis.jpg|kapteinis fon Brandis
| |
| − | Attēls:Kavalerie_bei_Schlock_22_05_1919.jpg|kavalēristi pie Slokas
| |
| − | Attēls:Gefangene_Rotgardisten_bei_Riga.jpg|sagūstītie sarkanarmieši pie Rīgas
| |
| − | Attēls:Lievensche_Artillerie_auf_Vormarsch_gegen_Riga_22_05_1919.jpg|Līvena artilēristi
| |
| − | Attēls:Batterie_Riga_1919.jpg|artilēristi Rīgā, Pārdaugavā
| |
| − | Attēls:Medem_riga_1919.jpg|Medema vienība šķērso Daugavu
| |
| − | Attēls:Medem_und_Thone.jpg|hauptmanis [[Medems Valters Eberhards fon|Medems]] un tā adjutants virsleitnants Tone nākamajā dienā pēc Rīgas atbrīvošanas
| |
| − | Attēls:Manteuffel_beeres.jpg|Manteifeļa bēres
| |
| − | Attēls:Landeswehr_gun.jpg|krasta lielgabals
| |
| − | Attēls:Artillerie_15cm_Batterie_bei_Wenden_07_1919_1.jpg|15 cm artilērijas baterijas pozīcijas pie Cēsīm
| |
| − | Attēls:Artillerie_15cm_Batterie_bei_Wenden_07_1919_2.jpg|15 cm artilērijas baterijas pozīcijas pie Cēsīm
| |
| − | Attēls:Maschinengewehr_Kompanie_bei_Wenden_07_1919.jpg|ložmetējnieki pie Cēsīm atpūtā
| |
| − | Attēls:Vor_Wenden_07_1919.jpg|mīnmetēju rota pie Cēsīm atpūtā
| |
| − | Attēls:Baltisches_Landeswehr_ofiziers.jpg|ģenerālštāba virsnieki (centrā majors A.Flečers)
| |
| − | Attēls:Landeswehr_air.jpg|avarējusi lidmašīna
| |
| − | Attēls:Landesvers_evakuejas_Ropazi_1919.jpg|Pēc Cēsu kaujām vilciens ar amunīciju evakuējas no Ropažu dzelzceļa stacijas
| |
| − | </gallery></center>
| |
| − |
| |
| − | == Literatūra par šo tēmu ==
| |
| − |
| |
| − | * Valsts un tiesību vēsture jēdzienos un terminos. / Sast. P.Valters. - Divergens, Rīga, 2001., 121 lpp.
| |
| − | * Latvijas brīvības cīņas 1918-1920. Enciklopēdija. - Preses nams: Rīga, 1999., 160.-161. lpp.
| |
| − | * Čapenko A. Baltijas landesvēra vācu vienību forma, pakāpes un atšķirības zīmes 1918.-1920. gadā. // IX Latvijas Kara muzeja gadagrāmata. - Rīga, 2008.
| |
| − | * Lilenurms P. Līveniešu formas tērps un tā simbolika 1919.-1920. gadā. // IX Latvijas Kara muzeja gadagrāmata. - Rīga, 2008.
| |
| − | ----
| |
| − | * Eugen Engelhardt, freiherr Wilhelm von Engelhardt. Der Ritt nach Riga; aus den Kämpfen der Baltischen Landeswehr gegen die rote Armee, 1918-1920. - Volk und Reich Verlag: Berlin, 1938 - 152 S.
| |
| − | * Grimm Claus. Vor den Toren Europas, 1918-1920; Geschichte der Baltischen Landeswehr. - A.F. Velmede: Hamburg, 1963 - 320 S.
| |
| − | * Hartmann Georg Heinrich. Aus den erinnerungen eines freiwilligen der baltischen landeswehr. - Deutsche verlags-anstalt: Stuttgart, 1921
| |
| − | * Schrunden Freiwilliger der Bataillon Malmede der Baltischen Landeswer. // Rigasche Zeitung. Nr.24., 22.06.1919.
| |
| − | * Bischoff Josef. Die letzte Front. Geschichte der Eiserne Division im Baltikum 1919. - Berlin, 1935
| |
| − | * Goltz Rüdiger von der. Meine Sendung in Finnland und im Baltikum. - K.F.Kochler Verlag: Leipzig, 1920 - 312 S.
