Atšķirības starp "Trieciena rota" versijām

No ''Vēsture''
Pārlēkt uz: navigācija, meklēt
m
m
 
(8 starpversijas, ko mainījis viens dalībnieks, nav parādītas)
1. rindiņa: 1. rindiņa:
 +
[[Attēls:Bewahrungszeichen_der_Stosstruppe.png|right|thumb|200px|]]
 
[[Attēls:Stoßtruppe.png|right|thumb|200px|]]
 
[[Attēls:Stoßtruppe.png|right|thumb|200px|]]
[[Attēls:Baltischen_Landeswehr_sign.png|right|thumb|200px|krūšu nozīme]]
+
'''Baltijas landesvēra Trieciena rota''' jeb '''Trieciena grupa''' (vc. ''Stoßtruppe'', kr. ''штурмовой отряд'') - [[Latvijas zemessardze]]s (t.s. landesvēra) [[Vācbaltieši|vācbaltiešu]] vienība [[Latvijas Neatkarības karš|Latvijas neatkarības kara]] laikā, saformēta 1918. gada 17. novembrī Rīgā no Krievijas un Vācijas armijās kaujas pieredzi guvušiem vācbaltu virsniekiem un instruktoriem (3 vadi). Komandieri:
'''Baltijas landesvēra Trieciena rota''' jeb '''Trieciena grupa''' (vc. ''Stoßtruppe'') - [[Baltijas landesvērs|Latvijas zemessardzes]] (t.s. landesvēra) [[Vācbaltieši|vācbaltiešu]] vienība [[Latvijas Neatkarības karš|Latvijas neatkarības kara]] laikā, saformēta 1918. gada 17. novembrī Rīgā no Krievijas un Vācijas armijās kaujas pieredzi guvušiem vācbaltu virsniekiem un instruktoriem (3 vadi). Komandieri:
 
 
* [[ritmeistars]] Boms (17.11.1918.-06.01.1919.)
 
* [[ritmeistars]] Boms (17.11.1918.-06.01.1919.)
 
* barons [[Manteifels-Scēge Hanss Joahims Pauls fon|fon Manteifels-Scēge]] (06.01.1919.-22.05.1919.)
 
* barons [[Manteifels-Scēge Hanss Joahims Pauls fon|fon Manteifels-Scēge]] (06.01.1919.-22.05.1919.)
* grāfs [[Manteifels-Scēge Heinrihs|Heinrihs fon Manteifels]] (22.05.1919.-05.06.1919.)
+
* grāfs [[Manteifels-Scēge Heinrihs|Heinrihs fon Manteifels]] (no 22.05.1919.)
 +
* virsleitnants Dankmars grāfs Beisels fon Gimnihs (no 7.1.1929.)
 +
* ritmeistars Otto Ekerts (no 7.1.1929.)
  
 
Vienības pirmās kazarmas atradās pareizticīgo seminārā, Elizabetes ielas galā, Daugavas tuvumā. 28. decembrī pie Ramozkiem (mūsd. Ieriķi) vienības vads iesaistījās apšaudē ar lielinieku II brigādes 4. latviešu strēlnieku pulka priekšējām vienībām, bet pirmā kauja ar vienības līdzdalību notika 1918. gada 31. decembrī un 1919. gada 1. janvārī pie Hincenbergas (mūsd. Inčukalns) muižas, uz 2 dienām apturot [[LSPR armija]]s virzīšanos uz Rīgu (skat. [[Inčukalna kauja]]).
 
Vienības pirmās kazarmas atradās pareizticīgo seminārā, Elizabetes ielas galā, Daugavas tuvumā. 28. decembrī pie Ramozkiem (mūsd. Ieriķi) vienības vads iesaistījās apšaudē ar lielinieku II brigādes 4. latviešu strēlnieku pulka priekšējām vienībām, bet pirmā kauja ar vienības līdzdalību notika 1918. gada 31. decembrī un 1919. gada 1. janvārī pie Hincenbergas (mūsd. Inčukalns) muižas, uz 2 dienām apturot [[LSPR armija]]s virzīšanos uz Rīgu (skat. [[Inčukalna kauja]]).
  
