Atšķirības starp "Jūdu valsts" versijām
m |
m |
||
(21 starpversija, ko mainījis viens dalībnieks, nav parādīta) | |||
1. rindiņa: | 1. rindiņa: | ||
{| class="infobox" style="float:right;margin:0 0 1em 1em;font-size:90%;clear:right;" cellspacing="5" | {| class="infobox" style="float:right;margin:0 0 1em 1em;font-size:90%;clear:right;" cellspacing="5" | ||
− | |+ style="text-align:center; font-size:larger;" | ''' | + | |+ style="text-align:center; font-size:larger;" | '''מַלְכוּת יְהוּדָה''' |
|- | |- | ||
| colspan="2" style="padding-bottom:1em;text-align:center;" | [[Image:Israel_Judea_map.jpg|200px]] | | colspan="2" style="padding-bottom:1em;text-align:center;" | [[Image:Israel_Judea_map.jpg|200px]] | ||
7. rindiņa: | 7. rindiņa: | ||
| style="vertical-align: top; text-align: left;" | | | style="vertical-align: top; text-align: left;" | | ||
* 928.-722. g.p.m.ē. | * 928.-722. g.p.m.ē. | ||
− | * | + | * 152. g.p.m.ē. - 76. g. |
|- | |- | ||
| style="vertical-align: top; text-align: right;" | '''galvaspilsēta:''' | | style="vertical-align: top; text-align: right;" | '''galvaspilsēta:''' | ||
37. rindiņa: | 37. rindiņa: | ||
| style="vertical-align: top; text-align: right;" | | | style="vertical-align: top; text-align: right;" | | ||
| style="vertical-align: top; text-align: left;" | Hasmoneju dinastija: | | style="vertical-align: top; text-align: left;" | Hasmoneju dinastija: | ||
− | + | * Simons (140.-134. g.p.m.ē.) | |
− | |||
− | |||
− | * Simons ( | ||
* Joans I (134.-104. g.p.m.ē) | * Joans I (134.-104. g.p.m.ē) | ||
* Aristobuls I (104.-103. g.p.m.ē.) | * Aristobuls I (104.-103. g.p.m.ē.) | ||
51. rindiņa: | 48. rindiņa: | ||
| style="vertical-align: top; text-align: right;" | | | style="vertical-align: top; text-align: right;" | | ||
| style="vertical-align: top; text-align: left;" | Herodīdu dinastija: | | style="vertical-align: top; text-align: left;" | Herodīdu dinastija: | ||
+ | * Herods I (37.-4. g.p.m.ē.) | ||
+ | * Arhelajs (4. g.p.m.ē. - 6. g.) | ||
+ | * Agripa I (6.-44. g.) | ||
+ | * Herods II (44.-48. g.) | ||
+ | * Agripa II (48.-91. g.) | ||
|} | |} | ||
− | '''Jūdejas valsts''' - valsts [[Palestīna]]s centrālajā daļā | + | '''Jūdejas valsts''' (vc. ''Königreich Juda'', an. ''Kingdom of Judah'', fr. ''Royaume d'Juda'', kr. ''Иудейское царство'') - [[valsts]] [[Senie laiki|senajos laikos]] [[Palestīna]]s centrālajā daļā X-I gs.p.m.ē., izveidojās, 928. g.p.m.ē. ''jūdu'' un daļai ''benjaminu'' cilts atdaloties no [[Izraēļu valsts]]. |
− | == Literatūra == | + | Sabiedrība tradicionāli iedalījās 3 kārtās: 1) brīvie, pilntiesīgie kopienas locekļi (pie kuriem piederēja gan elite, gan brīvie gani un zemkopji), 2) pusbrīvie, kas bija atkarīgi no vadoņu-valdnieku, tempļu vai brīvo personu gribas (pakļautie pamatiedzīvotāji), 3) [[vergi]]. Sociālā stratifikācija sabiedrību iedalīja: 1) [[aristokrātija]] (valdnieks, tā radinieki, dižciltīgie, priesteri, valdnieka kalpi-ierēdņi, 2) brīvo pavalstnieku kopienas ar savu zemi, 3) amatnieki un zemnieki, kas apstrādājamo zemi saņēma par dienestu vai darbu lietošanā. Sabiedrības pamatmasu veidoja brīvie kopienas locekļi. Piederība pie kopienas bija pamatnosacījums zemes gabala un ganību iegūšanai no kopienas zemes fonda un pilsoņa tiesībām. Par to bija jāpilda virkni pienākumu kopienas labā: piedalīšanās sabiedriskajos darbos, karadarbībā. Pildot darbus valdnieka vai tempļa labā, strādnieki atradās to apgādībā. Kopš 935. g.p.m.