Atšķirības starp "Muižkungs" versijām

No ''Vēsture''
Pārlēkt uz: navigācija, meklēt
m
m
 
(3 starpversijas, ko mainījis viens dalībnieks, nav parādītas)
1. rindiņa: 1. rindiņa:
'''Muižkungs''' (vc. ''Gutsverwalter''), arī amtmanis (lvc. ''Amptman'') - algots [[muiža]]s pārvaldnieks. Pārzināja muižas saimniecību, ievāca nodevas vai renti, kopā ar [[Muižas darbvedis|muižas darbvedi]] plānoja un izrīkoja [[Klaušas|klaušu]] darbos, kā arī sprieda sodu [[dzimtcilvēki]]em par nepaklausību vai sliktu darbu. XV-XVI gs. lejasvācu avoti šī amata pienākumu pildītāju dēvē par '''lauku kalpu''' (''Landknecht'') jeb '''iecirkņa priekšnieku''', bet XVII-XVIII gs. par [[Junkurs|junkuru]].  
+
'''Muižkungs''' (vc. ''Gutsverwalter''), arī amtmanis (lvc. ''Amptman'') - atkarībā no konteksta:
 +
* 16. gs. Vācu ordeņa zemēs algota laicīga amatpersona, [[Pilsnovads|pilsnovada]] pārraugs.
 +
* Algots [[muiža]]s pārvaldnieks (vācu zemēs arī [[junkurs]]). Pārzināja muižas saimniecību, ievāca nodevas vai renti, kopā ar [[Muižas darbvedis|muižas darbvedi]] plānoja un izrīkoja darbus, [[klaušas]], kā arī sprieda sodu [[dzimtcilvēki]]em par nepaklausību vai sliktu darbu. XV-XVI gs. lejasvācu avoti šī amata pienākumu pildītāju dēvē par '''lauku kalpu''' (''Landknecht'') jeb '''iecirkņa priekšnieku''', bet XVII-XVIII gs. par [[Junkurs|junkuru]].  
  
=== Literatūra par šo tēmu ====
+
==== Literatūra par šo tēmu ====
  
 
* Valsts un tiesību vēsture jēdzienos un terminos. / Sast. P.Valters. - Divergens, Rīga, 2001., 148. lpp.
 
* Valsts un tiesību vēsture jēdzienos un terminos. / Sast. P.Valters. - Divergens, Rīga, 2001., 148. lpp.
  
 
[[Kategorija:Tituli un amati]]
 
[[Kategorija:Tituli un amati]]

Pašreizējā versija, 2020. gada 20. marts, plkst. 14.40

Muižkungs (vc. Gutsverwalter), arī amtmanis (lvc. Amptman) - atkarībā no konteksta:

  • 16. gs. Vācu ordeņa zemēs algota laicīga amatpersona, pilsnovada pārraugs.
  • Algots muižas pārvaldnieks (vācu zemēs arī junkurs). Pārzināja muižas saimniecību, ievāca nodevas vai renti, kopā ar muižas darbvedi plānoja un izrīkoja darbus, klaušas, kā arī sprieda sodu dzimtcilvēkiem par nepaklausību vai sliktu darbu. XV-XVI gs. lejasvācu avoti šī amata pienākumu pildītāju dēvē par lauku kalpu (Landknecht) jeb iecirkņa priekšnieku, bet XVII-XVIII gs. par junkuru.

Literatūra par šo tēmu

  • Valsts un tiesību vēsture jēdzienos un terminos. / Sast. P.Valters. - Divergens, Rīga, 2001., 148. lpp.