Atšķirības starp "Knorres-Knoringi" versijām
m |
m |
||
| (20 starpversijas, ko mainījis viens dalībnieks, nav parādītas) | |||
| 1. rindiņa: | 1. rindiņa: | ||
| − | [[Attēls:Knorre_oder_Knorring_Wappen.png|thumb|200px|]] | + | [[Attēls:Knorre_oder_Knorring_Wappen.png|thumb|200px|fon Knorres jeb Knoringi]] |
| − | fon '''Knorres | + | [[Attēls:Knorring_Wappen.png|thumb|200px|fon Knoringi]] |
| + | fon '''Knorres jeb Knoringi''' (vc. ''von Knorre oder Knorring'', kr. ''фон Кнорре-Кнорринг'') vai fon '''Knoringi''' (vc. ''von Knorring'', kr. ''фон Кнорринг'') - vācu izcelsmes [[Vācbaltieši|vācbaltiešu]] bruņniecības dzimta ar vairākiem atzariem [[Kurzemes un Zemgales hercogiste|Kurzemes un Zemgales hercogistē]], Zviedrijas karalistē, [[Somijas lielhercogiste|Somijas lielhercogistē]] un Krievijas impērijas [[Baltijas guberņas|Baltijas guberņās]]. Tā kā uzvārds "Knorr" ir ļoti izplatīts vācu valodas vidē, biežāk tika dēvēti par "Knoringiem". Dzimtas aizsācējs ir bruņinieks Heinrihs Knore (''Heinrich Knorre''), kurš 1441. gadā saņēma sešu [[Arkls|arklu]] lēni Pelčos (''Pelzen'') Kurzemē kā [[Vācu ordenis|Vācu ordeņa]] [[vasalis]]. 1620. gadā dzimta ierakstīta [[Kurzemes bruņniecības matrikulā]], 1867. gadā - [[Vidzemes bruņniecības matrikulā]], bet 1746. gadā - [[Igaunijas bruņniecības matrikulā]]. 1720. gadā fon Knoringi kļuva par Zviedrijas karalistes [[Barons|baroniem]]. | ||
| − | [[Kategorija: | + | Johanns von Knorings (''Johann von Knorring'') 1566. gadā saņēma no Dānijas karaļa lēni Sāmsalā, aizsākot Knoringu no Pedatses (''Knorring a. d. H. Peddast'') līniju, kas 1741. gadā ierakstīti [[Sāmsalas bruņniecības matrikulā]], bet 1747. gadā - Vidzemes bruņniecības matrikulā, taču iznīka 1788. gadā. |
| + | |||
| + | No zināmākajiem dzimtas pārstāvjiem minami: Zviedrijas armijas virsnieks, Kurzemes vicegubernators un Mītavas [[komandants]] Johans fon Knorings (''Göran Johan von Knorring'', 1657–1726); Krievijas impērijas infantērijas ģenerālis Gothards fon Knorings (''Gotthard Johann von Knorring'', kr. ''Богдан Фёдорович Кнорринг'', 1744–1825), Gruzijas bubernators (1801–1803), ģenerālis Karls fon Knorings ('Carl Heinrich von Knorring'', kr. ''Карл Фёдорович Кнорринг'', 1746–1820); krievu-turku kara (1877-1878) varonis ģenerālis Aleksandrs fon Knorings (''Alexander, Baron Knorring'', kr. ''Александр Владимирович Кнорринг'', 1822-1882); infantērijas ģenerālis barons Voldemārs fon Knorings (Woldemar von Knorring'', ''Владимир Карлович, барон Кнорринг'', 1784-1864); zviedru rakstniece Sofija fon Knoringa (''Sofia Margareta "Sophie" von Knorring'', 1797-1848); ģenerālleitnants barons Voldemārs fon Knorings (''Владимир Романович, барон Кнорринг'', 1861—1938); Rietumkrievijas kara politiskās padomes (''Военно-политический совет Западной России'') priekšsēdētājs Ludvigs fon Knorings (''Ludwig von Knorring'', 1859–1931); dzejniece Irina fon Knoringa (''Ирина Николаевна Кнорринг'', 1906-1943); vēsturnieks Nokolajs Knorings (''Николай Николаевич Кнорринг'', 1880-1967); zinātniece, botāniķe Olga fon Knoringa (''Ольга Эвертовна фон Кнорре-Кнорринг'', 1887-1978). | ||
| + | |||
| + | Dažādos laika posmos mūsdienu Latvijas teritorijā dzimtas valdījumā bijušas Ermaņu (''Hermannshof'') u.c. [[muiža]]s. | ||
| + | |||
| + | ==== Literatūra par šo tēmu ==== | ||
| + | |||
| + | * Torsten G. Aminoff, Pontus Möller. Genealogiska Knorringproblem. // Genealogiska Samfundets i Finland Arsskrift. 38, 1965, S. 23–92. | ||
| + | * Torsten G. Aminoff. Engren v. Knorring i Ryssland. // Gentes Finlandiae. 1, 1966, S. 63–65. | ||
| + | * Torsten G. Aminoff. Johann Knorring till Peddast. // .Gentes Finlandiae. 2, 1973, S. 42–58. | ||
| + | * Die eisfeldische Familie v. Knorr. // Deutsches Adelsblatt. 15, 1897, S. 802–803. | ||
| + | * Eduard von Fircks. Das Testament des Heinrich Knor v. 1586. // Jahrbuch für Genealogie, Heraldik u. Sphragistik. 1896, Mitau 1898, S. 1–3. | ||
| + | * Alexander von Rhaden: Zum Wappen der Familie Knorring. // Jahrbuch für Genealogie, Heraldik u. Sphragistik. 1905/06, Mitau 1908, S. 320. | ||
