Atšķirības starp "Vācbaltu cīņas bataljons" versijām
m (→Avoti un literatūra par šo tēmu) |
m |
||
(2 starpversijas, ko mainījis viens dalībnieks, nav parādītas) | |||
1. rindiņa: | 1. rindiņa: | ||
− | '''Vācbaltiešu cīņas bataljons''' (vc. ''Deutsch-Baltisches Kampfbataillon'') jeb '''Malmedes bataljons''' - [[Baltijas landesvērs|Latvijas zemessardzes]] (t.s. landesvēra) vācbaltiešu vienība [[Latvijas Neatkarības karš|Latvijas neatkarības kara]] laikā. Komandieris Vācijas armijas [[kapteinis]] H. fon Malmede (''Hauptmann'', 25.01.1919.-05.06.1919.) | + | '''Vācbaltiešu cīņas bataljons''' (vc. ''Deutsch-Baltisches Kampfbataillon'') jeb '''Malmedes bataljons''' (''Bataillon Malmede'') - [[Baltijas landesvērs|Latvijas zemessardzes]] (t.s. landesvēra) vācbaltiešu vienība [[Latvijas Neatkarības karš|Latvijas neatkarības kara]] laikā. Komandieris Vācijas armijas [[kapteinis]] H. fon Malmede (''Hauptmann H. von Malmede'', 25.01.1919.-05.06.1919.) |
− | Izveidoja no 3 Rīgas vācbaltiešu zemessargu rotām, Rīgas ložmetēju komandas, vācbaltiešu artilērijas baterijas (t.s. Baltijas haubicu baterija) un jaunformēta jātnieku eskadrona (kom. [[Apsītis Rūdolfs|R.Apsītis]]) Lībavā (mūsd. Liepāja) 1919. gada 25. janvārī. 1918. gada novembrī vienībā bija 92 virsnieki (no tiem 10 latvieši); 1919. gada 27. janvārī vienībā bija 73 virsnieki,66 apakšvirsnieki, 315 karavīri. Martā vienība papildināta ar mīnmetēju komandu. Piedalījās 1919. gada pavasara uzbrukumā [[LSPR armija]]i, Slokas (26.03. kopā ar [[Instruktoru rezerve|Latvijas Neatkarības rotu]]) un Rīgas ieņemšanā. 5. jūnijā bataljons pārformēts par [[Baltijas landesvēra 3. | + | Izveidoja no 3 Rīgas vācbaltiešu zemessargu rotām, Rīgas ložmetēju komandas, vācbaltiešu artilērijas baterijas (t.s. Baltijas haubicu baterija) un jaunformēta jātnieku eskadrona (kom. [[Apsītis Rūdolfs|R.Apsītis]]) Lībavā (mūsd. Liepāja) 1919. gada 25. janvārī. 1918. gada novembrī vienībā bija 92 virsnieki (no tiem 10 latvieši); 1919. gada 27. janvārī vienībā bija 73 virsnieki,66 apakšvirsnieki, 315 karavīri. Martā vienība papildināta ar mīnmetēju komandu. Piedalījās 1919. gada pavasara uzbrukumā [[LSPR armija]]i, Slokas (26.03. kopā ar [[Instruktoru rezerve|Latvijas Neatkarības rotu]]) un Rīgas ieņemšanā. 5. jūnijā bataljons pārformēts par [[Baltijas landesvēra 3. baltiešu pulks|Latvijas zemessardzes 3. baltiešu pulku]]. |
==== Avoti un literatūra par šo tēmu ==== | ==== Avoti un literatūra par šo tēmu ==== |
Pašreizējā versija, 2016. gada 20. augusts, plkst. 14.22
Vācbaltiešu cīņas bataljons (vc. Deutsch-Baltisches Kampfbataillon) jeb Malmedes bataljons (Bataillon Malmede) - Latvijas zemessardzes (t.s. landesvēra) vācbaltiešu vienība Latvijas neatkarības kara laikā. Komandieris Vācijas armijas kapteinis H. fon Malmede (Hauptmann H. von Malmede, 25.01.1919.-05.06.1919.)
