Atšķirības starp "Besarābija" versijām
No ''Vēsture''
m (→Resursi internetā par šo tēmu) |
m |
||
(2 starpversijas, ko mainījis viens dalībnieks, nav parādītas) | |||
1. rindiņa: | 1. rindiņa: | ||
− | '''Besarābija''' (rum. ''Basarabia'', kr. ''Бессарабия'') – vēsturisks novads Dienvidaustrumeiropā, Melnās jūras rietumu krastā, starp Dņestras un Prutas upēm. Nosaukums (''Ţara lui Basarab'' - Besarāba zeme) cēļies no [[Valahija]]s [[Gospodars|gospodara]] Besarāba I (1289-1352) vārda. 1812. gadā šo zemi iekaroja Krievijas impērija, kopš 1873. gada – [[guberņa]]. Mūsdienās tiek dēvēts par Moldovu (no [[Moldovas kņaziste]]s nosaukuma, kuras sastāvā Besarābija bija kopš XIV gs. | + | [[Attēls:Besarabijas_guberna.jpg|right|thumb|200px|]] |
+ | '''Besarābija''' (rum. ''Basarabia'', an. ''Bessarabia'', vc. ''Bessarabien'', kr. ''Бессарабия'') – vēsturisks novads Dienvidaustrumeiropā, Melnās jūras rietumu krastā, starp Dņestras un Prutas upēm. Nosaukums (''Ţara lui Basarab'' - Besarāba zeme) cēļies no [[Valahija]]s [[Gospodars|gospodara]] Besarāba I (1289-1352) vārda. 1812. gadā šo zemi iekaroja Krievijas impērija, kopš 1873. gada – [[guberņa]]. Mūsdienās tiek dēvēts par Moldovu (no [[Moldovas kņaziste]]s nosaukuma, kuras sastāvā Besarābija bija kopš XIV gs. | ||
==== Literatūra par šo tēmu ==== | ==== Literatūra par šo tēmu ==== | ||
9. rindiņa: | 10. rindiņa: | ||
==== Resursi internetā par šo tēmu ==== | ==== Resursi internetā par šo tēmu ==== | ||
+ | * [http://depts.washington.edu/cartah/text_archive/clark/toc_pag.shtml Charles Upson Clark. Bessarabia: Russia and Roumania on the Black Sea. - Dodd, Mead & Company: New York, 1927] | ||
+ | ---- | ||
* [https://ru.wikisource.org/wiki/%D0%92%D0%AD/%D0%92%D0%A2/%D0%91%D0%B5%D1%81%D1%81%D0%B0%D1%80%D0%B0%D0%B1%D0%B8%D1%8F Бессарабия - Военная энциклопедия (Сытин, 1911-1915)] | * [https://ru.wikisource.org/wiki/%D0%92%D0%AD/%D0%92%D0%A2/%D0%91%D0%B5%D1%81%D1%81%D0%B0%D1%80%D0%B0%D0%B1%D0%B8%D1%8F Бессарабия - Военная энциклопедия (Сытин, 1911-1915)] | ||
* [https://www.academia.edu/10911049/%D0%94%D1%80%D0%B5%D0%B2%D0%BD%D0%B8%D0%B5_%D0%B2%D0%B0%D0%BB%D1%8B_%D0%91%D0%B5%D1%81%D1%81%D0%B0%D1%80%D0%B0%D0%B1%D0%B8%D0%B8_%D0%B8%D0%BB%D0%B8_%D0%91%D1%83%D0%B4%D0%B6%D0%B0%D0%BA%D0%B0_The_ancient_Walls_of_Bessarabia_or_Budzhak_2011 Сапожников И.В. Древние валы Бессарабии или Буджака: из истории картографирования в ХVІІІ-ХІХ вв. // Материалы по археологии Северо-Западного Причерноморья. - 2011. - Вып. 12. - С. 206-236.] | * [https://www.academia.edu/10911049/%D0%94%D1%80%D0%B5%D0%B2%D0%BD%D0%B8%D0%B5_%D0%B2%D0%B0%D0%BB%D1%8B_%D0%91%D0%B5%D1%81%D1%81%D0%B0%D1%80%D0%B0%D0%B1%D0%B8%D0%B8_%D0%B8%D0%BB%D0%B8_%D0%91%D1%83%D0%B4%D0%B6%D0%B0%D0%BA%D0%B0_The_ancient_Walls_of_Bessarabia_or_Budzhak_2011 Сапожников И.В. Древние валы Бессарабии или Буджака: из истории картографирования в ХVІІІ-ХІХ вв. // Материалы по археологии Северо-Западного Причерноморья. - 2011. - Вып. 12. - С. 206-236.] |
Pašreizējā versija, 2016. gada 17. maijs, plkst. 05.37
Besarābija (rum. Basarabia, an. Bessarabia, vc. Bessarabien, kr. Бессарабия) – vēsturisks novads Dienvidaustrumeiropā, Melnās jūras rietumu krastā, starp Dņestras un Prutas upēm. Nosaukums (Ţara lui Basarab - Besarāba zeme) cēļies no Valahijas gospodara Besarāba I (1289-1352) vārda. 1812. gadā šo zemi iekaroja Krievijas impērija, kopš 1873. gada – guberņa. Mūsdienās tiek dēvēts par Moldovu (no Moldovas kņazistes nosaukuma, kuras sastāvā Besarābija bija kopš XIV gs.
Literatūra par šo tēmu
- Раковский X. Румыния и Бессарабия. - Москва, 1925
- История Молдавской ССР. - Кишинёв, 1965-1968
- Кушко А., Таки В. Бессарабия в составе Российской империи. 1812-1917. - Новое литературное обозрение: Москва, 2012
Resursi internetā par šo tēmu
- Бессарабия - Военная энциклопедия (Сытин, 1911-1915)
- Сапожников И.В. Древние валы Бессарабии или Буджака: из истории картографирования в ХVІІІ-ХІХ вв. // Материалы по археологии Северо-Западного Причерноморья. - 2011. - Вып. 12. - С. 206-236.
- Сапожников И.В. Новые картографические материалы о древних валах Бессарабии // Tyragetia. - 2013. - Vol. VII. – № 1. – С. 345-354.