Atšķirības starp "Pāleni" versijām
m |
m |
||
| (7 starpversijas, ko mainījis viens dalībnieks, nav parādītas) | |||
| 1. rindiņa: | 1. rindiņa: | ||
[[Attēls:Von_der_Pahlen_Wappen.png|right|thumb|200px|fon der Pāleni]] | [[Attēls:Von_der_Pahlen_Wappen.png|right|thumb|200px|fon der Pāleni]] | ||
| − | '''fon der Pāleni''' (''von der Pahlen'', kr. ''фон дер Пален'') - sena [[Līvi|līvu]] (pēc citas leģendas, prūšu no Pomerānijas) izcelsmes [[Vācbaltieši|vācbaltiešu]] bruņniecības dzimta Livonijā, Kurzemes un Zemgales hercogistē, Krievijas impērijas Kurzemes un Vidzemes guberņās. Kā arhibīskapa vasaļi un bruņinieki avotos parādās jau XIII gs. beigās. XIV gs. sākumā kā Turaidas [[fogts]] minēts Johans Pāle (''Johannes de Pala'', ?-1325). 1778. gadā dzimta ierakstīta [[Kurzemes bruņniecības matrikulā]] (1833. gadā matrikulā ierakstīti arī fon der Pāleni baroni Astravi), 1747. gadā | + | [[Attēls:Baron_von_der_Pahlen.png|right|thumb|200px|baroni fon der Pāleni]] |
| + | [[Attēls:Graf_von_der_Pahlen.png|right|thumb|200px|grāfi fon der Pāleni]] | ||
| + | '''fon der Pāleni''' (''von der Pahlen'', kr. ''фон дер Пален'') - sena [[Līvi|līvu]] (pēc citas leģendas, prūšu no Pomerānijas) izcelsmes [[Vācbaltieši|vācbaltiešu]] bruņniecības dzimta Livonijā, Kurzemes un Zemgales hercogistē, Krievijas impērijas Kurzemes un Vidzemes guberņās. Kā arhibīskapa vasaļi un bruņinieki avotos parādās jau XIII gs. beigās. XIV gs. sākumā kā Turaidas [[fogts]] minēts Johans Pāle (''Johannes de Pala'', ?-1325). 1778. gadā dzimta ierakstīta [[Kurzemes bruņniecības matrikulā]] (1833. gadā matrikulā ierakstīti arī fon der Pāleni baroni Astravi), 1747. gadā fon der Pāleni un fon der Pāleni no Podes ierakstīti [[Vidzemes bruņniecības matrikulā]], 1907. gadā baroni fon der Pāleni ierakstīti Sāmsalas, bet 1746. gadā fon der Pāleni no Podes un fon der Pāleni baroni fon Astravi, 1908. gadā grāfi fon der Pāleni, bet 1909. gadā baroni fon der Pāleni ierakstīti Igaunijas bruņniecības matrikulā. | ||
| − | 1679. gadā Zviedrijas karalis vienam no fon der Pālenu dzimtas atzariem piešķīra Astravas [[Brīvkungs|brīvkungu]] titulu. Kopš 1750. gada Krievijas impērijas dokumentos tiek dēvēti par [[Barons|baroniem]]. 1799. gadā Peters fon der Pālens kļuva par Krievijas impērijas [[Grāfs|grāfu]] | + | 1679. gadā Zviedrijas karalis vienam no fon der Pālenu dzimtas atzariem piešķīra Astravas [[Brīvkungs|brīvkungu]] titulu. Kopš 1750. gada Krievijas impērijas dokumentos tiek dēvēti par [[Barons|baroniem]]. 1799. gadā Peters fon der Pālens kļuva par Krievijas impērijas [[Grāfs|grāfu]]. |
Vairākas līnijas: | Vairākas līnijas: | ||
| − | * ''' | + | * '''fon der Pāleni baroni fon Astravi''' (''von der Pahlen Baron von Astrau'') |
* '''fon der Pāleni no Podes''' (''von der Pahlen a. d. H. Podis'') | * '''fon der Pāleni no Podes''' (''von der Pahlen a. d. H. Podis'') | ||
| − | |||
* '''grāfi fon der Pāleni''' (''Grafen von der Pahlen'') | * '''grāfi fon der Pāleni''' (''Grafen von der Pahlen'') | ||
Pašreizējā versija, 2016. gada 30. janvāris, plkst. 20.10
fon der Pāleni (von der Pahlen, kr. фон дер Пален) - sena līvu (pēc citas leģendas, prūšu no Pomerānijas) izcelsmes vācbaltiešu bruņniecības dzimta Livonijā, Kurzemes un Zemgales hercogistē, Krievijas impērijas Kurzemes un Vidzemes guberņās. Kā arhibīskapa vasaļi un bruņinieki avotos parādās jau XIII gs. beigās. XIV gs. sākumā kā Turaidas fogts minēts Johans Pāle (Johannes de Pala, ?-1325). 1778. gadā dzimta ierakstīta Kurzemes bruņniecības matrikulā (1833. gadā matrikulā ierakstīti arī fon der Pāleni baroni Astravi), 1747. gadā fon der Pāleni un fon der Pāleni no Podes ierakstīti Vidzemes bruņniecības matrikulā, 1907. gadā baroni fon der Pāleni ierakstīti Sāmsalas, bet 1746. gadā fon der Pāleni no Podes un fon der Pāleni baroni fon Astravi, 1908. gadā grāfi fon der Pāleni, bet 1909. gadā baroni fon der Pāleni ierakstīti Igaunijas bruņniecības matrikulā.
