Atšķirības starp "Nolkeni" versijām
m |
m |
||
| (19 starpversijas, ko mainījis viens dalībnieks, nav parādītas) | |||
| 1. rindiņa: | 1. rindiņa: | ||
| − | [[Attēls:Nolcken_von_und_Baron_Wappen.png|right|thumb|200px|]] | + | [[Attēls:Nolcken_von_und_Baron_Wappen.png|right|thumb|200px|fon un baroni]] |
| − | + | [[Attēls:Nolcken_Baron_Wappen.png|right|thumb|200px|baroni]] | |
| + | '''fon Nolkeni''' (''von und Baron Nolcken'', kr. ''фон и бароны Нолькен'') – sena vācu izcelsmes (Hoija - ''Grafschaft Hoya'') bruņniecības dzimta vācu zemēs, Zviedrijā un Žečpospoļitā, tās [[vācbaltieši|vācbaltiešu]] atzars Livonijas zemēs, vēlāk Krievijas impērijas Baltijas guberņās. | ||
| − | + | [[Livonija|Livonijā]] pirmais ieradies bruņinieks Heinrihs Nolkens (''Heinrich Nolcken'') XVI gs. Tā dēls Kristofs (''Christoph'') 1620. gadā stājās Žečpospoļitas karadienestā, aizsākot Polijas-Lietuvas līniju, bet otrs dēls Haimarts (''Heimart'') aizsāka Baltijas līniju. 1726. gadā Zviedrijas diplomāts un ilggadējais sūtnis Pēterburgā Ēriks fon Nolkens (''Erich Matthias von Nolcken'', 1694–1755) saņēma Zviedrijas dižciltības apstiprinājumu, bet 1747. gadā dzimta saņēma Zviedrijas [[Brīvkungs|brīvkungu]] titulu. 1752. gadā fon Nolkeni ierakstīti Zviedrijas bruņniecības matrikulā. 1741. gadā dzimta ierakstīta Sāmsalas, 1746. gadā - Igaunijas, 1797. gadā - Vidzemes, 1620. gadā - [[Kurzemes bruņniecības matrikulā]] (1845. gadā fon Reiterni-Nolkeni). Pēdējais dzimtas pārstāvis Latvijā bija Eduards fon Nolkens, kurš 1918. gadā emigrēja uz Vāciju. | |
| + | |||
| + | Lai saglabātu savu uzvārdu, bezbērnu [[grāfs]] (titulu saņēmi 1890. gadā) Mihaels [[Reiterni|fon Reiterns]] novēlēja to un titulu savas māsas, baroneses Jūlijas Nolkenas (dzim. fon Reiternas) dēlam [[Barons|baronam]] Voldemāram fon Nolkenam (1851-1917), un turpmāk šī dzimtas līnija turpinājās kā '''grāfi fon Reiterni baroni Nolkeni''' (''von Reutern von Nolcken: Graf Reutern, Baron von Nolcken'', kr. ''графы Рейтерн бароны Нолькен''). | ||
No zināmākajiem dzimtas pārstāvjiem Baltijā minami: Sāmsalas landmaršals (1753–1760) Gustavs fon Nolkens (''Gustav Reinhold von Nolcken'', ?-1762); ģenerālmajors, Pleskavas gubernators Kristofs fon Nolkens (''Christopher Reinhold von Nolcken'', 1728–1802); Vidzemes landmaršals (1851–1854, 1869-1870) barons Gustavs fon Nolkens (''Gustav Frommhold von Nolcken'', kr. ''Густав Фроммгольд Георгиевич Нолькен'', 1815-1879); Sāmsalas landmaršals (1862–1864 un 1865–1867) Ernsts fon Nolkens (''Ernst Johann Gustav von Nolcken'', 1809–1891); flotes admirālis Magnuss fon Nolkens (''Magnus von Nolcken'', kr. ''Магнус Генрихович Нолькен'', 1856-?); Vitebskas gubernators Aleksandrs fon Nolkens (''Arthur Alexander von Nolcken'', kr. ''Александр Генрихович Нолькен'', 1855–1928); dabaspētnieks, biologs Nolkens (''J.H.W. Baron Nolcken'', ?-1898); Igaunijas un Vācijas armiju virsnieks, pulkvedis Ernsts fon Nolkens (''Ernst Gustav Heimert von Nolcken'', 1899–1960). | No zināmākajiem dzimtas pārstāvjiem Baltijā minami: Sāmsalas landmaršals (1753–1760) Gustavs fon Nolkens (''Gustav Reinhold von Nolcken'', ?-1762); ģenerālmajors, Pleskavas gubernators Kristofs fon Nolkens (''Christopher Reinhold von Nolcken'', 1728–1802); Vidzemes landmaršals (1851–1854, 1869-1870) barons Gustavs fon Nolkens (''Gustav Frommhold von Nolcken'', kr. ''Густав Фроммгольд Георгиевич Нолькен'', 1815-1879); Sāmsalas landmaršals (1862–1864 un 1865–1867) Ernsts fon Nolkens (''Ernst Johann Gustav von Nolcken'', 1809–1891); flotes admirālis Magnuss fon Nolkens (''Magnus von Nolcken'', kr. ''Магнус Генрихович Нолькен'', 1856-?); Vitebskas gubernators Aleksandrs fon Nolkens (''Arthur Alexander von Nolcken'', kr. ''Александр Генрихович Нолькен'', 1855–1928); dabaspētnieks, biologs Nolkens (''J.H.W. Baron Nolcken'', ?-1898); Igaunijas un Vācijas armiju virsnieks, pulkvedis Ernsts fon Nolkens (''Ernst Gustav Heimert von Nolcken'', 1899–1960). | ||
