Atšķirības starp "Šahs" versijām
m |
m |
||
| (10 starpversijas, ko mainījis viens dalībnieks, nav parādītas) | |||
| 1. rindiņa: | 1. rindiņa: | ||
| − | '''Šahs''' ( | + | '''Šahs''' (pers. شاه, ''šâh'' - "valdnieks"; an. ''shah'', vc. ''Schah'', fr. ''chah'', kr. ''шах'', ķīn. 国王, ''guówáng'') - senpersiešu izcelsmes tituls, kā [[Monarhs|monarha]] apzīmējums sākts lietot [[Partas lielvalsts|Partas valstī]] II gs. p.m.ē. Līdz XX gs. pastāvējis kā valdnieka tituls vai papildu tituls vairākās Āzijas [[Monarhija|monarhijās]]. |
| − | + | Nosaukums radies no indoirāņu ''xšaΘra-'' (spēks), no kā atvasināts ''xšāyaθiya'' (vadonis), tad senpersu ''xšâyathiya'' (karavadonis), kas laika gaitā transformējies par persiešu titulu ''šâh'' (valdnieks). Vēlāk valdnieka tituls vai papildu tituls daudzās Centrālāzijas monarhijās [[Senā Persija|Senās Persijas]] kultūras ietekmes sfērā (piemēram, [[Ahemenīdu impērija|Ahemenīdu impērijā]], [[Sasanīdu impērija|Sasanīdu impērijā]], [[Deli sultanāts|Deli sultanātā]], [[Horezmas lielvalsts|Horezmas lielvalstī]], [[Lielo Mogolu impērija|Lielo Mogolu valstī]], [[Duranu lielvalsts|Duranu impērijā]], [[Afganistānas emirāts|Afganistānas emirātā]], [[Afganistānas karaliste|Afganistānas karalistē]], [[Osmaņu impērija|Osmaņu impērijā]], Irānā u. c.). Līdz ar monarha statusa un nozīmīguma atšķirībām "šahs" varēja būt gan kādas oāzes vai pilsētas valdnieks ("širvanšahs", "kabulšahs", "horezmšahs" u. tml.), gan lielas impērijas monarhs: tad no "šahs" laika gaitā radās tituli "šahanšahs" (no ''xšāyaΘiya xšāyaΘiyānām'' – vadoņu vadonis; pers. شاهنشاه, ''shāhanshāh'' – valdnieku valdnieks), "padišahs" (no ''pati-xšāyaθiya''; pers. پادشاه, ''pādšāh'' – kungs valdnieks), u.c., vai no tā atvasināja monarha radinieku titulus, piemēram, [[šahbanu]], [[šahmama]], [[šahdokta]], [[šahzade]], [[šahrijars]] u.c. | |
==== Literatūra par šo tēmu ==== | ==== Literatūra par šo tēmu ==== | ||
Pašreizējā versija, 2016. gada 5. oktobris, plkst. 06.52
Šahs (pers. شاه, šâh - "valdnieks"; an. shah, vc. Schah, fr. chah, kr. шах, ķīn. 国王, guówáng) - senpersiešu izcelsmes tituls, kā monarha apzīmējums sākts lietot Partas valstī II gs. p.m.ē. Līdz XX gs. pastāvējis kā valdnieka tituls vai papildu tituls vairākās Āzijas monarhijās.
Nosaukums radies no indoirāņu xšaΘra- (spēks), no kā atvasināts xšāyaθiya (vadonis), tad senpersu xšâyathiya (karavadonis), kas laika gaitā transformējies par persiešu titulu šâh (valdnieks). Vēlāk valdnieka tituls vai papildu tituls daudzās Centrālāzijas monarhijās Senās Persijas kultūras ietekmes sfērā (piemēram, Ahemenīdu impērijā, Sasanīdu impērijā, Deli sultanātā, Horezmas lielvalstī, Lielo Mogolu valstī, Duranu impērijā, Afganistānas emirātā, Afganistānas karalistē, Osmaņu impērijā, Irānā u. c.). Līdz ar monarha statusa un nozīmīguma atšķirībām "šahs" varēja būt gan kādas oāzes vai pilsētas valdnieks ("širvanšahs", "kabulšahs", "horezmšahs" u. tml.), gan lielas impērijas monarhs: tad no "šahs" laika gaitā radās tituli "šahanšahs" (no xšāyaΘiya xšāyaΘiyānām – vadoņu vadonis; pers. شاهنشاه, shāhanshāh – valdnieku valdnieks), "padišahs" (no pati-xšāyaθiya; pers. پادشاه, pādšāh – kungs valdnieks), u.c., vai no tā atvasināja monarha radinieku titulus, piemēram, šahbanu, šahmama, šahdokta, šahzade, šahrijars u.c.
Literatūra par šo tēmu
- Valsts un tiesību vēsture jēdzienos un terminos. / Sast. Valters P. - Divergens, Rīga, 2001., 84. lpp.
- Cambridge History of Iran. (8 vols.). - Cambridge University Press: Cambridge, 1968-1991. ISBN 0-521-45148-5
- The Oxford Handbook of Iranian History. / Ed. Touraj Daryaee - Oxford University Press: Oxford, 2012. ISBN 0199732159
- Alfred von Gutschmid. Geschichte Irans und seiner Nachbarländer von Alexander dem Großen bis zum Untergang der Arsaciden. - Graz, 1973, ISBN 3-201-00863-X
- Josef Wiesehöfer. Das antike Persien. Von 550 v. Chr. bis 650 n. Chr. - Artemis und Winkler: Düsseldorf. 1994. ISBN 3-7608-1205-8 (2 Auflage, Patmos: Düsseldorf, 2005. ISBN 3491961513)
- История Иранского государства и культуры. К 2500-летию Ирана. - АН СССР. Ин-т востоковедения: Москва, 1971. - 350 с.
- Дандамаев М.А., Луконин В.Г. Культура и экономика древнего Ирана. - Москва, 1980.
