Atšķirības starp "Bruņinieku muiža" versijām
No ''Vēsture''
(jauns šķirklis) |
m |
||
| 1. rindiņa: | 1. rindiņa: | ||
| − | '''Bruņinieku muiža''' - īpaša statusa valdījums, [[muiža]], kuras īapšniekam bija tādas privilēģijas kā nodokļu brīvība, vieta [[Landtāgs|landtāgā]] un [[muižas policija]]s vara. Kā jau izriet no nosaukuma ilgu laiku bruņinieku muižas varēja piederēt tikai [[bruņniecība]]s, respektīvi, matrikulētās muižniecības locekļiem. Sākot ar 1866. gadu Krievijas impērijā formāli šādu īpašumu bija ļauts iegādāties katram kristietim, neatkarīgi no kārtas. Tā kā šādas muižas bija dzimtas īpašumi, atsavinot kādu muižu, asinsradinieki visbiežāk izmantoja savas pirmpirkuma tiesības, nepieļaujot senā īpašuma nonākšanu nepienācīgās rokās. | + | '''Bruņinieku muiža''' - īpaša statusa valdījums, [[muiža]], kuras īapšniekam bija tādas privilēģijas kā nodokļu brīvība, vieta [[Landtāgs|landtāgā]] un [[muižas policija]]s vara. Kā jau izriet no nosaukuma ilgu laiku bruņinieku muižas varēja piederēt tikai [[bruņniecība]]s, respektīvi, matrikulētās muižniecības locekļiem. Sākot ar 1866. gadu Krievijas impērijā formāli šādu īpašumu bija ļauts iegādāties katram kristietim, neatkarīgi no kārtas. Tā kā šādas muižas bija dzimtas īpašumi, noformēti kā [[fideikomiss|fideikomisi]], atsavinot kādu muižu, asinsradinieki visbiežāk izmantoja savas pirmpirkuma tiesības, nepieļaujot senā īpašuma nonākšanu nepienācīgās rokās. |
==== Literatūra par šo tēmu ==== | ==== Literatūra par šo tēmu ==== | ||
Pašreizējā versija, 2015. gada 7. jūnijs, plkst. 17.00
Bruņinieku muiža - īpaša statusa valdījums, muiža, kuras īapšniekam bija tādas privilēģijas kā nodokļu brīvība, vieta landtāgā un muižas policijas vara. Kā jau izriet no nosaukuma ilgu laiku bruņinieku muižas varēja piederēt tikai bruņniecības, respektīvi, matrikulētās muižniecības locekļiem. Sākot ar 1866. gadu Krievijas impērijā formāli šādu īpašumu bija ļauts iegādāties katram kristietim, neatkarīgi no kārtas. Tā kā šādas muižas bija dzimtas īpašumi, noformēti kā fideikomisi, atsavinot kādu muižu, asinsradinieki visbiežāk izmantoja savas pirmpirkuma tiesības, nepieļaujot senā īpašuma nonākšanu nepienācīgās rokās.
Literatūra par šo tēmu
- Šterns Indriķis. Vasaļu muižu sākumi viduslaiku Latvijā. // Latvijas vēstures institūta žurnāls. 1994. Nr.2., 130.-171. lpp.
- Kalmanis Zigurds. Dzimtas nams. Stendes muižas veidošanās un attīstība 1288.-1920. - Aleksandra Pelēča lasītava: Dižstende, 2004., 252 lpp. ISBN 9984-9286-9-1
- Zilgalvis Jānis. Vecgulbenes muiža: viens no fon Volfu dzimtas īpašumiem Vidzemē. - Rīga, 2011.
- Pirang Heinz. Das Baltische Herrenhaus. Teil 1-3. - Jonck und Poliewsky: Riga, 1926.-1930. (nachdr. Harro von Hirschheydt: Hannover-Döhren, 1976-1979)
Resursi internetā par šo tēmu
- Vidzemes, Kurzemes un Igaunijas muižu dokumenti - LVVA 6999. fonda kartiņa
- Klišāns V. Bruņniecības, muižniecības un muižu izcelšanās Livonijā.
- Pilis un muižu kungu mājas - Gata Pāvila apkopojums
