Atšķirības starp "Tīzenhauzeni" versijām
m |
m |
||
| (3 starpversijas, ko mainījis viens dalībnieks, nav parādītas) | |||
| 2. rindiņa: | 2. rindiņa: | ||
[[Attēls:Tiesenhausen Baron Wappen.png|right|thumb|200px|brīvkungi]] | [[Attēls:Tiesenhausen Baron Wappen.png|right|thumb|200px|brīvkungi]] | ||
[[Attēls:Tiesenhausen Graf Wappen.png|right|thumb|200px|grāfi]] | [[Attēls:Tiesenhausen Graf Wappen.png|right|thumb|200px|grāfi]] | ||
| − | fon '''Tīzenhauzeni''' (''von Tiesenhausen'', kr. ''фон Тизенгаузены'') - vācu izcelsmes (Lejassaksija) [[Vācbaltieši|vācbaltiešu]] [[bruņniecība]]s dzimta [[Livonija|Livonijā]], vēlāk Krievijas impērijas [[Baltijas guberņas|Baltijas guberņās]]. Pirmais avotos 1223. gadā pieminēts Rīgas bīskapa [[vasalis]] Engelberts (''Engelbertus de Tysenhusen'', ?-?). Engelberta dēls Joans laulājies ar | + | fon '''Tīzenhauzeni''' (''von Tiesenhausen'', kr. ''фон Тизенгаузены'') - vācu izcelsmes (Lejassaksija) [[Vācbaltieši|vācbaltiešu]] [[bruņniecība]]s dzimta [[Livonija|Livonijā]], vēlāk Krievijas impērijas [[Baltijas guberņas|Baltijas guberņās]]. Pirmais avotos 1223. gadā pieminēts Rīgas bīskapa [[vasalis]] Engelberts (''Engelbertus de Tysenhusen'', ?-?). Engelberta dēls Joans laulājies ar [[Koknese]]s valdnieka [[Vetseke]]s mazmeitu Sofiju, tādējādi saradojoties ar vienu no ievērojamākajām letgaļu dzimtām un iegūstot zemes Aiviekstes labajā krastā līdz pat Koknesei un Ērgļiem. Tādējādi Tīzenhauzeni bija ievērojamākie Rīgas bīskapa vasaļi. 1631. gadā dzimta ierakstīta [[Kurzemes bruņniecības matrikulā]]. Laika gaitā Tīzenhauzeni sadalījās vairākās līnijās: |
* Tīzenhauzeni no Elejas (''von Tiesenhausen a.d.H. Elley'') | * Tīzenhauzeni no Elejas (''von Tiesenhausen a.d.H. Elley'') | ||
* Tīzenhauzeni no Ērgļiem (''von Tiesenhausen a.d.H. Erlaa''), 1654. gadā saņēma Zviedrijas karalistes [[Barons|brīvkungu]] titulu. | * Tīzenhauzeni no Ērgļiem (''von Tiesenhausen a.d.H. Erlaa''), 1654. gadā saņēma Zviedrijas karalistes [[Barons|brīvkungu]] titulu. | ||
* Tīzenhauzeni no Bērzaunes (''von Tiesenhausen a.d.H. Bersohn''). 1759. gadā Bernds no Lielsausnējas (''Bernd Gustav von Tiesenhausen auf Groß-Saußen'' kļuva par Sv. Romas impērijas [[Grāfs|grāfu]]. | * Tīzenhauzeni no Bērzaunes (''von Tiesenhausen a.d.H. Bersohn''). 1759. gadā Bernds no Lielsausnējas (''Bernd Gustav von Tiesenhausen auf Groß-Saußen'' kļuva par Sv. Romas impērijas [[Grāfs|grāfu]]. | ||
