Atšķirības starp "Hiršheits Harro fon" versijām
m |
m |
||
| (3 starpversijas, ko mainījis viens dalībnieks, nav parādītas) | |||
| 5. rindiņa: | 5. rindiņa: | ||
Dzimis Rīgā 1925. gada 14. aprīlī, bet 1931. gadā ģimene pārcēlusies uz dzīvi Aizputē, kur viņa tēvs bija mācītājs un skolotājs ([[Hiršheiti]] bija sena bruņniecības dzimta, taču līdz ar [[Agrārreforma Latvijā|zemes nacionalizāciju]] zaudējusi savus īpašumus). 1939. gadā Harro absolvējis Aizputes skolu, bet tā paša gada beigās [[Vācbaltiešu izceļošana|bija spiests atstāt dzimteni]]. Vācijā iesaukts armijā, piedalījās 2. pasaules karā. | Dzimis Rīgā 1925. gada 14. aprīlī, bet 1931. gadā ģimene pārcēlusies uz dzīvi Aizputē, kur viņa tēvs bija mācītājs un skolotājs ([[Hiršheiti]] bija sena bruņniecības dzimta, taču līdz ar [[Agrārreforma Latvijā|zemes nacionalizāciju]] zaudējusi savus īpašumus). 1939. gadā Harro absolvējis Aizputes skolu, bet tā paša gada beigās [[Vācbaltiešu izceļošana|bija spiests atstāt dzimteni]]. Vācijā iesaukts armijā, piedalījās 2. pasaules karā. | ||
| − | Pēc kara un atbrīvošanas no gūsta, izmācījās par grāmatu tirgotāju. Kopš 1950. gada darbojās kā grāmatizdevējs, tirgotājs un antikvārs. Ir izdevis 500 grāmatu un dažādu krājumu par Baltijas literatūru, vēsturi, vārdnīcas, leksikonus (orientējās uz latviešu oriģinālliteratūras tulkojumu izdošanu vācu valodā un vēlāk arī uz | + | Pēc kara un atbrīvošanas no gūsta, izmācījās par grāmatu tirgotāju. Kopš 1950. gada darbojās kā grāmatizdevējs, tirgotājs un antikvārs. Ir izdevis 500 grāmatu un dažādu krājumu par Baltijas literatūru, vēsturi, vārdnīcas, leksikonus (orientējās uz latviešu oriģinālliteratūras tulkojumu izdošanu vācu valodā un vēlāk arī uz [[Vācbaltieši|vācbaltiešu]] autoru izdošanu latviešu valodā), kuri tiek plaši lietoti vēl šodien. Kopš 1955. gada izdeva regulāru (4 reizes gadā) Baltijas tēmai veltītu žurnālu "Baltische Hefte", lasīja lekcijas. 1993. gadā Harro atgriezās dzimtenē, apmetoties uz dzīvi Aizputē, Latvijā, kur izveidoja apgādu “Harro von Hirschheydt”, pievēršoties novada un vācbaltiešu literatūras izdošanai. 2004. gada 17. februārī par nopelniem kultūrā saņēmis Latvijas Zinātņu akadēmijas Goda doktora grādu. |
| − | Miris 2017. gada 30. maijā, apbedīts Bisendorfas kapsētā | + | Miris 2017. gada 30. maijā Vedemarkā (''Wedemark'') Vācijā, apbedīts Bisendorfas kapsētā. |
==== Resursi internetā par šo tēmu ==== | ==== Resursi internetā par šo tēmu ==== | ||
* [http://www.lza.lv/index.php?option=com_content&task=view&id=3884&Itemid=47 Jānis Stradiņš. Harro fon Hiršheita piemiņai (1925 - 2017)] | * [http://www.lza.lv/index.php?option=com_content&task=view&id=3884&Itemid=47 Jānis Stradiņš. Harro fon Hiršheita piemiņai (1925 - 2017)] | ||
| + | * [https://www.vestnesis.lv/ta/id/59271 Par vācbaltieti, kas nejūtas vācietis. // vestnesis.lv] | ||
[[Kategorija:H]] | [[Kategorija:H]] | ||
Pašreizējā versija, 2017. gada 25. augusts, plkst. 17.00
Harro fon Hiršheits (Harro Ernst Hermann von Hirschheydt, 1925-2017) - grāmatizdevējs Dr.philol.h.c., Latvijas Zinātņu akadēmijas goda doktors.
Dzimis Rīgā 1925. gada 14. aprīlī, bet 1931. gadā ģimene pārcēlusies uz dzīvi Aizputē, kur viņa tēvs bija mācītājs un skolotājs (Hiršheiti bija sena bruņniecības dzimta, taču līdz ar zemes nacionalizāciju zaudējusi savus īpašumus). 1939. gadā Harro absolvējis Aizputes skolu, bet tā paša gada beigās bija spiests atstāt dzimteni. Vācijā iesaukts armijā, piedalījās 2. pasaules karā.
Pēc kara un atbrīvošanas no gūsta, izmācījās par grāmatu tirgotāju. Kopš 1950. gada darbojās kā grāmatizdevējs, tirgotājs un antikvārs. Ir izdevis 500 grāmatu un dažādu krājumu par Baltijas literatūru, vēsturi, vārdnīcas, leksikonus (orientējās uz latviešu oriģinālliteratūras tulkojumu izdošanu vācu valodā un vēlāk arī uz vācbaltiešu autoru izdošanu latviešu valodā), kuri tiek plaši lietoti vēl šodien. Kopš 1955. gada izdeva regulāru (4 reizes gadā) Baltijas tēmai veltītu žurnālu "Baltische Hefte", lasīja lekcijas. 1993. gadā Harro atgriezās dzimtenē, apmetoties uz dzīvi Aizputē, Latvijā, kur izveidoja apgādu “Harro von Hirschheydt”, pievēršoties novada un vācbaltiešu literatūras izdošanai. 2004. gada 17. februārī par nopelniem kultūrā saņēmis Latvijas Zinātņu akadēmijas Goda doktora grādu.
Miris 2017. gada 30. maijā Vedemarkā (Wedemark) Vācijā, apbedīts Bisendorfas kapsētā.