1919. gada martā vienību veidoja 6 [[Švadrons|švadroni]] (rotas): 4 kājnieku, 1 kavalērijas, 1 mīnmetēju, kā arī ložmetējnieku nodaļa un artilērijas baterija. Kopā ar [[Dienvidlatvijas brigāde|Latviešu atsevišķo brigādi]] piedalījās Skrundas kaujā (29.01.1919.) u.c. Zemessardzes pavasara uzbrukumā piedalījās  Tukuma (15.03.) un Jelgavas (18.03.) ieņemšanā. Liepājā atpūtā nosūtītā rota atbruņoja latviešu garnizonu un īstenoja [[16. aprīļa pučs|16. aprīļa puču]]. 22. maijā Rīgas ieņemšanā bija pirmā vienība (nu jau bataljons), kas šķērsoja Daugavu (uz Dzelzs tilta krita vienības komandieris Hanss fon Manteifels-Scēge, kuru vēlāk par npelniem Latvijas labā ar lielu godu apglabāja Rīgā Doma baznīcā). 1919. gada 5. jūnijā bataljons tika pārformēta un pārdēvēta par [[Baltijas landesvēra 1. Baltu pulks|1. Baltu pulku]].
+
1919. gada martā vienību veidoja 6 [[Švadrons|švadroni]] (rotas): 4 kājnieku, 1 kavalērijas, 1 mīnmetēju, kā arī ložmetējnieku nodaļa un artilērijas baterija. Kopā ar [[Dienvidlatvijas brigāde|Latviešu atsevišķo brigādi]] piedalījās Skrundas kaujā (29.01.1919.) u.c. Zemessardzes pavasara uzbrukumā piedalījās  Tukuma (15.03.) un Jelgavas (18.03.) ieņemšanā. Liepājā atpūtā nosūtītā rota atbruņoja latviešu garnizonu un īstenoja [[16. aprīļa pučs|16. aprīļa puču]]. 22. maijā Rīgas ieņemšanā bija pirmā vienība (nu jau bataljons), kas šķērsoja Daugavu (uz Dzelzs tilta krita vienības komandieris Hanss fon Manteifels-Scēge, kuru vēlāk par npelniem Latvijas labā ar lielu godu apglabāja Rīgā Doma baznīcā). 1919. gada 5. jūnijā bataljons tika pārformēts un pārdēvēts par [[Baltijas landesvēra 1. Baltu pulks|1. Baltu pulku]].
  
 
==== Literatūra par šo tēmu ====
 
==== Literatūra par šo tēmu ====

Pašreizējā versija, 2022. gada 20. februāris, plkst. 20.52

Bewahrungszeichen der Stosstruppe.png
Stoßtruppe.png

Baltijas landesvēra Trieciena rota jeb Trieciena grupa (vc. Stoßtruppe, kr. штурмовой отряд) - Latvijas zemessardzes (t.s. landesvēra) vācbaltiešu vienība Latvijas neatkarības kara laikā, saformēta 1918. gada 17. novembrī Rīgā no Krievijas un Vācijas armijās kaujas pieredzi guvušiem vācbaltu virsniekiem un instruktoriem (3 vadi). Komandieri:

Vienības pirmās kazarmas atradās pareizticīgo seminārā, Elizabetes ielas galā, Daugavas tuvumā. 28. decembrī pie Ramozkiem (mūsd. Ieriķi) vienības vads iesaistījās apšaudē ar lielinieku II brigādes 4. latviešu strēlnieku pulka priekšējām vienībām, bet pirmā kauja ar vienības līdzdalību notika 1918. gada 31. decembrī un 1919. gada 1. janvārī pie Hincenbergas (mūsd. Inčukalns) muižas, uz 2 dienām apturot LSPR armijas virzīšanos uz Rīgu (skat. Inčukalna kauja).

