Atšķirības starp "Fītinghofi-Šēli" versijām
m |
m |
||
(16 starpversijas, ko mainījis viens dalībnieks, nav parādītas) | |||
1. rindiņa: | 1. rindiņa: | ||
[[Attēls:Vietinghoff genannt Scheel Baron und von Wappen.png|right|thumb|250px|fon un baroni]] | [[Attēls:Vietinghoff genannt Scheel Baron und von Wappen.png|right|thumb|250px|fon un baroni]] | ||
− | fon '''Fītinghofi, saukti par Šēliem''' (''von Vietinghoff genannt Scheel'', kr. ''фон Фитингоф-Шель'') - sena vācu | + | [[Attēls:Baron Vietinghoff genannt Scheel.png|right|thumb|350px|Dānijas baroni]] |
+ | fon '''Fītinghofi, saukti par Šēliem''' (''von Vietinghoff genannt Scheel'', kr. ''фон Фитингоф-Шель'') - sena vācu (Vestfālene) [[bruņniecība]]s dzimta un tās [[Vācbaltieši|vācbaltiešu]] atzars [[Livonija|Livonijā]], zviedru Vidzemē un Kurzemes un Zemgales hercogistē, vēlāk ar atzariem Zviedrijā, Polijā, Dānijā, vācu zemēs un Krievijas impērijā. Livonijā pirmie bruņinieki no Fītinghofas ieradās XIV gs. sākumā kā [[Vācu ordenis|Ordeņa]] brāļi un [[vasalis|vasaļi]]. 1452. gadā avotos pirmo reizi parādās Fītinghofu iesauka Šēli, pēc tam, kad Vītinghofi iegādājās un par dzimtas centrālo sēdekli izvēlējās Šelenbergas pili: Fītinghofi, saukti par Šēliem no Šelenbergas (''von Vittinghoff genannt Schell zu Schellenberg''). 1620. gadā dzimta ierakstīta [[Kurzemes bruņniecības matrikulā]], 1741. gadā – Sāmsalas bruņniecības matrikulā, 1746. gadā – Igaunijas bruņniecības matrikulā, kā arī [[Vidzemes bruņniecības matrikulā]] (''Baron von Vietinghoff, Baron von Vietinghoff genannt Scheel, Baron von Vietinghoff von Riesch, von Vietinghoff'' – 1844; ''von Vietinghoff a.d.H. Sussikas'' – 1747; ''von Vietinghoff genannt Scheel a.d.H. Kosse'' – 1797). Laika gaitā dzimta ļoti plaši sazarojusies (Sāmsalas Fītinghofi nelietoja iesauku "Šēls"), dažādām līnijām daudzās zemēs iegūstot titulus, piemēram, 1680. gadā – Dānijas [[Brīvkungs|brīvkungu]] titulu, 1719. gadā – Zviedrijas brīvkungu titulu u.tml. | ||
− | Mūsdienu Latvijas teritorijā dažādos laika posmos dzimtas valdījumā bijušas: Alūksnes (''Marienburg''), Lubānas, Jumpravas, Krapes u.c. [[muiža]]s. | + | Starp zināmākajiem dzimtas pārstāvjiem minami: [[mestrs]] Arnolds fon Fītinghofs (''Arnold de Vitinghove'', ?-1364); mestrs Konrāds fon Fītinghofs (''Conrad von Vytinghove'', ?-1413); ģenerālis, topogrāfs Heinrihs fon Fītinghofs (''Heinrich Ludwig von Vietinghoff'', 1782–1853); ģenerālis, valstsvīrs un kultūras mecenāts barons Otto fon Fītinghofs-Šēls (''Otto Hermann von Vietinghoff'', 1722-1792); dabaszinātnieks un botāniķis Burhards fon Fītinghofs-Šēls (''Christoph Burchard von Vietinghof-Scheel'', kr. ''Борис Иванович Фитингоф-Шель'', 1767-1829); latviešu grāmatniecības atbalstītāja un zemnieku izglītotāja Katrīna fon Fītinghofa-Šēla (''Katharine Elisabeth Charlotte von Vietinghoff genannt Schee'', 1776-1843); Latvijas Neatkarības kara varonis [[Fītinghofs-Šēls Arnolds fon|Arnolds fon Fītinghofs-Šēls]]; Latvijas Neatkarības kara dalībnieks [[Fītinghofs-Šēls Rihards fon|Rihards fon Fītinghofs-Šēls]] |
