Atšķirības starp "Ogrietis Eduards" versijām
m |
m |
||
| (2 starpversijas, ko mainījis viens dalībnieks, nav parādītas) | |||
| 1. rindiņa: | 1. rindiņa: | ||
| − | [[Attēls: Eduards_Ogrietis.jpg |right|thumb|300px|]] | + | [[Attēls: Eduards_Ogrietis.jpg |right|thumb|300px|Karlsons ar kolēģiem, 1920. gadi]] |
'''Eduards Ogrietis''' (kr. ''Эдуард Янович Огриетис'', 1888-1938), pseidonīms '''Kārlis Karlsons''' (kr. ''Карл Мартынович Карлсон'') - [[KPFSR]] [[Viskrievijas ārkārtas komisija|valsts drošības struktūru]] darbinieks, 2. ranga valsts drošības komisārs (''комиссар государственной безопасности 2-го ранга'') | '''Eduards Ogrietis''' (kr. ''Эдуард Янович Огриетис'', 1888-1938), pseidonīms '''Kārlis Karlsons''' (kr. ''Карл Мартынович Карлсон'') - [[KPFSR]] [[Viskrievijas ārkārtas komisija|valsts drošības struktūru]] darbinieks, 2. ranga valsts drošības komisārs (''комиссар государственной безопасности 2-го ранга'') | ||
Dzimis Rīgā, 1888. gada 10. oktobrī. [[Padomju Savienības Komunistiskā partija|lielinieku]] partijas biedrs. Pēc [[Oktobra revolūcija Krievijā|Oktobra apvērsuma]] iesaistījās jaunizveidotās valsts drošības un represīvo struktūru izveidē. Kopš 1920. gada sākuma Visukrainas revolucionārās komitejas čekas pārvaldes priekšnieka vietnieks (''заместитель начальника управления ЧК Всеукраинского ревкома''); 1920.-1922. gados Doņeckas guberņas čekas priekšsēdētājs (''председатель Донецкой ГубЧК''); 1922.-1924. gados [[Valsts politiskā pārvalde|VPP]] Doņeckas guberņas nodaļas priekšnieks (''начальник донецкого губотдела ГПУ''); 1924.-1934. gados [[Ukrainas PSR]] VPP priekšsēdētāja vietnieks; 1925.-1929. UPSR VPP Slepenās drošības pārvaldes priekšnieks (''начальник Секретно-оперативного управления (СОУ) ГПУ УССР''); 1930. gadā darbojās komisijā, kas izstrādāja [[Kulaks|kulaku]] iznīcināšanas metodes un programmu (''комиссия для выработки мер в отношении кулачества''); 1933. gada 20. martā sāka vadīt t.s. Ukrainas IeTK [[Troika|troiku]] kontrevolucionāro dumpinieku lietu izskatīšanai; kopš 1934. gada IeTK Harkovas apgabala nodaļas vadītājs; 1934.-1936. gados Harkovas apgabala troikas vadītājs; 1936.-1937. gados UPSR Iekšlietu tautas komisariāta komisāra vietnieks; 1937.-1938. gados Tomskas-Asinas [[koncentrācijas nometne]]s priekšnieks (''начальник Томско-Асинского исправительно-трудового лагеря (ИТЛ) НКВД''). 1938. gada 11. janvārī atbrīvots no darba IeTK, 22. janvārī arestēts, 22. aprīlī viņam piespriests augstākais soda mērs nošaujot. | Dzimis Rīgā, 1888. gada 10. oktobrī. [[Padomju Savienības Komunistiskā partija|lielinieku]] partijas biedrs. Pēc [[Oktobra revolūcija Krievijā|Oktobra apvērsuma]] iesaistījās jaunizveidotās valsts drošības un represīvo struktūru izveidē. Kopš 1920. gada sākuma Visukrainas revolucionārās komitejas čekas pārvaldes priekšnieka vietnieks (''заместитель начальника управления ЧК Всеукраинского ревкома''); 1920.-1922. gados Doņeckas guberņas čekas priekšsēdētājs (''председатель Донецкой ГубЧК''); 1922.-1924. gados [[Valsts politiskā pārvalde|VPP]] Doņeckas guberņas nodaļas priekšnieks (''начальник донецкого губотдела ГПУ''); 1924.-1934. gados [[Ukrainas PSR]] VPP priekšsēdētāja vietnieks; 1925.