Atšķirības starp "Hiršenhofa" versijām
m |
m |
||
| (13 starpversijas, ko mainījis viens dalībnieks, nav parādītas) | |||
| 1. rindiņa: | 1. rindiņa: | ||
| − | '''Hiršenhofa''' (''Hirschenhof'') – '''Irši''' – Iršu [[muiža]] un vācu zemnieku kolonija Vidzemē, Kokneses novadā, Iršu pagastā (līdz 1925. gadam Iršu kolonijas pagasts). Liepkalnes vācu | + | '''Hiršenhofa''' (''Hirschenhof'', kr. ''Гиршенгоф'') – '''Irši''' – Iršu [[muiža]] un vācu zemnieku kolonija Vidzemē, Kokneses novadā, Iršu pagastā (līdz 1925. gadam Iršu kolonijas pagasts). Liepkalnes luterāņu vācu draudze. |
| − | Iršu muiža izveidojusies Kokneses pilsnovadā | + | '''Iršu muiža''' (''Gut Hirschenhof, Gut Hirschenhof-Helfreichshof '') izveidojusies Kokneses pilsnovadā, Baltavas pagastā. 1637. gadā Zviedrijas karaliene Kristīne Baltavas novadu uzdāvinājusi kapteinim Ābramam Hiršam (''Hirsch'') – tā cēlies muižas nosaukums. XVII gs. muižā pastāvēja viens no lielākajiem ķieģeļu cepļiem apvidū. Pēc Ziemeļu kara muiža nonāca kroņa valdījumā. |
| − | '''Vācu zemnieku kolonija "Irši"''' (''Hirschenhof und Helfreichshof, deutsche Kolonie'') – 1766.-1939. gados lielākā vācu kolonija Baltijā. Uz kroņa muižas zemes tika izveidota 1766. gadā (tika atzīts, ka tikai ¼ pagasta zemes tiek apsaimniekota). 1916. gadā Iršu pagastu likvidēja, pievienojot blakus pagastam, bet 2000 iemītniekus un reizē ar viņiem tos Rīgas un citu pilsētu vācu | + | '''Vācu zemnieku kolonija "Irši"''' (''Hirschenhof und Helfreichshof, deutsche Kolonie'') – 1766.-1939. gados lielākā vācu kolonija Baltijā. Uz kroņa muižas zemes tika izveidota 1766. gadā (tika atzīts, ka tikai ¼ pagasta zemes tiek apsaimniekota) saskaņā ar imperatores Katrīnas II [[Ukazs|ukazu]] (kr. ''Указ рижскому генерал-губернатору графу Броуну от 10 мая 1766 года''). 1916. gadā Iršu pagastu likvidēja, pievienojot blakus pagastam, bet 2000 iemītniekus un reizē ar viņiem tos Rīgas un citu pilsētu vācu |
| − | iedzīvotājus, kuru vecāki un vecvecāki bija nākuši no Iršu kolonijas un pēc pasu ziņām joprojām skaitījās Iršu kolonijai piederīgi deportēja uz Iekškrieviju. Tiesības atgriezties | + | iedzīvotājus, kuru vecāki un vecvecāki bija nākuši no Iršu kolonijas un pēc pasu ziņām joprojām skaitījās Iršu kolonijai piederīgi, līdz ar citiem Baltijas vāciešiem un vācbaltiešiem deportēja uz Iekškrieviju. Tiesības atgriezties viņi ieguva 1918. gadā pēc [[Brestas miers|Brestas miera]] līguma noslēgšanas. 1935. gadā tautas skaitīšana Iršu pagastā uzrādīja 92% vāciešu īpatsvaru. 1939. gadā lielākā daļa pagasta vācu tautības iedzīvotāju bija spiesti izceļot uz Vāciju. |
| − | viņi ieguva 1918. gadā pēc [[Brestas miers|Brestas miera]] līguma noslēgšanas. 1935. gadā tautas skaitīšana Iršu pagastā uzrādīja 92% vāciešu īpatsvaru. 1939. gadā lielākā daļa pagasta vācu tautības iedzīvotāju | ||
No Iršiem cēlušies Pirmās republikas laikā zināmi cilvēki, piemēram, LU profesors ķīmiķis Oskars Lucs, advokāts Kondrāds Dekerts, Francijas kara misijas loceklis Baltijas valstīs, 8. Daugavpils kājn. pulka kareivis, [[LKo]] (Nr.1379) kavalieris Georgs Erhards (''Erhardt Georg'', 1895-1935), 4. Valmieras kājnieku pulka dižkareivis, LKo (Nr.3/553) kavalieris Andrejs Ūbergs (''Andrew Uhberg'', 1888-1941) u.c. | No Iršiem cēlušies Pirmās republikas laikā zināmi cilvēki, piemēram, LU profesors ķīmiķis Oskars Lucs, advokāts Kondrāds Dekerts, Francijas kara misijas loceklis Baltijas valstīs, 8. Daugavpils kājn. pulka kareivis, [[LKo]] (Nr.1379) kavalieris Georgs Erhards (''Erhardt Georg'', 1895-1935), 4. Valmieras kājnieku pulka dižkareivis, LKo (Nr.3/553) kavalieris Andrejs Ūbergs (''Andrew Uhberg'', 1888-1941) u.c. | ||
| + | |||
| + | ==== Literatūra par šo tēmu ==== | ||
| + | |||
| + | * Pabriks Artis. Hiršenhofas stāsts. Kultūrvēsturiska eseja. - Rīga, 2017. | ||
==== Resursi internetā par šo tēmu ==== | ==== Resursi internetā par šo tēmu ==== | ||
| 14. rindiņa: | 17. rindiņa: | ||