+ | |||
+ | Mūsdienu Latvijas teritorijā dažādos laika posmos dzimtas valdījumā bijušas: Alūksnes (''Marienburg''), Lubānas (''Lubahn''), Jumpravas (''Jungfernhof''), Krapes (''Kroppenhof''), Zolitūdes (''Solitude''), Šampētera (''Champeter''), Anniņmuiža (''Waldschloss, Annenhof''), Ērmaņu (''Hermannshof''), Ērberģes (''Herbergen''), Dursupes (''Dursuppen''), Īles (''Ihlen''), Lielbērzes (''Groß-Behrsen'') u.c. [[muiža]]s. | ||
[[Kategorija:Baltijas aristokrātija]] | [[Kategorija:Baltijas aristokrātija]] |
Pašreizējā versija, 2018. gada 21. februāris, plkst. 20.03
fon Fītinghofi, saukti par Šēliem (von Vietinghoff genannt Scheel, kr. фон Фитингоф-Шель) - sena vācu (Vestfālene) bruņniecības dzimta un tās vācbaltiešu atzars Livonijā, zviedru Vidzemē un Kurzemes un Zemgales hercogistē, vēlāk ar atzariem Zviedrijā, Polijā, Dānijā, vācu zemēs un Krievijas impērijā. Livonijā pirmie bruņinieki no Fītinghofas ieradās XIV gs. sākumā kā Ordeņa brāļi un vasaļi. 1452. gadā avotos pirmo reizi parādās Fītinghofu iesauka Šēli, pēc tam, kad Vītinghofi iegādājās un par dzimtas centrālo sēdekli izvēlējās Šelenbergas pili: Fītinghofi, saukti par Šēliem no Šelenbergas (von Vittinghoff genannt Schell zu Schellenberg). 1620. gadā dzimta ierakstīta Kurzemes bruņniecības matrikulā, 1741. gadā – Sāmsalas bruņniecības matrikulā, 1746. gadā – Igaunijas bruņniecības matrikulā, kā arī Vidzemes bruņniecības matrikulā (Baron von Vietinghoff, Baron von Vietinghoff genannt Scheel, Baron von Vietinghoff von Riesch, von Vietinghoff – 1844; von Vietinghoff a.d.H. Sussikas – 1747; von Vietinghoff genannt Scheel a.d.H. Kosse – 1797). Laika gaitā dzimta ļoti plaši sazarojusies (Sāmsalas Fītinghofi nelietoja iesauku "Šēls"), dažādām līnijām daudzās zemēs iegūstot titulus, piemēram, 1680. gadā – Dānijas brīvkungu titulu, 1719. gadā – Zviedrijas brīvkungu titulu u.tml.
Starp zināmākajiem dzimtas pārstāvjiem minami: mestrs Arnolds fon Fītinghofs (Arnold de Vitinghove, ?-1364); mestrs Konrāds fon Fītinghofs (Conrad von Vytinghove, ?-1413); ģenerālis, topogrāfs Heinrihs fon Fītinghofs (Heinrich Ludwig von Vietinghoff, 1782–1853); ģenerālis, valstsvīrs un kultūras mecenāts barons Otto fon Fītinghofs-Šēls (Otto Hermann von Vietinghoff, 1722-1792); dabaszinātnieks un botāniķis Burhards fon Fītinghofs-Šēls (Christoph Burchard von Vietinghof-Scheel, kr. Борис Иванович Фитингоф-Шель, 1767-1829); latviešu grāmatniecības atbalstītāja un zemnieku izglītotāja Katrīna fon Fītinghofa-Šēla (Katharine Elisabeth Charlotte von Vietinghoff genannt Schee, 1776-1843); Latvijas Neatkarības kara varonis Arnolds fon Fītinghofs-Šēls; Latvijas Neatkarības kara dalībnieks Rihards fon Fītinghofs-Šēls
Mūsdienu Latvijas teritorijā dažādos laika posmos dzimtas valdījumā bijušas: Alūksnes (Marienburg), Lubānas (Lubahn), Jumpravas (Jungfernhof), Krapes (Kroppenhof), Zolitūdes (Solitude), Šampētera (Champeter), Anniņmuiža (Waldschloss, Annenhof), Ērmaņu (Hermannshof), Ērberģes (Herbergen), Dursupes (Dursuppen), Īles (Ihlen), Lielbērzes (Groß-Behrsen) u.c. muižas.