-1929. UPSR VPP Slepenās drošības pārvaldes priekšnieks (''начальник Секретно-оперативного управления (СОУ) ГПУ УССР''); 1930. gadā darbojās komisijā, kas izstrādāja [[Kulaks|kulaku]] iznīcināšanas metodes un programmu (''комиссия для выработки мер в отношении кулачества''); 1933. gada 20. martā sāka vadīt t.s. Ukrainas IeTK [[Troika|troiku]] kontrevolucionāro dumpinieku lietu izskatīšanai; kopš 1934. gada IeTK Harkovas apgabala nodaļas vadītājs; 1934.-1936. gados Harkovas apgabala troikas vadītājs; 1936.-1937. gados UPSR Iekšlietu tautas komisariāta komisāra vietnieks; 1937.-1938. gados Tomskas-Asinas [[koncentrācijas nometne]]s priekšnieks (''начальник Томско-Асинского исправительно-трудового лагеря (ИТЛ) НКВД''). 1938. gada 11. janvārī atbrīvots no darba IeTK, 22. janvārī arestēts, 22. aprīlī viņam piespriests augstākais soda mērs nošaujot. | ||
| + | |||
| + | ==== Literatūra par šo tēmu === | ||
| + | |||
| + | * Карлсон К.М. // Петров Н. В., Скоркин К. В. Кто руководил НКВД, 1934—1941 : справочник / ред. Н. Г. Охотина и А. Б. Рогинского. —- Звенья: Москва, 1999, 502 с. —ISBN 5-7870-0032-3 | ||
| + | * Гвардейцы Октября. Роль коренных народов стран Балтии в установлении и укреплении большевистского строя. - Индрик: Москва, 2009. ISBN 978-5-91674-014-1 | ||
[[Kategorija:O]] | [[Kategorija:O]] | ||
| + | [[Kategorija:K]] | ||
Pašreizējā versija, 2014. gada 18. jūnijs, plkst. 07.11
Eduards Ogrietis (kr. Эдуард Янович Огриетис, 1888-1938), pseidonīms Kārlis Karlsons (kr. Карл Мартынович Карлсон) - KPFSR valsts drošības struktūru darbinieks, 2. ranga valsts drošības komisārs (комиссар государственной безопасности 2-го ранга)
Dzimis Rīgā, 1888. gada 10. oktobrī. lielinieku partijas biedrs. Pēc Oktobra apvērsuma iesaistījās jaunizveidotās valsts drošības un represīvo struktūru izveidē. Kopš 1920. gada sākuma Visukrainas revolucionārās komitejas čekas pārvaldes priekšnieka vietnieks (заместитель начальника управления ЧК Всеукраинского ревкома); 1920.-1922. gados Doņeckas guberņas čekas priekšsēdētājs (председатель Донецкой ГубЧК); 1922.-1924. gados VPP Doņeckas guberņas nodaļas priekšnieks (начальник донецкого губотдела ГПУ); 1924.-1934. gados Ukrainas PSR VPP priekšsēdētāja vietnieks; 1925.-1929. UPSR VPP Slepenās drošības pārvaldes priekšnieks (начальник Секретно-оперативного управления (СОУ) ГПУ УССР); 1930. gadā darbojās komisijā, kas izstrādāja kulaku iznīcināšanas metodes un programmu (комиссия для выработки мер в отношении кулачества); 1933. gada 20. martā sāka vadīt t.s. Ukrainas IeTK troiku kontrevolucionāro dumpinieku lietu izskatīšanai; kopš 1934. gada IeTK Harkovas apgabala nodaļas vadītājs; 1934.-1936. gados Harkovas apgabala troikas vadītājs; 1936.-1937. gados UPSR Iekšlietu tautas komisariāta komisāra vietnieks; 1937.-1938. gados Tomskas-Asinas koncentrācijas nometnes priekšnieks (начальник Томско-Асинского исправительно-трудового лагеря (ИТЛ) НКВД). 1938. gada 11. janvārī atbrīvots no darba IeTK, 22. janvārī arestēts, 22. aprīlī viņam piespriests augstākais soda mērs nošaujot.
= Literatūra par šo tēmu
- Карлсон К.М. // Петров Н. В., Скоркин К. В. Кто руководил НКВД, 1934—1941 : справочник / ред. Н. Г. Охотина и А. Б. Рогинского. —- Звенья: Москва, 1999, 502 с. —ISBN 5-7870-0032-3
- Гвардейцы Октября. Роль коренных народов стран Балтии в установлении и укреплении большевистского строя. - Индрик: Москва, 2009. ISBN 978-5-91674-014-1
