Atšķirības starp "Otrais angļu-būru karš" versijām
m |
m |
||
(1 starpversija, ko mainījis viens dalībnieks, nav parādīta) | |||
3. rindiņa: | 3. rindiņa: | ||
Būru teritorijās atrodot zelta un dārgakmeņu iegulas, sākās intensīva britu kolonistu ierašanās tur. Lielbritānijas karaliste sāka īstenot agresīvu ekspansiju, kuras formālais iemesls bija savu pavalstnieku interešu aizstāvēšana (1899. gada septembrī toreizējais Lielbritānijas koloniju valsts sekretārs Džozefs Čemberlens izvirzīja ultimātu, kas pieprasīja visu britu pilsoņu tiesību pielīdzināšanu būru tiesībām). Lai novērstu citu valstu iejaukšanos, Lielbritānija 1899. gadā noslēdza vienošanos ar Vācijas impēriju un ASV par Samoa salām, bet ar Franciju par ietekmes sfēru sadali Centrālāfrikā. Būru valstis izveidoja kopīgus bruņotos spēkus un 1899. gadā sākās atklāta karadarbība: Transvālas (Dienvidāfrikas republikas) prezidents Pauls Krīgers pieprasīja Lielbritānijai atvilkt karaspēku no Transvālas pierobežas, bet 11. oktobrī tika pieteikts karš un būri iebruka Kapzemes kolonijā. | Būru teritorijās atrodot zelta un dārgakmeņu iegulas, sākās intensīva britu kolonistu ierašanās tur. Lielbritānijas karaliste sāka īstenot agresīvu ekspansiju, kuras formālais iemesls bija savu pavalstnieku interešu aizstāvēšana (1899. gada septembrī toreizējais Lielbritānijas koloniju valsts sekretārs Džozefs Čemberlens izvirzīja ultimātu, kas pieprasīja visu britu pilsoņu tiesību pielīdzināšanu būru tiesībām). Lai novērstu citu valstu iejaukšanos, Lielbritānija 1899. gadā noslēdza vienošanos ar Vācijas impēriju un ASV par Samoa salām, bet ar Franciju par ietekmes sfēru sadali Centrālāfrikā. Būru valstis izveidoja kopīgus bruņotos spēkus un 1899. gadā sākās atklāta karadarbība: Transvālas (Dienvidāfrikas republikas) prezidents Pauls Krīgers pieprasīja Lielbritānijai atvilkt karaspēku no Transvālas pierobežas, bet 11. oktobrī tika pieteikts karš un būri iebruka Kapzemes kolonijā. | ||
− | Kara sākums Lielbritānijai nebija īpaši veiksmīgs, taču, palielinot ekspedīcijas korpusa lielumu, tai izdevās salauzt būru pretošanos: 13. martā briti ieņēma Oranjes galvaspilsētu Blūmfonteinu, bet 5. jūnijā – Transvālas galvaspilsētu Pretoriju. Būri H. Deventa un L. Botas vadībā izvērsa [[Partizāni|partizānu]] karu, savukārt Transvālas valdība vērsās pie Eiropas valstīm pēc palīdzības, taču neguva atbalstu. Lai salauztu būru pretošanos, britu karaspēka pavēlnieks | + | Kara sākums Lielbritānijai nebija īpaši veiksmīgs, taču, palielinot ekspedīcijas korpusa lielumu, tai izdevās salauzt būru pretošanos: 13. martā briti ieņēma Oranjes galvaspilsētu Blūmfonteinu, bet 5. jūnijā – Transvālas galvaspilsētu Pretoriju. Būri H. Deventa un L. Botas vadībā izvērsa [[Partizāni|partizānu]] karu, savukārt Transvālas valdība vērsās pie Eiropas valstīm pēc palīdzības, taču neguva atbalstu. Lai salauztu būru pretošanos, britu karaspēka pavēlnieks lords Kičeners (''Horatio Herbert Kitchener, 1st Earl Kitchener'', 1850-1916) izmantoja t.s. "izdedzinātās zemes" taktiku, nodedzinot būru kolonistu sējumus un mājas, bet būru civiliedzīvotājus masveidā ieslogot [[koncentrācijas nometne|koncentrācijas nometnēs]]. 1902. gada 31. maijā Pretorijā tika noslēgts miera līgums, saskaņā ar kuru būru valstis tika iekļautas Lielbritānijas domīnijā, bet 1910. gadā – Lielbritānijas Dienvidāfrikas valstu Savienībā. |
− | Skat. arī: [[Pirmais angļu-būru karš | + | Skat. arī: [[Pirmais angļu-būru karš]] |
==== Literatūra par šo tēmu ==== | ==== Literatūra par šo tēmu ==== |
Pašreizējā versija, 2016. gada 10. augusts, plkst. 09.02
Otrais angļu-būru karš (afr. Anglo-Boereoorlog, Tweede Vryheidsoorlog, an. Second Boer War, The Boer War, vc. Zweite Burenkrieg, Südafrikanischer Krieg, kr. Вторая англо-бурская война, 1899-1902) – karadarbība starp Lielbritāniju un būru valstīm - Oranjes brīvvalsts un Transvāla - Dienvidāfrikā.
