Atšķirības starp "Akinaks" versijām
No ''Vēsture''
m |
m |
||
4. rindiņa: | 4. rindiņa: | ||
==== Literatūra par šo tēmu ==== | ==== Literatūra par šo tēmu ==== | ||
− | * Latvijas padomju enciklopēdija. - Galvenā | + | * Latvijas padomju enciklopēdija. - Galvenā enciklopēdiju redakcija: Rīga, 1981, 115. lpp. |
---- | ---- | ||
* Гвоздев С.А. Холодное оружие Востока и Запада. Техника самообороны. - Современное слово: Минск, 2000. - С. 176. - ISBN 985-443-172-X | * Гвоздев С.А. Холодное оружие Востока и Запада. Техника самообороны. - Современное слово: Минск, 2000. - С. 176. - ISBN 985-443-172-X | ||
[[Kategorija:Zobeni]] | [[Kategorija:Zobeni]] |
Pašreizējā versija, 2016. gada 26. aprīlis, plkst. 09.48
Akinaks (sgr. ἀκινάκης - akinakēs; an. acinaces, akinakes, vc. Acinaces, kr. акинак) – īss (40-60 cm) dunčveida zobens, izplatīts skitu, persiešu un sarmatu zemēs I g.tk. p.m.ē. Gatavots no dzelzs vai bronzas, ar sirdsveida šķērsi un plakanu stieņveida vai pusmēness formas noslēgumu.
Literatūra par šo tēmu
- Latvijas padomju enciklopēdija. - Galvenā enciklopēdiju redakcija: Rīga, 1981, 115. lpp.
- Гвоздев С.А. Холодное оружие Востока и Запада. Техника самообороны. - Современное слово: Минск, 2000. - С. 176. - ISBN 985-443-172-X