| − | Mūsdienu Latvijas teritorijā dažādos laika posmos dzimtas valdījumā bijušas Lielezeres (''Groß-Essern''), Rubas jeb Reņģes (''Ringenhof''), Jaunburtnieku (''Sternhof''), Līkupēnu (''Alt-Likoppen''), Pampāļu (''Pampeln''), Kalauču (''Kaulitzen''), Apriķu (''Apriken''), Spārnes (''Spahren'') u.c. [[muiža]]s, kā arī nams Rīgā, Nurmuižas ielā (mūsd. K. Mīlenbaha ielā 22). | + | Mūsdienu Latvijas teritorijā dažādos laika posmos dzimtas valdījumā bijušas Lielezeres (''Groß-Essern''), Rubas jeb Reņģes (''Ringenhof''), Jaunburtnieku (''Sternhof''), Līkupēnu (''Alt-Likoppen''), Pampāļu (''Pampeln''), Kalauču (''Kaulitzen''), Apriķu (''Apriken''), Spārnes (''Spahren'', mūsd. Spāre) u.c. [[muiža]]s, kā arī nams Rīgā, Nurmuižas ielā (mūsd. K. Mīlenbaha ielā 22). |
==== Resursi internetā par šo tēmu ==== | ==== Resursi internetā par šo tēmu ==== | ||
Pašreizējā versija, 2017. gada 3. augusts, plkst. 18.34
fon Nolkeni (von und Baron Nolcken, kr. фон и бароны Нолькен) – sena vācu izcelsmes (Hoija - Grafschaft Hoya) bruņniecības dzimta vācu zemēs, Zviedrijā un Žečpospoļitā, tās vācbaltiešu atzars Livonijas zemēs, vēlāk Krievijas impērijas Baltijas guberņās.
Livonijā pirmais ieradies bruņinieks Heinrihs Nolkens (Heinrich Nolcken) XVI gs. Tā dēls Kristofs (Christoph) 1620. gadā stājās Žečpospoļitas karadienestā, aizsākot Polijas-Lietuvas līniju, bet otrs dēls Haimarts (Heimart) aizsāka Baltijas līniju. 1726. gadā Zviedrijas diplomāts un ilggadējais sūtnis Pēterburgā Ēriks fon Nolkens (Erich Matthias von Nolcken, 1694–1755) saņēma Zviedrijas dižciltības apstiprinājumu, bet 1747. gadā dzimta saņēma Zviedrijas brīvkungu titulu. 1752. gadā fon Nolkeni ierakstīti Zviedrijas bruņniecības matrikulā. 1741. gadā dzimta ierakstīta Sāmsalas, 1746. gadā - Igaunijas, 1797. gadā - Vidzemes, 1620. gadā - Kurzemes bruņniecības matrikulā (1845. gadā fon Reiterni-Nolkeni). Pēdējais dzimtas pārstāvis Latvijā bija Eduards fon Nolkens, kurš 1918. gadā emigrēja uz Vāciju.
Lai saglabātu savu uzvārdu, bezbērnu grāfs (titulu saņēmi 1890. gadā) Mihaels fon Reiterns novēlēja to un titulu savas māsas, baroneses Jūlijas Nolkenas (dzim. fon Reiternas) dēlam baronam Voldemāram fon Nolkenam (1851-1917), un turpmāk šī dzimtas līnija turpinājās kā grāfi fon Reiterni baroni Nolkeni (von Reutern von Nolcken: Graf Reutern, Baron von Nolcken, kr. графы Рейтерн бароны Нолькен).
No zināmākajiem dzimtas pārstāvjiem Baltijā minami: Sāmsalas landmaršals (1753–1760) Gustavs fon Nolkens (Gustav Reinhold von Nolcken, ?-1762); ģenerālmajors, Pleskavas gubernators Kristofs fon Nolkens (Christopher Reinhold von Nolcken, 1728–1802); Vidzemes landmaršals (1851–1854, 1869-1870) barons Gustavs fon Nolkens (Gustav Frommhold von Nolcken, kr. Густав Фроммгольд Георгиевич Нолькен, 1815-1879); Sāmsalas landmaršals (1862–1864 un 1865–1867) Ernsts fon Nolkens (Ernst Johann Gustav von Nolcken, 1809–1891); flotes admirālis Magnuss fon Nolkens (Magnus von Nolcken, kr. Магнус Генрихович Нолькен, 1856-?); Vitebskas gubernators Aleksandrs fon Nolkens (Arthur Alexander von Nolcken, kr. Александр Генрихович Нолькен, 1855–1928); dabaspētnieks, biologs Nolkens (J.H.W. Baron Nolcken, ?-1898); Igaunijas un Vācijas armiju virsnieks, pulkvedis Ernsts fon Nolkens (Ernst Gustav Heimert von Nolcken, 1899–1960).
Mūsdienu Latvijas teritorijā dažādos laika posmos dzimtas valdījumā bijušas Lielezeres (Groß-Essern), Rubas jeb Reņģes (Ringenhof), Jaunburtnieku (Sternhof), Līkupēnu (Alt-Likoppen), Pampāļu (Pampeln), Kalauču (Kaulitzen), Apriķu (Apriken), Spārnes (Spahren, mūsd. Spāre) u.c. muižas, kā arī nams Rīgā, Nurmuižas ielā (mūsd. K. Mīlenbaha ielā 22).
Resursi internetā par šo tēmu
- Nolcken - Nordisk familjebok
- Nolcken - Svenskt biografiskt handlexikon
- Von Nolcken nr 223 - adelsvapen.com
