Atšķirības starp "Putkameri" versijām
m |
m |
||
(8 starpversijas, ko mainījis viens dalībnieks, nav parādītas) | |||
1. rindiņa: | 1. rindiņa: | ||
[[Attēls:Puttkammer Wappen.png|right|thumb|250px|]] | [[Attēls:Puttkammer Wappen.png|right|thumb|250px|]] | ||
− | fon '''Putkameri''' (''von Puttkammer''; kr. ''фон Путткаммер, Путткамер'') - sena | + | fon '''Putkameri''' (''von Puttkammer, Puttkamer''; kr. ''фон Путткаммер, Путткамер'') - sena prūšu izcelsmes [[bruņniecība]]s dzimta vācu zemēs un tās [[Vācbaltieši|vācbaltiešu]] atzars [[Livonija|Livonijā]], [[Kurzemes un Zemgales hercogiste|Kurzemes un Zemgales hercogistē]], Polijas karalistē, vēlāk Krievijas impērijas Baltijas guberņās un Viļņas guberņā. |
− | Saskaņā ar leģendu, dzimta savu izcelsmi sāk no | + | Saskaņā ar leģendu, dzimta savu izcelsmi sāk no kāda Svenca no Slaunas (''Svecza, Swenzo de Slauna''), kurš bijis kamerārtiesas (''Judicium suc camerarium'') tiesnesi (lat. ''subcamerarius'', pl. ''podkomorzy'' > ''putcumer, putkamer'') Pomerānijas hercogistē. Dzimta dēvēta par Švenconiem (''Swenzonen''), taču jau XIV gs. sākumā mantotais amats kļuva par uzvārdu (''Putcumer, Puthkamer, Puttkammer''). XVI gs. sākumā Livonijas Kurzemes daļā izveidojās dzimtas [[Vācbaltieši|vācbaltiešu]] līnija, kura atzars vēlāk izveidojās Polijā. 1620. gadā Putkameri ierakstīti [[Kurzemes bruņniecības matrikulā]], 1682. gadā kļuva par Sv. Romas impērijas [[Brīvkungs|brīvkungiem]]. |
+ | |||
+ | ==== Resursi internetā par šo tēmu ==== | ||
+ | |||
+ | * [http://www.von-puttkamer.de/ Homepage des Verbandes des Geschlechtes von Puttkamer e.V.] | ||
[[Kategorija:Baltijas aristokrātija]] | [[Kategorija:Baltijas aristokrātija]] |
Pašreizējā versija, 2018. gada 25. marts, plkst. 18.01
fon Putkameri (von Puttkammer, Puttkamer; kr. фон Путткаммер, Путткамер) - sena prūšu izcelsmes bruņniecības dzimta vācu zemēs un tās vācbaltiešu atzars Livonijā, Kurzemes un Zemgales hercogistē, Polijas karalistē, vēlāk Krievijas impērijas Baltijas guberņās un Viļņas guberņā.
Saskaņā ar leģendu, dzimta savu izcelsmi sāk no kāda Svenca no Slaunas (Svecza, Swenzo de Slauna), kurš bijis kamerārtiesas (Judicium suc camerarium) tiesnesi (lat. subcamerarius, pl. podkomorzy > putcumer, putkamer) Pomerānijas hercogistē. Dzimta dēvēta par Švenconiem (Swenzonen), taču jau XIV gs. sākumā mantotais amats kļuva par uzvārdu (Putcumer, Puthkamer, Puttkammer). XVI gs. sākumā Livonijas Kurzemes daļā izveidojās dzimtas vācbaltiešu līnija, kura atzars vēlāk izveidojās Polijā. 1620. gadā Putkameri ierakstīti Kurzemes bruņniecības matrikulā, 1682. gadā kļuva par Sv. Romas impērijas brīvkungiem.