1679. gadā Zviedrijas karalis vienam no fon der Pālenu dzimtas atzariem piešķīra Astravas brīvkungu titulu. Kopš 1750. gada Krievijas impērijas dokumentos tiek dēvēti par baroniem. 1799. gadā Peters fon der Pālens kļuva par Krievijas impērijas grāfu.
Vairākas līnijas:
- fon der Pāleni baroni fon Astravi (von der Pahlen Baron von Astrau)
- fon der Pāleni no Podes (von der Pahlen a. d. H. Podis)
- grāfi fon der Pāleni (Grafen von der Pahlen)
No ievērojamākajiem dzimtas pārstāvjiem minami: Kurzemes gubernators (1797) Peters fon der Pālens; kavalērijas ģenerālis, kara ar Napoleonu varonis, grāfs Pauls fon der Pālens (Paul Carl Ernst Wilhelm Philipp von der Pahlen, kr. Павел Петрович фон дер Пален, 1775-1834); kavalērijas ģenerālis, ģenerāladjutants grāfs Peters fon der Pālens (1777-1864); diplomāts (vēstnieks ASV, Brazīlija un Bavārijas karalistē), īstenais slepenpadomnieks, Valsts padomes loceklis, Novorosijskas ģenerālgubernators grāfs Fridrihs Aleksandrs fon der Pālens (Graf Friedrich Alexander von der Pahlen, kr. граф Фёдор Петрович Пален, 1780-1863); kavalērijas ģenerālis, Vidzemes gubernators (1830–1845) Karls Magnuss fon der Pālens barons fon Astravs (1779-1863); Baltijas dzelzceļa sabiedrības dibinātājs Aleksandrs barons fon der Pālens (1819-1895); ģenerālis, Pleskavas gubernators, tieslietu ministrs (1867-1879), Valsts padomes loceklis grāfs Konstantīns fon der Pālens (Graf Konstantin von der Pahlen, kr. Константин Иванович фон дер Пален, 1833-1912); Viļņas gubernators (1902-1905), t.s. Bermonta padomes priekšsēdētājs grāfs Konstantīns fon der Pālens (Graf Konstantin von der Pahlen, kr. Константин Констанович фон дер Пален, 1861-1923); mineralogs un paleontologs Aleksis fon der Pālens (1850-1925); ģenerālleitnats, virsnieks Ziemeļrietumu brīvprātīgo armijā grāfs Aleksis fon der Pālens (Graf Alex von der Pahlen, kr. Aлексей Петрович Пален, 1874-1938); Valsts padomes loceklis, politiķis Pauls fon der Pālens (Paul von der Pahlen, 1862–1942); matemātiķis, astronoms barons Emanuels fon der Pālens (Emanuel Baron von der Pahlen, kr. барон Эмануэль Анатольевич фон дер Пален, 1882-1952).
Mūsdienu Latvijas teritorijā dažādos laika periodos dzimtas valdījumā bijušas Pāles jeb Dikļu (Sepkull), Kaucmindes (Kautzmünde), Lieliecavas (Groß-Eckau), Pāces (Pahzen), Pamūšas (Pommusch), Kalnamuiža (Hofzumberg), Ceraukstes (Zerrauxt), Vietalvas (Fehteln), Mēdzūlas (Meslou, Meßlaw, Meselau, Mehdsaule), Boju (Bojen), Lielauces (Groß-Autz) u.c. muižas.
Literatūra par šo tēmu
- Lancmanis I. Iecavas muiža. Groß-Eckau. - Rundāles pils muzejs, 2001. - 72 lpp.
- Graf Paul von der Pahlen. Aufzeichnungen. / Herausgeber “Vereinigte Kurländische Stiftungen“ im Auftrag der Kurländischen Ritterschaft. – Bad Neuenahr-Ahr weiler: Warlich Druck Ahrweiler GmbH, 2001. – 126. S.: il. – (Kurland.)
Resursi internetā par šo tēmu
- Stikāne V. Vidzemes bruņinieku Koškilu un Pālenu dzimtu vēsture. - turaida-muzejs.lv
- Pālenu medību muiža - palenaapartamenti.lv
- Бароны фон-дер Пален - archaeology.nsc.ru
- фон дер Пален - Словари и энциклопедии на Академике
- Палены графский и баронский род - russia-today.narod.ru
- Вадим Собин. Граф Петр Алексеевич фон дер Пален: «Когда готовят омлет, разбивают яйца…»
- Петр Петрович фон дер Пален - 1812w.ru
- Константин фон дер Пален (1830–1912) - cerkva.ks.ua
- Герб рода графа фон дер Пален - gerbovnik.ru
- Герб рода Графов фон дер Пален - Энциклопедия символики и геральдики
