Atšķirības starp "Heraldiskā vairoga goda gabali" versijām
m |
m |
||
| (4 starpversijas, ko mainījis viens dalībnieks, nav parādītas) | |||
| 1. rindiņa: | 1. rindiņa: | ||
| − | ''' | + | [[Attēls:Goda_gabali.png|right|thumb|300px|]] |
| + | '''Goda gabali''' (fr. ''pièces honorables'', an. ''ordinaries, subordinaries'', vc. ''Ehrenstücke'', kr. ''почетные фигуры'') – [[Heraldiskā vairoga ģeometriskie dalījumi|heraldiskā vairoga ģeometriskajos dalījumos]] iegūtas figūras, kuras laika gaitā ieguvušas no dalījumiem atsevišķus nosaukumus un nozīmīgumu. | ||
| − | Ne franču, ne britu heraldikā nav vienotas heraldisko | + | Ne franču, ne britu heraldikā nav vienotas heraldisko gabalu nošķiršanas no dalījumiem sistēmas. Dažādi autori dažādos laikos veidojuši dažādu klasifikāciju ([[heraldika]]s sākumposmā dalīja grupās pēc nozīmīguma). Vairākums franču autoru pie heraldiskajiem gabaliem pieskaita galvu, pēdu, sānus, pāli, siju, spāri, ševronu, krustu, šķērskrustu, dīseli, padusi, vairodziņu, brīvlaukumu, kantonu, rombu, smaili, apmali, iekšējo apmali un trešeru. Daži, piemēram Mišels Prusto, principiāli noraida šo jēdzienu, postulējot, ka runa ir tikai par ģeometriskām figūrām. Britu speciālisti atzīst 9 goda gabalus (an. ''ordinaries''), taču dažādiem autoriem atšķiras to secība, t.i. nozīmīguma pakāpe: pālis, sija, galva, spāre, krusts, šķērskrusts, dīsele, ševrons un apvērstā smaile; kā arī 9 otrās pakāpes gabalus (an. ''subordinaries''): ķīlis, apmale, iekšējā apmale, brīvlaukums, kantons, izliektais dubultsāns, vairodziņš, stīpa, pinums. Rombu, rūti, rustu, bezantu un gredzenu briti klasificē atsevišķā palīgfigūru grupā. |
==== Literatūra par šo tēmu ==== | ==== Literatūra par šo tēmu ==== | ||
Pašreizējā versija, 2017. gada 15. janvāris, plkst. 08.30
Goda gabali (fr. pièces honorables, an. ordinaries, subordinaries, vc. Ehrenstücke, kr. почетные фигуры) – heraldiskā vairoga ģeometriskajos dalījumos iegūtas figūras, kuras laika gaitā ieguvušas no dalījumiem atsevišķus nosaukumus un nozīmīgumu.
Ne franču, ne britu heraldikā nav vienotas heraldisko gabalu nošķiršanas no dalījumiem sistēmas. Dažādi autori dažādos laikos veidojuši dažādu klasifikāciju (heraldikas sākumposmā dalīja grupās pēc nozīmīguma). Vairākums franču autoru pie heraldiskajiem gabaliem pieskaita galvu, pēdu, sānus, pāli, siju, spāri, ševronu, krustu, šķērskrustu, dīseli, padusi, vairodziņu, brīvlaukumu, kantonu, rombu, smaili, apmali, iekšējo apmali un trešeru. Daži, piemēram Mišels Prusto, principiāli noraida šo jēdzienu, postulējot, ka runa ir tikai par ģeometriskām figūrām. Britu speciālisti atzīst 9 goda gabalus (an. ordinaries), taču dažādiem autoriem atšķiras to secība, t.i. nozīmīguma pakāpe: pālis, sija, galva, spāre, krusts, šķērskrusts, dīsele, ševrons un apvērstā smaile; kā arī 9 otrās pakāpes gabalus (an. subordinaries): ķīlis, apmale, iekšējā apmale, brīvlaukums, kantons, izliektais dubultsāns, vairodziņš, stīpa, pinums. Rombu, rūti, rustu, bezantu un gredzenu briti klasificē atsevišķā palīgfigūru grupā.
Literatūra par šo tēmu
- Lancmanis I., Heraldika. - Neputns: Rīga, 2007., 105. lpp.
- Parker James. A Glossary of Terms Used in Heraldry. - James Parker & Co.: Oxford, 1894 (Newton Abbot: David & Charles, 1970)
- Das große Buch der Wappenkunst. / Wolfgang Leonhard - Verlag Georg D.W.Callwey: München, 2001, ISBN 3-8289-0768-7