* [http://biographien.lv/Irsu.html Iršu pagasta sabiedriskās organizācijas līdz 1939. gadam - biographien.lv] | * [http://biographien.lv/Irsu.html Iršu pagasta sabiedriskās organizācijas līdz 1939. gadam - biographien.lv] | ||
* [http://www.lvi.lv/lv/LVIZ_2015_files/1numurs/L_Dribins_Vaciesu_un_ebreju_LVIZ_2015_1.pdf Dribins Leo. Vāciešu un ebreju deportācija no Kurzemes un Vidzemes guberņām. // Latvijas vēstures institūta žurnāls. 2015, Nr. 1(94)] | * [http://www.lvi.lv/lv/LVIZ_2015_files/1numurs/L_Dribins_Vaciesu_un_ebreju_LVIZ_2015_1.pdf Dribins Leo. Vāciešu un ebreju deportācija no Kurzemes un Vidzemes guberņām. // Latvijas vēstures institūta žurnāls. 2015, Nr. 1(94)] | ||
| + | ---- | ||
| + | * [http://wolgadeutsche.net/lang/Hirschenhof.htm Gerhard Lang. Kolonisten aus Jütland in Hirschenhof] | ||
| + | * [https://books.google.lv/books?id=JUECAAAAYAAJ&pg=PA213&lpg=PA213&dq=Gut+Hirschenhof&source=bl&ots=S3JAEU7Os4&sig=7lH4GcDoEhJGQT-7l2ki-HD2l-M&hl=lv&sa=X&ved=0ahUKEwjQoLjliJ7OAhUjQJoKHQzYCTMQ6AEI6QIwLA#v=onepage&q=Gut%20Hirschenhof&f=false Hirschenhof und Helfreichshof // Materialien zu einer Geschichte der Landgüter Livlands] | ||
| + | ---- | ||
| + | * [http://wolgadeutsche.net/lang/Hirschenhof_rus.htm Герхард Ланг. Колонисты из Ютландии в Гиршенгоф. - wolgadeutsche.net] | ||
[[Kategorija:Apdzīvotas vietas Baltijā]] | [[Kategorija:Apdzīvotas vietas Baltijā]] | ||
Pašreizējā versija, 2018. gada 23. janvāris, plkst. 20.21
Hiršenhofa (Hirschenhof, kr. Гиршенгоф) – Irši – Iršu muiža un vācu zemnieku kolonija Vidzemē, Kokneses novadā, Iršu pagastā (līdz 1925. gadam Iršu kolonijas pagasts). Liepkalnes luterāņu vācu draudze.
Iršu muiža (Gut Hirschenhof, Gut Hirschenhof-Helfreichshof ) izveidojusies Kokneses pilsnovadā, Baltavas pagastā. 1637. gadā Zviedrijas karaliene Kristīne Baltavas novadu uzdāvinājusi kapteinim Ābramam Hiršam (Hirsch) – tā cēlies muižas nosaukums. XVII gs. muižā pastāvēja viens no lielākajiem ķieģeļu cepļiem apvidū. Pēc Ziemeļu kara muiža nonāca kroņa valdījumā.
Vācu zemnieku kolonija "Irši" (Hirschenhof und Helfreichshof, deutsche Kolonie) – 1766.-1939. gados lielākā vācu kolonija Baltijā. Uz kroņa muižas zemes tika izveidota 1766. gadā (tika atzīts, ka tikai ¼ pagasta zemes tiek apsaimniekota) saskaņā ar imperatores Katrīnas II ukazu (kr. Указ рижскому генерал-губернатору графу Броуну от 10 мая 1766 года). 1916. gadā Iršu pagastu likvidēja, pievienojot blakus pagastam, bet 2000 iemītniekus un reizē ar viņiem tos Rīgas un citu pilsētu vācu iedzīvotājus, kuru vecāki un vecvecāki bija nākuši no Iršu kolonijas un pēc pasu ziņām joprojām skaitījās Iršu kolonijai piederīgi, līdz ar citiem Baltijas vāciešiem un vācbaltiešiem deportēja uz Iekškrieviju. Tiesības atgriezties viņi ieguva 1918. gadā pēc Brestas miera līguma noslēgšanas. 1935. gadā tautas skaitīšana Iršu pagastā uzrādīja 92% vāciešu īpatsvaru. 1939. gadā lielākā daļa pagasta vācu tautības iedzīvotāju bija spiesti izceļot uz Vāciju.
No Iršiem cēlušies Pirmās republikas laikā zināmi cilvēki, piemēram, LU profesors ķīmiķis Oskars Lucs, advokāts Kondrāds Dekerts, Francijas kara misijas loceklis Baltijas valstīs, 8. Daugavpils kājn. pulka kareivis, LKo (Nr.1379) kavalieris Georgs Erhards (Erhardt Georg, 1895-1935), 4. Valmieras kājnieku pulka dižkareivis, LKo (Nr.3/553) kavalieris Andrejs Ūbergs (Andrew Uhberg, 1888-1941) u.c.
Literatūra par šo tēmu
- Pabriks Artis. Hiršenhofas stāsts. Kultūrvēsturiska eseja. - Rīga, 2017.
Resursi internetā par šo tēmu
- Iršu pagasta vēsture - Kokneses novads
- Iršu pagasta sabiedriskās organizācijas līdz 1939. gadam - biographien.lv
- Dribins Leo. Vāciešu un ebreju deportācija no Kurzemes un Vidzemes guberņām. // Latvijas vēstures institūta žurnāls. 2015, Nr. 1(94)
- Gerhard Lang. Kolonisten aus Jütland in Hirschenhof
- Hirschenhof und Helfreichshof // Materialien zu einer Geschichte der Landgüter Livlands
