Atšķirības starp "Huzāri" versijām
m |
m |
||
| (7 starpversijas, ko mainījis viens dalībnieks, nav parādītas) | |||
| 1. rindiņa: | 1. rindiņa: | ||
| − | '''Huzāri''' (no | + | [[Attēls:2_hus_form.jpg|right|thumb|300px|]] |
| + | '''Huzāri''' (no ung. ''Huszár''; an. ''hussars'', kr. ''гусары'') - vieglā [[kavalērija]] daudzu Eiropas valstu bruņotajos spēkos jaunajos un jaunākajos laikos. Kā atsevišķa kavalērijas kategorija parādījās XV gs. [[Ungārijas karaliste|Ungārijā]]. XV-XVII gs. valkāja vieglas [[bruņas]], vairogu (t.s. ungāru tarči), vieglo pīķi, ungāru zobenu un atsegtu [[bruņucepure|bruņucepuri]]. Vēlāk apbruņojumu papildināja kavalērijas pistoļu pāris. Tradicionāli raksturīga jaunāko laiku uniforma, kas apšūta ar tresēm ar mezgliem galos (vc. ''Atilla'', kr. ''доломан''), ar kažokādu un tresēm apšūta īsa virsjaka, ko bieži nēsāja uzmestu uz viena pleca (an. ''pelisse'', kr. ''ментик''), pieguļošas bikses ar uzšūtām tresēm ar mezgliem (an. ''esquavar'', kr. ''чакчиры''), pie jostas kopā ar zobenu nēsāja īpašu plakanu somu (an. ''sabretache'', kr. ''ташка''), īsi zābaki ar "V" veida izgriezumu priekšā un pušķi (an. ''hessian boots'', kr. ''ботики''), augsta [[ķivere]] ar oderētu auduma gabalu, ko aptina ap cepuri (an. ''mirliton'', vc. ''Flügelmütze'' vai ''Schackelhaube'') vai zvērādas cepure, no kuras virsas uz sāniem nokarājas auduma kapuce (an. ''busby''). Raksturīga sedlu sega ar garāku aizmugurējo stūri (an. ''shabraque'', kr. ''чепрак''). | ||
| + | |||
| + | Rīgas garnizona huzāru pulka kazarmas atradās Krustabaznīcas ielā (1919. gadā tur atvēra Artilērijas karaskolu, 30. gados izvietojās Smagās artilērijas pulka štābs un Vidzemes artilērijas pulka virsnieku un instruktoru klubs). | ||
Skat. arī [[spārnotie huzāri]], [[ulāni]] | Skat. arī [[spārnotie huzāri]], [[ulāni]] | ||
| + | |||
| + | == == | ||
| + | <center><gallery> | ||
| + | Attēls:Husar_1514.jpg|ungāru huzāri 1514. | ||
| + | Attēls:Husar_1620.jpg|poļu huzārs 1620. | ||
| + | Attēls:Tarche_XVI.png|vairogs, XVI gs. | ||
| + | </gallery></center> | ||
==== Resursi internetā par šo tēmu ==== | ==== Resursi internetā par šo tēmu ==== | ||
* [http://latgola.wordpress.com/2011/04/19/krivu-dzejniks-gumilevs-un-latgola/ Turlajs A. Aleksandra 5. huzaru pulks] | * [http://latgola.wordpress.com/2011/04/19/krivu-dzejniks-gumilevs-un-latgola/ Turlajs A. Aleksandra 5. huzaru pulks] | ||
| + | ---- | ||
| + | * [http://siberia-minis.7910.org/forum/showthread.php?fid=7&tid=295 АНАТОЛИЙ СОЛДАТЕНКО. ПОЛЬСКАЯ ГУСАРИЯ 1500-1776 гг. // "Орел" №3, 1993 г.] | ||
[[Kategorija:Karavīru kārtas un ieroču šķiras]] | [[Kategorija:Karavīru kārtas un ieroču šķiras]] | ||
Pašreizējā versija, 2014. gada 8. jūlijs, plkst. 14.42
Huzāri (no ung. Huszár; an. hussars, kr. гусары) - vieglā kavalērija daudzu Eiropas valstu bruņotajos spēkos jaunajos un jaunākajos laikos. Kā atsevišķa kavalērijas kategorija parādījās XV gs. Ungārijā. XV-XVII gs. valkāja vieglas bruņas, vairogu (t.s. ungāru tarči), vieglo pīķi, ungāru zobenu un atsegtu bruņucepuri. Vēlāk apbruņojumu papildināja kavalērijas pistoļu pāris. Tradicionāli raksturīga jaunāko laiku uniforma, kas apšūta ar tresēm ar mezgliem galos (vc. Atilla, kr. доломан), ar kažokādu un tresēm apšūta īsa virsjaka, ko bieži nēsāja uzmestu uz viena pleca (an. pelisse, kr. ментик), pieguļošas bikses ar uzšūtām tresēm ar mezgliem (an. esquavar, kr. чакчиры), pie jostas kopā ar zobenu nēsāja īpašu plakanu somu (an. sabretache, kr. ташка), īsi zābaki ar "V" veida izgriezumu priekšā un pušķi (an. hessian boots, kr. ботики), augsta ķivere ar oderētu auduma gabalu, ko aptina ap cepuri (an. mirliton, vc. Flügelmütze vai Schackelhaube) vai zvērādas cepure, no kuras virsas uz sāniem nokarājas auduma kapuce (an. busby). Raksturīga sedlu sega ar garāku aizmugurējo stūri (an. shabraque, kr. чепрак).
Rīgas garnizona huzāru pulka kazarmas atradās Krustabaznīcas ielā (1919. gadā tur atvēra Artilērijas karaskolu, 30. gados izvietojās Smagās artilērijas pulka štābs un Vidzemes artilērijas pulka virsnieku un instruktoru klubs).
Skat. arī spārnotie huzāri, ulāni
ungāru huzāri 1514.
poļu huzārs 1620.
vairogs, XVI gs.