| + | * Levin von Wintzingerode-Knorr: Die Freiherren v. Knorr auf Sollstedt. Wende 1890. // Mühlhäuser Heimatblätter. 1938, Nr. 7–9 (Beilage zum Mühlhäuser Anzeiger) | ||
| + | |||
| + | ==== Resursi internetā par šo tēmu ==== | ||
| + | |||
| + | * [https://ru.wikisource.org/wiki/ЭСБЕ/Кнорринг,_баронский_и_дворянский_род Кнорринг, баронский и дворянский род - Энциклопедический словарь Брокгауза и Ефрона] | ||
| + | * [http://kmvline.ru/lib/asadov_11.php генерал-лейтенант Карл Фёдорович фон Кнорринг (2-й)] | ||
| + | |||
| + | [[Kategorija:Baltijas aristokrātija]] | ||
Pašreizējā versija, 2016. gada 2. janvāris, plkst. 15.19
fon Knorres jeb Knoringi (vc. von Knorre oder Knorring, kr. фон Кнорре-Кнорринг) vai fon Knoringi (vc. von Knorring, kr. фон Кнорринг) - vācu izcelsmes vācbaltiešu bruņniecības dzimta ar vairākiem atzariem Kurzemes un Zemgales hercogistē, Zviedrijas karalistē, Somijas lielhercogistē un Krievijas impērijas Baltijas guberņās. Tā kā uzvārds "Knorr" ir ļoti izplatīts vācu valodas vidē, biežāk tika dēvēti par "Knoringiem". Dzimtas aizsācējs ir bruņinieks Heinrihs Knore (Heinrich Knorre), kurš 1441. gadā saņēma sešu arklu lēni Pelčos (Pelzen) Kurzemē kā Vācu ordeņa vasalis. 1620. gadā dzimta ierakstīta Kurzemes bruņniecības matrikulā, 1867. gadā - Vidzemes bruņniecības matrikulā, bet 1746. gadā - Igaunijas bruņniecības matrikulā. 1720. gadā fon Knoringi kļuva par Zviedrijas karalistes baroniem.
Johanns von Knorings (Johann von Knorring) 1566. gadā saņēma no Dānijas karaļa lēni Sāmsalā, aizsākot Knoringu no Pedatses (Knorring a. d. H. Peddast) līniju, kas 1741. gadā ierakstīti Sāmsalas bruņniecības matrikulā, bet 1747. gadā - Vidzemes bruņniecības matrikulā, taču iznīka 1788. gadā.
No zināmākajiem dzimtas pārstāvjiem minami: Zviedrijas armijas virsnieks, Kurzemes vicegubernators un Mītavas komandants Johans fon Knorings (Göran Johan von Knorring, 1657–1726); Krievijas impērijas infantērijas ģenerālis Gothards fon Knorings (Gotthard Johann von Knorring, kr. Богдан Фёдорович Кнорринг, 1744–1825), Gruzijas bubernators (1801–1803), ģenerālis Karls fon Knorings ('Carl Heinrich von Knorring, kr. Карл Фёдорович Кнорринг, 1746–1820); krievu-turku kara (1877-1878) varonis ģenerālis Aleksandrs fon Knorings (Alexander, Baron Knorring, kr. Александр Владимирович Кнорринг, 1822-1882); infantērijas ģenerālis barons Voldemārs fon Knorings (Woldemar von Knorring, Владимир Карлович, барон Кнорринг, 1784-1864); zviedru rakstniece Sofija fon Knoringa (Sofia Margareta "Sophie" von Knorring, 1797-1848); ģenerālleitnants barons Voldemārs fon Knorings (Владимир Романович, барон Кнорринг, 1861—1938); Rietumkrievijas kara politiskās padomes (Военно-политический совет Западной России) priekšsēdētājs Ludvigs fon Knorings (Ludwig von Knorring, 1859–1931); dzejniece Irina fon Knoringa (Ирина Николаевна Кнорринг, 1906-1943); vēsturnieks Nokolajs Knorings (Николай Николаевич Кнорринг, 1880-1967); zinātniece, botāniķe Olga fon Knoringa (Ольга Эвертовна фон Кнорре-Кнорринг, 1887-1978).
Dažādos laika posmos mūsdienu Latvijas teritorijā dzimtas valdījumā bijušas Ermaņu (Hermannshof) u.c. muižas.
Literatūra par šo tēmu
- Torsten G. Aminoff, Pontus Möller. Genealogiska Knorringproblem. // Genealogiska Samfundets i Finland Arsskrift. 38, 1965, S. 23–92.
- Torsten G. Aminoff. Engren v. Knorring i Ryssland. // Gentes Finlandiae. 1, 1966, S. 63–65.
- Torsten G. Aminoff. Johann Knorring till Peddast. // .Gentes Finlandiae. 2, 1973, S. 42–58.
- Die eisfeldische Familie v. Knorr. // Deutsches Adelsblatt. 15, 1897, S. 802–803.
- Eduard von Fircks. Das Testament des Heinrich Knor v. 1586. // Jahrbuch für Genealogie, Heraldik u. Sphragistik. 1896, Mitau 1898, S. 1–3.
- Alexander von Rhaden: Zum Wappen der Familie Knorring. // Jahrbuch für Genealogie, Heraldik u. Sphragistik. 1905/06, Mitau 1908, S. 320.
- Levin von Wintzingerode-Knorr: Die Freiherren v. Knorr auf Sollstedt. Wende 1890. // Mühlhäuser Heimatblätter. 1938, Nr. 7–9 (Beilage zum Mühlhäuser Anzeiger)
