Atšķirības starp "Tolki-Engeli" versijām
No ''Vēsture''
m |
m |
||
| (11 starpversijas, ko mainījis viens dalībnieks, nav parādītas) | |||
| 1. rindiņa: | 1. rindiņa: | ||
[[Attēls:Tolck genannt Engel Wappen.png|right|thumb|200px|]] | [[Attēls:Tolck genannt Engel Wappen.png|right|thumb|200px|]] | ||
| − | fon '''Tolki, saukti par Engeliem''' (''von Tolck genannt Engel'') – sena [[bruņniecība]]s dzimta [[Livonija|Livonijā]], vēlāk [[Kurzemes un Zemgales hercogiste|Kurzemes un Zemgales hercogistē]]. Pirmie Tolki ieradās Vidzemē jau XIV gs. kā [[Tīzenhauzeni|fon Tīzenhauzenu]] dzimtas [[Vasalis|vasaļi]]. Zināms, ka Kristofs fon Tolks ('' | + | fon '''Tolki, saukti par Engeliem''' (''von Tolck genannt Engel'') – sena [[Vācbaltieši|vācbaltiešu]] [[bruņniecība]]s dzimta [[Livonija|Livonijā]], vēlāk [[Kurzemes un Zemgales hercogiste|Kurzemes un Zemgales hercogistē]]. Pirmie Tolki ieradās Vidzemē jau XIV gs. kā [[Tīzenhauzeni|fon Tīzenhauzenu]] dzimtas [[Vasalis|vasaļi]]. Zināms, ka Kristofs fon Tolks (''Christoph von Tolck'', ?-1538) no Tolka muižas XVI gs. ieņēmis nozīmīgus amatus [[Rīgas arhibīskapija|Rīgas arhibīskapijā]], piedalījās landtāgos, vasaļu sapulcēs, tiesās un zemes pārvaldē, bijis pat arhibīskapa padomnieks. Pēc Poļu-Zviedru kara Tolki zaudēja savus īpašumus Vidzemē un pārcēlās uz dzīvi Kurzemē. 1841. gadā fon Tolki-Engeli ierakstīti [[Kurzemes bruņniecības matrikulā]]. |
| − | Mūsdienu Latvijas teritorijā dzimtas valdījumā bijušas Vestienas, Tolka u.c. [[muiža]]s. | + | Mūsdienu Latvijas teritorijā dzimtas valdījumā bijušas Vestienas (''Festen''), Tolka (''Tolkenhof'') u.c. [[muiža]]s. |
| + | |||
| + | ==== Literatūra par šo tēmu ==== | ||
| + | |||
| + | * Elisabeth von Heyking. Ille mihi. - Salzwasser-Verlag GmbH, 2015. ISBN 3846086754 | ||
[[Kategorija:Baltijas aristokrātija]] | [[Kategorija:Baltijas aristokrātija]] | ||
Pašreizējā versija, 2018. gada 2. janvāris, plkst. 17.35
fon Tolki, saukti par Engeliem (von Tolck genannt Engel) – sena vācbaltiešu bruņniecības dzimta Livonijā, vēlāk Kurzemes un Zemgales hercogistē. Pirmie Tolki ieradās Vidzemē jau XIV gs. kā fon Tīzenhauzenu dzimtas vasaļi. Zināms, ka Kristofs fon Tolks (Christoph von Tolck, ?-1538) no Tolka muižas XVI gs. ieņēmis nozīmīgus amatus Rīgas arhibīskapijā, piedalījās landtāgos, vasaļu sapulcēs, tiesās un zemes pārvaldē, bijis pat arhibīskapa padomnieks. Pēc Poļu-Zviedru kara Tolki zaudēja savus īpašumus Vidzemē un pārcēlās uz dzīvi Kurzemē. 1841. gadā fon Tolki-Engeli ierakstīti Kurzemes bruņniecības matrikulā.
Mūsdienu Latvijas teritorijā dzimtas valdījumā bijušas Vestienas (Festen), Tolka (Tolkenhof) u.c. muižas.
Literatūra par šo tēmu
- Elisabeth von Heyking. Ille mihi. - Salzwasser-Verlag GmbH, 2015. ISBN 3846086754
