Atšķirības starp "Barklaji de Tolli Veimarni" versijām
No ''Vēsture''
m |
m |
||
| (6 starpversijas, ko mainījis viens dalībnieks, nav parādītas) | |||
| 1. rindiņa: | 1. rindiņa: | ||
[[Attēls:Furst_BarclayDeTolly-Weimarn_Wappen.png|right|thumb|200px|]] | [[Attēls:Furst_BarclayDeTolly-Weimarn_Wappen.png|right|thumb|200px|]] | ||
| − | firsti '''Barklaji de Tolli Veimarni''' (''Barclay de Tolly Weimarn'', kr. ''Барклай де Толли Веймарн'') - [[Vācbaltieši| | + | firsti '''Barklaji de Tolli Veimarni''' (''Barclay de Tolly Weimarn, Weymarn'', kr. ''Барклай де Толли Веймарн'') - [[Vācbaltieši|vācbaltiešu]] bruņniecības dzimta Krievijas impērijā. 1859. gadā ar imperatora [[Ukazs|ukazu]] infantērijas pulkvedim Aleksandram fon Veimarnam (''Alexander Magnus Friedrich von Weymarn'', 1824.-1905.) atļāva ieņemt savas vecmāmiņas Kristīnes (''Christina Gertrude Anna'', 1770.-1865.) bez bērniem palikušā brāļa firsta Ernsta [[Barklaji de Tolli|Barklaja de Tolli]] uzvārdu un titulu, lai tas neietu zudībā, turpmāk dēvējoties par firstu Barklaju de Tolli Veimarnu. 1872. gadā šī ukaza spēks tika attiecināts arī uz Aleksandra pēcnācējiem. |
| − | [[Kategorija: | + | ==== Resursi internetā par šo tēmu ==== |
| + | |||
| + | * [http://www.eha.ee/vapid/index.php?act=vapp&id=819&lang=de Wappen von Alexander Magnus Friedrich Barclay de Tolly-Weymarn] | ||
| + | ---- | ||
| + | * [http://www.russianfamily.ru/b/barklai-de-tolli-veimarn.html Барклай-де-Толли-Вейрман князья - russianfamily.ru] | ||
| + | |||
| + | [[Kategorija:Baltijas aristokrātija]] | ||
Pašreizējā versija, 2016. gada 1. janvāris, plkst. 11.16
firsti Barklaji de Tolli Veimarni (Barclay de Tolly Weimarn, Weymarn, kr. Барклай де Толли Веймарн) - vācbaltiešu bruņniecības dzimta Krievijas impērijā. 1859. gadā ar imperatora ukazu infantērijas pulkvedim Aleksandram fon Veimarnam (Alexander Magnus Friedrich von Weymarn, 1824.-1905.) atļāva ieņemt savas vecmāmiņas Kristīnes (Christina Gertrude Anna, 1770.-1865.) bez bērniem palikušā brāļa firsta Ernsta Barklaja de Tolli uzvārdu un titulu, lai tas neietu zudībā, turpmāk dēvējoties par firstu Barklaju de Tolli Veimarnu. 1872. gadā šī ukaza spēks tika attiecināts arī uz Aleksandra pēcnācējiem.
