Atšķirības starp "Grotenhīlmi" versijām
(Jauna lapa: * fon Grotenhīlmu ģerbonis (''Wappen von Grotenhielm, L.E.Ö. Schwed. A. 16.9.1653.''). * Avots: Carl Arvid von Klingspor. Baltisches Wappenbuch. Wappen sämmtlicher den Ritterschaften...) |
m |
||
| (13 starpversijas, ko mainījis viens dalībnieks, nav parādītas) | |||
| 1. rindiņa: | 1. rindiņa: | ||
| − | + | [[Attēls:Grotenhielm_Wappen.png|right|thumb|200px|]] | |
| − | + | fon '''Grotenhīlmi''', literatūrā arī '''Grotenhjelmi''' (vc. ''von Grotenhielm, Grotenhjelm'', kr. ''фон Гротенгельм'') - zviedru izcelsmes [[Vācbaltieši|vācbaltiešu]] muižniecības dzimta [[Zviedru Vidzeme|zviedru Vidzemē]], vēlāk Krievijas impērijas [[Baltijas guberņas|Baltijas guberņās]]. Dzimtas aizsācējs ir Ādams Grots (''Adam Groth''), kurš 1653. gadā saņēma no Zviedrijas karalienes Kristīnes dižciltību. 1752. gadā dzimta ierakstīta Igaunijas, 1762. gadā - Sāmsalas, 1780. gadā - Vidzemes bruņniecības matrikulā. No ievērojamākajiem dzimtas pārstāvjiem minami: kara ar Turciju (1767-1774) varonis, Igaunijas gubernators (1783-1786), [[ģenerālanšefs]] Georgs fon Grotenhīlms (''Georg Friedrich von Grotenhjelm'', kr. ''Георгий (Григорий) Евстафьевич Гротенгельм'', 1721-1798); kara ar Turciju (1768-1774) varonis, ģenerālmajors Fridrihs fon Grotenhīlms (''Ioahim Friedrich von Gritenhielm'', kr. ''Фридрих Евстафьевич Гротенгельм'', 1731-1806); kara Napoleonu un Kaukāza karu varonis, Ungārijas kampaņas (1849) dalībnieks, ģenerālleitnants Magnuss fon Grotenhīlms (''Magnus Johann von Grotenhielm'', kr. ''Максим Максимович Гротенгельм'', 1789-1867), Krievijas pilsoņu kara varonis, pulkvedis Georgs fon Grotenhīlms (''Григорий Максимович Гротенгельм'', 1884-1930). | |
| + | |||
| + | Mūsdienu Latvijas teritorijā dažādos laika periodos dzimtas valdījumā bijušas Rāmavas jeb Depkina (''Depkinshof'') u.c. [[muiža]]s. | ||
| + | |||
| + | ==== Resursi internetā par šo tēmu ==== | ||
| + | |||
| + | * [http://rosgenea.ru/?alf=4&serchcatal=%C3%F0%EE%F2%E5%ED%E3%E5%EB%FC%EC&r=4 Гротенгельм - Центр генеалогических исследований] | ||
| + | |||
| + | [[Kategorija:Baltijas aristokrātija]] | ||
Pašreizējā versija, 2016. gada 2. janvāris, plkst. 11.37
fon Grotenhīlmi, literatūrā arī Grotenhjelmi (vc. von Grotenhielm, Grotenhjelm, kr. фон Гротенгельм) - zviedru izcelsmes vācbaltiešu muižniecības dzimta zviedru Vidzemē, vēlāk Krievijas impērijas Baltijas guberņās. Dzimtas aizsācējs ir Ādams Grots (Adam Groth), kurš 1653. gadā saņēma no Zviedrijas karalienes Kristīnes dižciltību. 1752. gadā dzimta ierakstīta Igaunijas, 1762. gadā - Sāmsalas, 1780. gadā - Vidzemes bruņniecības matrikulā. No ievērojamākajiem dzimtas pārstāvjiem minami: kara ar Turciju (1767-1774) varonis, Igaunijas gubernators (1783-1786), ģenerālanšefs Georgs fon Grotenhīlms (Georg Friedrich von Grotenhjelm, kr. Георгий (Григорий) Евстафьевич Гротенгельм, 1721-1798); kara ar Turciju (1768-1774) varonis, ģenerālmajors Fridrihs fon Grotenhīlms (Ioahim Friedrich von Gritenhielm, kr. Фридрих Евстафьевич Гротенгельм, 1731-1806); kara Napoleonu un Kaukāza karu varonis, Ungārijas kampaņas (1849) dalībnieks, ģenerālleitnants Magnuss fon Grotenhīlms (Magnus Johann von Grotenhielm, kr. Максим Максимович Гротенгельм, 1789-1867), Krievijas pilsoņu kara varonis, pulkvedis Georgs fon Grotenhīlms (Григорий Максимович Гротенгельм, 1884-1930).
Mūsdienu Latvijas teritorijā dažādos laika periodos dzimtas valdījumā bijušas Rāmavas jeb Depkina (Depkinshof) u.c. muižas.