| |
| − | * Goltz Rüdiger von der. Als politischer General im Osten (Finnland und Baltikum) 1918 und 1919. – Leipzig, 1936
| |
| − | * Keyserlingk, Robert Wendelin. Across many oceans : a family saga. - Brookfield Publishing Company: Brookfield (Connecticut), 1984, 323 pages ISBN 0920271006
| |
| − | * Die Baltische Landeswehr im Befreiungskampf gegen den Bolschewismus. Ein Gedenkbuch. - Riga, 1929 (Verlag der Aktiengesellschaft Ernst Plate: Riga, 1939 - 233 S.)
| |
| − | * Norden A. Zwischen Berlin und Moskau. – Berlin, 1954
| |
| − | * Ottersberg K. Der Kampf des lettischen Volkes um die Sowjetmacht der UdSSR und der volksdemokratischen Länder Europas. Bd. 3. – Berlin, 1959
| |
| − | * Winnig A. Am Ausgang der deutschen Ostpolitik. – Berlin, 1921
| |
| − | * Darstellungen aus den Nachkriegskämpfen deutscher Truppen und Freikorps. 1 Bd.: Die Rückführung des Ostheeres. – Berlin, 1935
| |
| − | * Darstellungen aus den Nachkriegskämpfen deutscher Truppen und Freikorps. 2 Bd.: Der Feldzug im Baltikum bis zur zweiten Einnahme von Riga. – Berlin, 1937
| |
| − | * Darstellungen aus den Nachkriegskämpfen deutscher Truppen und Freikorps. 3 Bd.: Die Kämpfe im Baltikum nach der zweiten Einnahme von Riga. Juni bis Dezember 1919. – Berlin, 1938
| |
| − |
| |
| − | == Resursi internetā par šo tēmu ==
| |
| − |
| |
| − | * [http://www.historia.lv/alfabets/P/pa/pagaidu_valdiba/dokumenti/1918.07.12.htm 1918. g. 7. decembra Līgums starp Latvijas Pagaidu valdību un Vācijas valdības ģenerālpilnvaroto A.Vinnigu par landesvēra dibināšanu]
| |
| − | * [http://www.historia.lv/alfabets/B/BA/balt_landesver/balt_land.htm Baltijas landesvērs: dokumenti, preses materiāli - historia.lv]
| |
| − | * [http://www.arhivi.gov.lv/vvl/webcfr/fond.php?p_sakums=0&kods=150634&db_id=2 Baltijas Landesvērs - LVVA fonda kartiņa]
| |
| − | ----
| |
| − | * [http://www.axishistory.com/index.php?id=6831 Shawn Bohannon. Baltische Landeswehr.]
| |
| − | * [http://ehlee.humnet.unipi.it/books4/2/05.pdf Šiliņš J. Latvian Society and the Soviet Regime in1919: from Support to Resistance (.pdf)]
| |
| − | * [http://www.conflicts.rem33.com/images/deut/freikorps.htm Baltic Landswehr (Freikorps im Baltikum) 1918-1920]
| |
| − | * [http://www.memelland-adm.de/Archiv/Cloppenburg/AdM-Archiv/01%20Allgemeines/010208_03.pdf Georg Baron Manteuffel-Szoege : Gedanken zum 22. Mai 1919 // Baltikum 010208_03, S. 5-9 (.pdf)]
| |
| − | * [http://book.tr200.net/v.php?id=3232136 Claus Grimm. Jahre deutscher Entscheidung im Baltikum 1918-1919. - Essener Verlagsanstalt, 1939 – 279 S.]
| |
| − | ----
| |
| − | * [http://www.imha.ru/knowledge_base/base-10/1144528604-krest-baltijskogo-landesvera.html Награды прибалтийского ландесвера.]
| |
| − | * [http://www.proza.ru/2008/01/02/41 Акунов В. Война эстонцев с ландесвером.]
| |
| − | * [http://www.faleristu.ru/museum/germaniya/vejmarskaya_respublika_1919-1933/dobrovol_korpus/pribalt_landesver/ Прибалтийский ландесвер - награды]
| |
| − | * [http://swolkov.narod.ru/tro/053.htm Волков С.В. Прибалтика. // Офицеры в армиях лимитрофных государств. // Волков С.В. Трагедия русского офицерства.]
| |
| − |
| |
| − | [[Kategorija:Latvijas zemessardze]]
| |
| | [[Kategorija:Latvijas Neatkarības karš]] | | [[Kategorija:Latvijas Neatkarības karš]] |