1919. gada martā vienību veidoja 6 švadroni (rotas): 4 kājnieku, 1 kavalērijas, 1 mīnmetēju, kā arī ložmetējnieku nodaļa un artilērijas baterija. Kopā ar Latviešu atsevišķo brigādi piedalījās Skrundas kaujā (29.01.1919.) u.c. Zemessardzes pavasara uzbrukumā piedalījās Tukuma (15.03.) un Jelgavas (18.03.) ieņemšanā. Liepājā atpūtā nosūtītā rota atbruņoja latviešu garnizonu un īstenoja 16. aprīļa puču. 22. maijā Rīgas ieņemšanā bija pirmā vienība (nu jau bataljons), kas šķērsoja Daugavu (uz Dzelzs tilta krita vienības komandieris Hanss fon Manteifels-Scēge, kuru vēlāk par npelniem Latvijas labā ar lielu godu apglabāja Rīgā Doma baznīcā). 1919. gada 5. jūnijā bataljons tika pārformēts un pārdēvēts par 1. Baltu pulku.

Literatūra par šo tēmu

  • Latvijas brīvības cīņas 1918-1920. Enciklopēdija. - Preses nams: Rīga, 1999., 160.-161. lpp.
  • Čapenko A. Baltijas landesvēra vācu vienību forma, pakāpes un atšķirības zīmes 1918.-1920. gadā. // IX Latvijas Kara muzeja gadagrāmata. - Rīga, 2008.

  • Eugen Engelhardt, freiherr Wilhelm von Engelhardt. Der Ritt nach Riga; aus den Kämpfen der Baltischen Landeswehr gegen die rote Armee, 1918-1920. - Volk und Reich Verlag: Berlin, 1938 - 152 S.
  • Grimm Claus. Vor den Toren Europas, 1918-1920; Geschichte der Baltischen Landeswehr. - A.F. Velmede: Hamburg, 1963 - 320 S.
  • Hartmann Georg Heinrich. Aus den erinnerungen eines freiwilligen der baltischen landeswehr. - Deutsche verlags-anstalt: Stuttgart, 1921
  • Schrunden Freiwilliger der Bataillon Malmede der Baltischen Landeswer. // Rigasche Zeitung. Nr.24., 22.06.1919.
  • Bischoff Josef. Die letzte Front. Geschichte der Eiserne Division im Baltikum 1919. - Berlin, 1935
  • Goltz Rüdiger von der. Meine Sendung in Finnland und im Baltikum. - K.F.Kochler Verlag: Leipzig, 1920 - 312 S.
  • Goltz Rüdiger von der. Als politischer General im Osten (Finnland und Baltikum) 1918 und 1919. – Leipzig, 1936
  • Keyserlingk, Robert Wendelin. Across many oceans : a family saga. - Brookfield Publishing Company: Brookfield (Connecticut), 1984, 323 pages ISBN 0920271006
  • Die Baltische Landeswehr im Befreiungskampf gegen den Bolschewismus. Ein Gedenkbuch. - Riga, 1929 (Verlag der Aktiengesellschaft Ernst Plate: Riga, 1939 - 233 S.)
  • Norden A. Zwischen Berlin und Moskau. – Berlin, 1954
  • Ottersberg K. Der Kampf des lettischen Volkes um die Sowjetmacht der UdSSR und der volksdemokratischen Länder Europas. Bd. 3. – Berlin, 1959
  • Winnig A. Am Ausgang der deutschen Ostpolitik. – Berlin, 1921
  • Darstellungen aus den Nachkriegskämpfen deutscher Truppen und Freikorps. 1 Bd.: Die Rückführung des Ostheeres. – Berlin, 1935
  • Darstellungen aus den Nachkriegskämpfen deutscher Truppen und Freikorps. 2 Bd.: Der Feldzug im Baltikum bis zur zweiten Einnahme von Riga. – Berlin, 1937
  • Darstellungen aus den Nachkriegskämpfen deutscher Truppen und Freikorps. 3 Bd.: Die Kämpfe im Baltikum nach der zweiten Einnahme von Riga. Juni bis Dezember 1919. – Berlin, 1938
  • Baron v. Hahn K. Кaempfe um Mitau // Die Baltische Landeswehr: уin Gedenkbuch. Hrsg. Der Baltische Landeswehrverein. Riga 1929. S. 199.

Resursi internetā par šo tēmu