ē. [[Ēģiptes valsts|Ēģiptes]] [[vasaļvalsts]]. Laikā no 722. līdz 698. g.p.m.ē. [[Asīrijas valsts|Asīrijas]] vasaļvalsts. 568. g.p.m.ē. to iekaroja un padarīja par provinci [[Babilonijas valsts]] (539.-332. g.p.m.ē. [[Ahemenīdu lielvalsts]] province, 332.-305. g.p.m.ē. [[Maķedonijas valsts]] province, 305.-198. g.p.m.ē. Ptolemaju Ēģiptes province, 198.-141. g.p.m.ē. Seleikīdu [[Sīrijas valsts]] province). 150. gados p.m.ē. t.s. Persijas [[Makabeju sacelšanās]] rezultātā atjaunoja Jūdejas valsti. No 63. gada p.m.ē. līdz 70. gadam [[Romas valsts|Romas]] vasaļvalsts, pēc tam province. |
+ | |||
+ | Skat. arī: [[agrārā saimniecība senajos laikos]], [[karš senajos laikos]] | ||
+ | |||
+ | ==== Literatūra par šo tēmu ==== | ||
* Valsts un tiesību vēsture jēdzienos un terminos. / Sast. Valters P. - Divergens: Rīga, 2001., 46. lpp. | * Valsts un tiesību vēsture jēdzienos un terminos. / Sast. Valters P. - Divergens: Rīga, 2001., 46. lpp. | ||
+ | * Johnson Paul. A History of the Jews. - Weidenfeld and Nicolson: London, 1987. ISBN 0-297-79091-9 | ||
− | == Resursi internetā par šo tēmu == | + | ==== Resursi internetā par šo tēmu ==== |
+ | * [http://jewishencyclopedia.com/ The Jewish Encyclopedia] | ||
* [http://www.livius.org/ livius.org - Anatolia, Carthage, Egypt, Germ. Inf., Greece, Judaea, Mesopotamia, Persia, Rome] | * [http://www.livius.org/ livius.org - Anatolia, Carthage, Egypt, Germ. Inf., Greece, Judaea, Mesopotamia, Persia, Rome] | ||
* [http://www.jewishencyclopedia.com/view.jsp?artid=496&letter=C&search=Chronology «Chronology». Jewish Encyclopedia.] | * [http://www.jewishencyclopedia.com/view.jsp?artid=496&letter=C&search=Chronology «Chronology». Jewish Encyclopedia.] | ||
+ | * [http://www.dinur.org/1.html?rsID=219 The Jewish History Resource Center. Project of the Dinur Center for Research in Jewish History, The Hebrew University of Jerusalem] | ||
+ | * [http://www.complete-bible-genealogy.com/judah_israel_kings.htm Complete Bible Genealogy. A synchronized chart of the kings of Judah and Israel] | ||
+ | * [http://www.wsu.edu/~dee/GLOSSARY/GREGLOSS.HTM Hebrew. Glossary of World Cultures. Washington State University] | ||
+ | * [http://www.dinur.org/1.html?rsID=219 The Jewish History Resource Center - The Hebrew University of Jerusalem] | ||
---- | ---- | ||
* [http://jhistory.nfurman.com/code/dubnov.htm Дубнов С.М. Краткая история евреев.] | * [http://jhistory.nfurman.com/code/dubnov.htm Дубнов С.М. Краткая история евреев.] | ||
* [http://www.eleven.co.il/article/14567 «Хронология» в Электронной еврейской энциклопедии] | * [http://www.eleven.co.il/article/14567 «Хронология» в Электронной еврейской энциклопедии] | ||
+ | * [http://www.eleven.co.il/article/11758#11 Земля Израиля (Эрец-Исраэль). Исторический очерк в Электронной еврейской энциклопедии] | ||
+ | * [http://www.eleven.co.il/article/14465 «Хасмонеи» в Электронной еврейской энциклопедии] | ||
− | [[Kategorija: | + | [[Kategorija:Valstis]] |
Pašreizējā versija, 2016. gada 22. aprīlis, plkst. 09.32
Jūdejas valsts (vc. Königreich Juda, an. Kingdom of Judah, fr. Royaume d'Juda, kr. Иудейское царство) - valsts senajos laikos Palestīnas centrālajā daļā X-I gs.p.m.ē., izveidojās, 928. g.p.m.ē. jūdu un daļai benjaminu cilts atdaloties no Izraēļu valsts.
