Atšķirības starp "Baāls" versijām
No ''Vēsture''
m |
m |
||
(7 starpversijas, ko mainījis viens dalībnieks, nav parādītas) | |||
1. rindiņa: | 1. rindiņa: | ||
− | '''Baāls''' (''b’l''; an. ''Baʿal'', kr. ''Баал'' - "kungs, saimnieks") - sugasvārds, kas senatnē ziemeļsemītu tautu mitoloģijā apzīmēja dievību (piemēram, Bībelē vienmēr minēts daudzskaitlī, un ar mazo sākuma burtu). Tā kā | + | '''Baāls''' (sem. ''b’l''; an. ''Baʿal'', kr. ''Баал'' - "kungs, saimnieks") - sugasvārds, kas senatnē ziemeļsemītu tautu mitoloģijā apzīmēja dievību (piemēram, Bībelē vienmēr minēts daudzskaitlī, un ar mazo sākuma burtu). Tā kā jāraugās no konteksta, vai runa ir par dievību kā tādu, vai par konkrētu dievību. Piemēram, Baāl-Hammons ir konkrēta lokālā dievība, savukārt personas vārdā Hanibāls (''Hanni-baal'' - "Baāla dāvana") tā ir tikai vārda daļa, bez piesaistes konkrētai dievībai. |
==== Literatūra par šo tēmu ==== | ==== Literatūra par šo tēmu ==== | ||
12. rindiņa: | 12. rindiņa: | ||
* Brigitte Groneberg. Die Götter des Zweistromlandes. Kulte, Mythen, Epen. - Artemis & Winkler: Stuttgart, 2004, ISBN 3760823068. | * Brigitte Groneberg. Die Götter des Zweistromlandes. Kulte, Mythen, Epen. - Artemis & Winkler: Stuttgart, 2004, ISBN 3760823068. | ||
− | == Resursi internetā par šo tēmu == | + | ==== Resursi internetā par šo tēmu ==== |
* [http://www.newadvent.org/cathen/02175a.htm Baal, Baalim - Catholic Encyclopedia] | * [http://www.newadvent.org/cathen/02175a.htm Baal, Baalim - Catholic Encyclopedia] | ||
18. rindiņa: | 18. rindiņa: | ||
* [https://ru.wikisource.org/wiki/ЕЭБЕ/Баал,_Бел Баал, Бел (בל, בעל) - Еврейская энциклопедия Брокгауза и Ефрона. — СПб., 1906—1913.] | * [https://ru.wikisource.org/wiki/ЕЭБЕ/Баал,_Бел Баал, Бел (בל, בעל) - Еврейская энциклопедия Брокгауза и Ефрона. — СПб., 1906—1913.] | ||
− | [[Kategorija: | + | [[Kategorija:Dievības]] |
Pašreizējā versija, 2015. gada 9. marts, plkst. 10.30
Baāls (sem. b’l; an. Baʿal, kr. Баал - "kungs, saimnieks") - sugasvārds, kas senatnē ziemeļsemītu tautu mitoloģijā apzīmēja dievību (piemēram, Bībelē vienmēr minēts daudzskaitlī, un ar mazo sākuma burtu). Tā kā jāraugās no konteksta, vai runa ir par dievību kā tādu, vai par konkrētu dievību. Piemēram, Baāl-Hammons ir konkrēta lokālā dievība, savukārt personas vārdā Hanibāls (Hanni-baal - "Baāla dāvana") tā ir tikai vārda daļa, bez piesaistes konkrētai dievībai.
Literatūra par šo tēmu
- Igors Šuvajevs. Par gudrību, ceļu un vārdu. // Literatūra un Māksla. – 1990. 4.08.
- Studies in Egyptology and Ancient Near East. - Equinox: London, 2005
- Smith M.S. The Ugaritic Baal cycle. Volume I, Introduction with text, translation and commentary of KTU 1.1-1.2. Supplements to Vetus Testamentum, v. 55. - E.J. Brill: Leiden, 1994. ISBN 978-90-04-09995-1
- Smith M.S., Pitard W. The Ugaritic Baal cycle. volume II. Introduction with Text, Translation and Commentary of KTU/CAT 1.3-1.4. Supplements to Vetus Testamentum, v. 114. - E.J. Brill: Leiden, 2009. ISBN 978-90-04-15348-6
- Helmut Freydank u.a. Lexikon Alter Orient. Ägypten - Indien - China - Vorderasien. - VMA Verlag: Wiesbaden, 1997, ISBN 3-928127-40-3
- Brigitte Groneberg. Die Götter des Zweistromlandes. Kulte, Mythen, Epen. - Artemis & Winkler: Stuttgart, 2004, ISBN 3760823068.