Būru teritorijās atrodot zelta un dārgakmeņu iegulas, sākās intensīva britu kolonistu ierašanās tur. Lielbritānijas karaliste sāka īstenot agresīvu ekspansiju, kuras formālais iemesls bija savu pavalstnieku interešu aizstāvēšana (1899. gada septembrī toreizējais Lielbritānijas koloniju valsts sekretārs Džozefs Čemberlens izvirzīja ultimātu, kas pieprasīja visu britu pilsoņu tiesību pielīdzināšanu būru tiesībām). Lai novērstu citu valstu iejaukšanos, Lielbritānija 1899. gadā noslēdza vienošanos ar Vācijas impēriju un ASV par Samoa salām, bet ar Franciju par ietekmes sfēru sadali Centrālāfrikā. Būru valstis izveidoja kopīgus bruņotos spēkus un 1899. gadā sākās atklāta karadarbība: Transvālas (Dienvidāfrikas republikas) prezidents Pauls Krīgers pieprasīja Lielbritānijai atvilkt karaspēku no Transvālas pierobežas, bet 11. oktobrī tika pieteikts karš un būri iebruka Kapzemes kolonijā.
Kara sākums Lielbritānijai nebija īpaši veiksmīgs, taču, palielinot ekspedīcijas korpusa lielumu, tai izdevās salauzt būru pretošanos: 13. martā briti ieņēma Oranjes galvaspilsētu Blūmfonteinu, bet 5. jūnijā – Transvālas galvaspilsētu Pretoriju. Būri H. Deventa un L. Botas vadībā izvērsa partizānu karu, savukārt Transvālas valdība vērsās pie Eiropas valstīm pēc palīdzības, taču neguva atbalstu. Lai salauztu būru pretošanos, britu karaspēka pavēlnieks lords Kičeners (Horatio Herbert Kitchener, 1st Earl Kitchener, 1850-1916) izmantoja t.s. "izdedzinātās zemes" taktiku, nodedzinot būru kolonistu sējumus un mājas, bet būru civiliedzīvotājus masveidā ieslogot koncentrācijas nometnēs. 1902. gada 31. maijā Pretorijā tika noslēgts miera līgums, saskaņā ar kuru būru valstis tika iekļautas Lielbritānijas domīnijā, bet 1910. gadā – Lielbritānijas Dienvidāfrikas valstu Savienībā.
Skat. arī: Pirmais angļu-būru karš
Literatūra par šo tēmu
- Latvijas padomju enciklopēdija. - Galvenā enciklopēdija redakcija: Rīga, 1981., - 251. lpp.
- Winston Churchill. The Boer War. - Cooper: London, 1989, ISBN 0-85052-261-7
- Thomas Pakenham. The Boer War. - Weidenfeld and Nicolson: London, 1979, ISBN 0-297-77395-X
- Martin Bossenbroek. Tod am Kap. Geschichte des Burenkriegs. - C. H. Beck: München, 2016, ISBN 978-3-406-68812-6
- Johannes Meintjes. Der Burenkrieg 1899–1902. - Verlag Welsermühl: Wels, u. a. 1979, ISBN 3-85339-158-3
- Birgit S. Seibold. Emily Hobhouse and the Reports on the Concentration Camps during the Boer War 1899–1902 – Two different Perspectives. - Ibidem-Verlag: Stuttgart, 2011, ISBN 978-3-8382-0320-1
- Дроговоз И. Англо-бурская война 1899-1902 гг.. - Харвест: Минск, 2004, ISBN 985-13-1817-5
- Война Англии с Южно-Африканскими Республиками 1899—1901 гг. Отчёт командированного по Высочайшему повелению к войскам Южно-Африканских Республик Генерального штаба полковника Ромейко-Гурко. - Издание Военно-учёного Комитета Главного штаба: Санкт-Петербург, 1901
- Война англичан с бурами. Редактировано 2-м бюро французского Генерального штаба. / Перевод с французского Н. А. Болотова - Санкт-Петербург, 1905
- Сборник материалов по англо-бурской войне в Южной Африке 1899—1900. Военно-учёный комитет Главного штаба. XXI том. СПб., 1900-1905 (Выпуски I—XII, 1900; XIII—XVII, 1901; XVIII—XX, 1902; XXI, 1905)