Sabiedrība tradicionāli iedalījās 3 kārtās: 1) brīvie, pilntiesīgie kopienas locekļi (pie kuriem piederēja gan elite, gan brīvie gani un zemkopji), 2) pusbrīvie, kas bija atkarīgi no vadoņu-valdnieku, tempļu vai brīvo personu gribas (pakļautie pamatiedzīvotāji), 3) vergi. Sociālā stratifikācija sabiedrību iedalīja: 1) aristokrātija (valdnieks, tā radinieki, dižciltīgie, priesteri, valdnieka kalpi-ierēdņi, 2) brīvo pavalstnieku kopienas ar savu zemi, 3) amatnieki un zemnieki, kas apstrādājamo zemi saņēma par dienestu vai darbu lietošanā. Sabiedrības pamatmasu veidoja brīvie kopienas locekļi. Piederība pie kopienas bija pamatnosacījums zemes gabala un ganību iegūšanai no kopienas zemes fonda un pilsoņa tiesībām. Par to bija jāpilda virkni pienākumu kopienas labā: piedalīšanās sabiedriskajos darbos, karadarbībā. Pildot darbus valdnieka vai tempļa labā, strādnieki atradās to apgādībā. Kopš 935. g.p.m.ē. Ēģiptes vasaļvalsts. Laikā no 722. līdz 698. g.p.m.ē. Asīrijas vasaļvalsts. 568. g.p.m.ē. to iekaroja un padarīja par provinci Babilonijas valsts (539.-332. g.p.m.ē. Ahemenīdu lielvalsts province, 332.-305. g.p.m.ē. Maķedonijas valsts province, 305.-198. g.p.m.ē. Ptolemaju Ēģiptes province, 198.-141. g.p.m.ē. Seleikīdu Sīrijas valsts province). 150. gados p.m.ē. t.s. Persijas Makabeju sacelšanās rezultātā atjaunoja Jūdejas valsti. No 63. gada p.m.ē. līdz 70. gadam Romas vasaļvalsts, pēc tam province.
Skat. arī: agrārā saimniecība senajos laikos, karš senajos laikos
Literatūra par šo tēmu
- Valsts un tiesību vēsture jēdzienos un terminos. / Sast. Valters P. - Divergens: Rīga, 2001., 46. lpp.
- Johnson Paul. A History of the Jews. - Weidenfeld and Nicolson: London, 1987. ISBN 0-297-79091-9
Resursi internetā par šo tēmu
- The Jewish Encyclopedia
- livius.org - Anatolia, Carthage, Egypt, Germ. Inf., Greece, Judaea, Mesopotamia, Persia, Rome
- «Chronology». Jewish Encyclopedia.
- The Jewish History Resource Center. Project of the Dinur Center for Research in Jewish History, The Hebrew University of Jerusalem
- Complete Bible Genealogy. A synchronized chart of the kings of Judah and Israel
- Hebrew. Glossary of World Cultures. Washington State University
- The Jewish History Resource Center - The Hebrew University of Jerusalem