Atšķirības starp "Zibergi cu Višlingeni" versijām
(jauns šķirklis) |
m |
||
| (29 starpversijas, ko mainījis viens dalībnieks, nav parādītas) | |||
| 1. rindiņa: | 1. rindiņa: | ||
| − | [[Attēls: | + | [[Attēls:SybergZuWischlingen_Wappen.png|right|thumb|200px|fon]] |
| − | fon '''Zibergi | + | [[Attēls:Syberg_zu_Wischlingen_Grafen_Wappen.png|right|thumb|200px|grāfi]] |
| + | fon '''Zibergi cu Višlingeni''' (''on Syberg zu Wischlingen'', kr. ''фон Зиберг-Вишлинген'') - senas fon Zibergu (Markas grāfiste - ''Grafschaft Mark'') [[bruņniecība]]s dzimtas t.s. Višlingenu atzars [[Livonija|Livonijā]]. | ||
| − | + | Baltijas līnijas aizsācējs bija Višlingenas kungs Jirgens (''Jürgen (Georg) von Syberg'', 1477-1548), precējies ar Annu fon Pletenbergu, kurai pūrā nāca līdzi arī īpašumi Livonijā. Tā mazdēls Bertolds (''Berthold I. von Syberg'', ?-1624) 1562. gadā pārcēlās uz dzīvi Livonijā pavisam un, nebūdams [[Livomnijas Ordenis|Ordeņa]] brālis, turpināja dzimtu. 1620. gadā Zibergi cu Višlingeni ierakstīti [[Kurzemes bruņniecības matrikulā]]. Dzimtai izveidojās divas līnijas - Kurzemes un Lietuvas. Lietuvas līnija aprāvās līdz ar Tadeuša (''Johann Thaddaeus von Syberg-Wischlingen'', 1739-1806) nāvi. Lai saglabātu dzimtas uzvārdu un titulu, Krievijas imperators 1803. gadā tā meitai Izabellai (''Isabella Helena von Syberg-Wischlingen'', 1785-1849) atļāva, pēc kāzām ar Mihailu [[Broeli-Plāteri|Plāteru]] (''Michael Graf von dem Broel genannt Plater'', 1777-1863), veidot dubultuzvārdu, tā aizsākot [[Grāfs|grāfu]] [[Plāteri-Zibergi|Plāteru-Zibergu]] dzimtu. | |
| + | |||
| + | No ievērojamākajiem dzimtas pārstāvjiem minami: Rīgas [[pilskomturs]] (''Hauskomtur'') Jaspers (''Jasper von Syberg zu Wischlingen'', ?-1571); Cēsu (''Venden'') pilskomturs (1550), Daugavpils (''Dunaburg'') komturs (1558-1559) Georgs fon Zibergs cu Višlingens (''Georg von Syberg zu Wischlingen'', ?-?). | ||
| + | |||
| + | Dažādos laika posmos dzimtas valdījumā bijušas Bebrenes (''Bewern''), Līksnas (''Alexna, Lixna, Lisna, Lisno''), Vecsubates (''Alt-Subbath''), Kurcuma (''Kurtzum''), Pilskalnes (''Schlossberg''), Vaboles (''Wabol'') u.c. [[muiža]]s. | ||
| + | |||
| + | ==== Literatūra par šo tēmu ==== | ||
| + | |||
| + | * Wittkamp A. Haus Wischlingen. // Heimatspiegel, Beilage der Dortmunder Nord-West-Zeitung, Nr. 51, 1958. | ||
[[Kategorija:Baltijas aristokrātija]] | [[Kategorija:Baltijas aristokrātija]] | ||
Pašreizējā versija, 2017. gada 1. decembris, plkst. 20.06
fon Zibergi cu Višlingeni (on Syberg zu Wischlingen, kr. фон Зиберг-Вишлинген) - senas fon Zibergu (Markas grāfiste - Grafschaft Mark) bruņniecības dzimtas t.s. Višlingenu atzars Livonijā.
Baltijas līnijas aizsācējs bija Višlingenas kungs Jirgens (Jürgen (Georg) von Syberg, 1477-1548), precējies ar Annu fon Pletenbergu, kurai pūrā nāca līdzi arī īpašumi Livonijā. Tā mazdēls Bertolds (Berthold I. von Syberg, ?-1624) 1562. gadā pārcēlās uz dzīvi Livonijā pavisam un, nebūdams Ordeņa brālis, turpināja dzimtu. 1620. gadā Zibergi cu Višlingeni ierakstīti Kurzemes bruņniecības matrikulā. Dzimtai izveidojās divas līnijas - Kurzemes un Lietuvas. Lietuvas līnija aprāvās līdz ar Tadeuša (Johann Thaddaeus von Syberg-Wischlingen, 1739-1806) nāvi. Lai saglabātu dzimtas uzvārdu un titulu, Krievijas imperators 1803. gadā tā meitai Izabellai (Isabella Helena von Syberg-Wischlingen, 1785-1849) atļāva, pēc kāzām ar Mihailu Plāteru (Michael Graf von dem Broel genannt Plater, 1777-1863), veidot dubultuzvārdu, tā aizsākot grāfu Plāteru-Zibergu dzimtu.
No ievērojamākajiem dzimtas pārstāvjiem minami: Rīgas pilskomturs (Hauskomtur) Jaspers (Jasper von Syberg zu Wischlingen, ?-1571); Cēsu (Venden) pilskomturs (1550), Daugavpils (Dunaburg) komturs (1558-1559) Georgs fon Zibergs cu Višlingens (Georg von Syberg zu Wischlingen, ?-?).
Dažādos laika posmos dzimtas valdījumā bijušas Bebrenes (Bewern), Līksnas (Alexna, Lixna, Lisna, Lisno), Vecsubates (Alt-Subbath), Kurcuma (Kurtzum), Pilskalnes (Schlossberg), Vaboles (Wabol) u.c. muižas.
Literatūra par šo tēmu
- Wittkamp A. Haus Wischlingen. // Heimatspiegel, Beilage der Dortmunder Nord-West-Zeitung, Nr. 51, 1958.
