Atšķirības starp "Angelovs Dimitrs" versijām
m |
m |
||
| (1 starpversija, ko mainījis viens dalībnieks, nav parādīta) | |||
| 1. rindiņa: | 1. rindiņa: | ||
'''Dimitrs Angelovs''' (blg. ''Димитър Ангелов'', 1917-1996) – vēsturnieks, medievists. | '''Dimitrs Angelovs''' (blg. ''Димитър Ангелов'', 1917-1996) – vēsturnieks, medievists. | ||
| − | Dzimis 1917. gada 2. februārī Sofijā. 1940. gadā absolvējis Sofijas universitātes Vēstures fakultāti. 1940.-1943. gados studējis doktorantūrā Minhenes universitātē, saņēmis Dr.hist. grādu par promocijas darbu "Bogomili Bizantijā". 1947. gadā publicējis savu disertāciju kā monogrāfiju. No 1948. gada, kā tas bija nepieciešams jebkuram, kurš vēlējās kādu nebūt karjeru, Bulgārijas Komunistiskās partijas biedrs. No 1949. gada vēstures profesors Sofijas universitātē. | + | Dzimis 1917. gada 2. februārī Sofijā. 1940. gadā absolvējis Sofijas universitātes Vēstures fakultāti. 1940.-1943. gados studējis doktorantūrā Minhenes universitātē, saņēmis Dr.hist. grādu par promocijas darbu "Bogomili Bizantijā". 1947. gadā publicējis savu disertāciju kā monogrāfiju. No 1948. gada, kā tas bija nepieciešams jebkuram, kurš vēlējās kādu nebūt karjeru, Bulgārijas Komunistiskās partijas biedrs. No 1949. gada vēstures profesors Sofijas universitātē. 1962.-1963. un 1966.-1972. gados fakultātes dekāns. No 1961. gada Starptatiskās bizantistu komitejas priekšsēdētājs. 1963.-1966. gados Ārvalstu studentu institūta rektors. No 1975. gada korespondētājloceklis, no 1979. gada Bulgārijas Zinātņu akadēmijas akadēmiķis. 1971.-1986. gados Bulgārijas vēstures pētījumu centra direktors. No 1976. gada Saksijas Zinātņu akadēmijas korespondētājloceklis. 1986.-1988. gados Bulgārijas vēstures biedrības padomes sekretārs. Miris 1996. gada 24. decembrī Sofijā. |
| − | + | Specializējies [[Bulgārijas valsts]] un [[Bizantija]]s vēsturē, šaurāk ņemot valsts un tiesību vēsturi. Zināmākie darbi: | |
| + | * Agrārās attiecības Ziemeļu un Centrālajā Maķedonijā XIV gs. (''Ангелов Д. Аграрните отношения в Северна и Средна Македония през XIV в. - София, 1958'') | ||
| + | * Bulgārijas valsts un tiesību vēsture (''Ангелов Д., Андреев М. История на Българската държава и право. — София, 1959'') | ||
| + | * Bizantijas vēsture (''Ангелов Д. История на Византия. — София, [1949‒52]'') | ||
| + | * Bulgāru tautas izglītības vēsture (''Ангелов Д. Образуване на българската народност. — София, 1971'') | ||
==== Literatūra par šo tēmu ==== | ==== Literatūra par šo tēmu ==== | ||
Pašreizējā versija, 2016. gada 5. augusts, plkst. 05.17
Dimitrs Angelovs (blg. Димитър Ангелов, 1917-1996) – vēsturnieks, medievists.
Dzimis 1917. gada 2. februārī Sofijā. 1940. gadā absolvējis Sofijas universitātes Vēstures fakultāti. 1940.-1943. gados studējis doktorantūrā Minhenes universitātē, saņēmis Dr.hist. grādu par promocijas darbu "Bogomili Bizantijā". 1947. gadā publicējis savu disertāciju kā monogrāfiju. No 1948. gada, kā tas bija nepieciešams jebkuram, kurš vēlējās kādu nebūt karjeru, Bulgārijas Komunistiskās partijas biedrs. No 1949. gada vēstures profesors Sofijas universitātē. 1962.-1963. un 1966.-1972. gados fakultātes dekāns. No 1961. gada Starptatiskās bizantistu komitejas priekšsēdētājs. 1963.-1966. gados Ārvalstu studentu institūta rektors. No 1975. gada korespondētājloceklis, no 1979. gada Bulgārijas Zinātņu akadēmijas akadēmiķis. 1971.-1986. gados Bulgārijas vēstures pētījumu centra direktors. No 1976. gada Saksijas Zinātņu akadēmijas korespondētājloceklis. 1986.-1988. gados Bulgārijas vēstures biedrības padomes sekretārs. Miris 1996. gada 24. decembrī Sofijā.
Specializējies Bulgārijas valsts un Bizantijas vēsturē, šaurāk ņemot valsts un tiesību vēsturi. Zināmākie darbi:
- Agrārās attiecības Ziemeļu un Centrālajā Maķedonijā XIV gs. (Ангелов Д. Аграрните отношения в Северна и Средна Македония през XIV в. - София, 1958)
- Bulgārijas valsts un tiesību vēsture (Ангелов Д., Андреев М. История на Българската държава и право. — София, 1959)
- Bizantijas vēsture (Ангелов Д. История на Византия. — София, [1949‒52])
- Bulgāru tautas izglītības vēsture (Ангелов Д. Образуване на българската народност. — София, 1971)
Literatūra par šo tēmu
- Latvijas padomju enciklopēdija. - Galvenā enciklopēdija redakcija: Rīga, 1981., - 247. lpp.