| − | Mūsdienu Latvijas teritorijā dažādos laika posmos dzimtas valdījumā bijušas Ērgļu (''Erlaa''), Bērzaunes (''Bersohn''), Elejas (''Elley''), Jumurdas (''Jummerdehn''), Sausnējas (''Saußen, Saussen''), Kokneses (''Kokenhusen''), Vietalvas (''Fehteln''), Tirzas (''Tirsen''), Kalsnavas (''Kalzenau''), Vējavas (''Fehgen, Weggau''), Adulienas (''Adlehn'') u.c. [[muiža]]s. | + | Krievu, poļu un zviedru karos par Vidzemi lielākā daļa dzimtas vīriešu krita kaujās. 19. gs. beigās no kādreizējās dzimtas varenības bija palikušas vien trīs ne visai lielas muižas: Vecaduliena, Jaunaduliena un Apšu muiža. Pēdējais Adulienas dzimtkungs Karls fon tīzenhauzens bija vecpuisis, un līdz ar viņu dzimtas Vidzemes līnija aprāvās 1. pasaules karā. |
| + | |||
| + | Mūsdienu Latvijas teritorijā dažādos laika posmos dzimtas valdījumā bijušas Ērgļu (''Erlaa''), Bērzaunes (''Bersohn''), Elejas (''Elley''), Jumurdas (''Jummerdehn''), Sausnējas (''Saußen, Saussen''), Kokneses (''Kokenhusen''), Vietalvas (''Fehteln''), Tirzas (''Tirsen''), Kalsnavas (''Kalzenau''), Vējavas (''Fehgen, Weggau''), Apšu (''Monbijou''), Adulienas (''Adlehn'') u.c. [[muiža]]s. | ||
==== Resursi internetā par šo tēmu ==== | ==== Resursi internetā par šo tēmu ==== | ||
Pašreizējā versija, 2021. gada 20. marts, plkst. 19.50
fon Tīzenhauzeni (von Tiesenhausen, kr. фон Тизенгаузены) - vācu izcelsmes (Lejassaksija) vācbaltiešu bruņniecības dzimta Livonijā, vēlāk Krievijas impērijas Baltijas guberņās. Pirmais avotos 1223. gadā pieminēts Rīgas bīskapa vasalis Engelberts (Engelbertus de Tysenhusen, ?-?). Engelberta dēls Joans laulājies ar Kokneses valdnieka Vetsekes mazmeitu Sofiju, tādējādi saradojoties ar vienu no ievērojamākajām letgaļu dzimtām un iegūstot zemes Aiviekstes labajā krastā līdz pat Koknesei un Ērgļiem. Tādējādi Tīzenhauzeni bija ievērojamākie Rīgas bīskapa vasaļi. 1631. gadā dzimta ierakstīta Kurzemes bruņniecības matrikulā. Laika gaitā Tīzenhauzeni sadalījās vairākās līnijās:
- Tīzenhauzeni no Elejas (von Tiesenhausen a.d.H. Elley)
- Tīzenhauzeni no Ērgļiem (von Tiesenhausen a.d.H. Erlaa), 1654. gadā saņēma Zviedrijas karalistes brīvkungu titulu.
- Tīzenhauzeni no Bērzaunes (von Tiesenhausen a.d.H. Bersohn). 1759. gadā Bernds no Lielsausnējas (Bernd Gustav von Tiesenhausen auf Groß-Saußen kļuva par Sv. Romas impērijas grāfu.
Krievu, poļu un zviedru karos par Vidzemi lielākā daļa dzimtas vīriešu krita kaujās. 19. gs. beigās no kādreizējās dzimtas varenības bija palikušas vien trīs ne visai lielas muižas: Vecaduliena, Jaunaduliena un Apšu muiža. Pēdējais Adulienas dzimtkungs Karls fon tīzenhauzens bija vecpuisis, un līdz ar viņu dzimtas Vidzemes līnija aprāvās 1. pasaules karā.
Mūsdienu Latvijas teritorijā dažādos laika posmos dzimtas valdījumā bijušas Ērgļu (Erlaa), Bērzaunes (Bersohn), Elejas (Elley), Jumurdas (Jummerdehn), Sausnējas (Saußen, Saussen), Kokneses (Kokenhusen), Vietalvas (Fehteln), Tirzas (Tirsen), Kalsnavas (Kalzenau), Vējavas (Fehgen, Weggau), Apšu (Monbijou), Adulienas (Adlehn) u.c. muižas.