Izveidoja no 3 Rīgas vācbaltiešu zemessargu rotām, Rīgas ložmetēju komandas, vācbaltiešu artilērijas baterijas (t.s. Baltijas haubicu baterija) un jaunformēta jātnieku eskadrona (kom. R.Apsītis) Lībavā (mūsd. Liepāja) 1919. gada 25. janvārī. 1918. gada novembrī vienībā bija 92 virsnieki (no tiem 10 latvieši); 1919. gada 27. janvārī vienībā bija 73 virsnieki,66 apakšvirsnieki, 315 karavīri. Martā vienība papildināta ar mīnmetēju komandu. Piedalījās 1919. gada pavasara uzbrukumā LSPR armijai, Slokas (26.03. kopā ar Latvijas Neatkarības rotu) un Rīgas ieņemšanā. 5. jūnijā bataljons pārformēts par Latvijas zemessardzes 3. baltiešu pulku.
Avoti un literatūra par šo tēmu
- LVVA, 5434. f., 1. apr., 983. l. – Malmēdes bataljona personālsastāvs
- Latvijas brīvības cīņas 1918-1920. Enciklopēdija. - Preses nams: Rīga, 1999., 278. lpp.
- Čapenko A. Baltijas landesvēra vācu vienību forma, pakāpes un atšķirības zīmes 1918.-1920. gadā. // IX Latvijas Kara muzeja gadagrāmata. - Rīga, 2008.
- Schrunden Freiwilliger der Bataillon Malmede der Baltischen Landeswer. // Rigasche Zeitung. Nr.24., 22.06.1919.
- Eugen Engelhardt, freiherr Wilhelm von Engelhardt. Der Ritt nach Riga; aus den Kämpfen der Baltischen Landeswehr gegen die rote Armee, 1918-1920. - Volk und Reich Verlag: Berlin, 1938 - 152 S.
- Grimm Claus. Vor den Toren Europas, 1918-1920; Geschichte der Baltischen Landeswehr. - A.F. Velmede: Hamburg, 1963 - 320 S.
- Hartmann Georg Heinrich. Aus den erinnerungen eines freiwilligen der baltischen landeswehr. - Deutsche verlags-anstalt: Stuttgart, 1921
- Schrunden Freiwilliger der Bataillon Malmede der Baltischen Landeswer. // Rigasche Zeitung. Nr.24., 22.06.1919.
- Bischoff Josef. Die letzte Front. Geschichte der Eiserne Division im Baltikum 1919. - Berlin, 1935
- Goltz Rüdiger von der. Meine Sendung in Finnland und im Baltikum. - K.F.Kochler Verlag: Leipzig, 1920 - 312 S.
- Goltz Rüdiger von der. Als politischer General im Osten (Finnland und Baltikum) 1918 und 1919. – Leipzig, 1936
- Keyserlingk, Robert Wendelin. Across many oceans : a family saga. - Brookfield Publishing Company: Brookfield (Connecticut), 1984, 323 pages ISBN 0920271006
- Die Baltische Landeswehr im Befreiungskampf gegen den Bolschewismus. Ein Gedenkbuch. - Riga, 1929 (Verlag der Aktiengesellschaft Ernst Plate: Riga, 1939 - 233 S.)
- Norden A. Zwischen Berlin und Moskau. – Berlin, 1954
- Ottersberg K. Der Kampf des lettischen Volkes um die Sowjetmacht der UdSSR und der volksdemokratischen Länder Europas. Bd. 3. – Berlin, 1959
- Winnig A. Am Ausgang der deutschen Ostpolitik. – Berlin, 1921
- Darstellungen aus den Nachkriegskämpfen deutscher Truppen und Freikorps. 1 Bd.: Die Rückführung des Ostheeres. – Berlin, 1935
- Darstellungen aus den Nachkriegskämpfen deutscher Truppen und Freikorps. 2 Bd.: Der Feldzug im Baltikum bis zur zweiten Einnahme von Riga. – Berlin, 1937
- Darstellungen aus den Nachkriegskämpfen deutscher Truppen und Freikorps. 3 Bd.: Die Kämpfe im Baltikum nach der zweiten Einnahme von Riga. Juni bis Dezember 1919. – Berlin, 1938
- Baron v. Hahn K. Кaempfe um Mitau // Die Baltische Landeswehr: уin Gedenkbuch. Hrsg. Der Baltische Landeswehrverein. Riga 1929. S. 199.
Resursi internetā par šo tēmu
- Baltijas Landesvērs - LVVA fonda kartiņa
- Jelgavas un Zemgales atbrivošana
- Cīņas Jaunjelgavas rajonā.
- Cīņas pie Jaunjelgavas
- Rēzeknes ieņemšana
- Cīņas dienvidu Latgalē