Atšķirības starp "Ventspils slaktiņš" versijām

No ''Vēsture''
Pārlēkt uz: navigācija, meklēt
m
m
 
(4 starpversijas, ko mainījis viens dalībnieks, nav parādītas)
1. rindiņa: 1. rindiņa:
 
'''Ventspils slaktiņš''' (an. ''The Ventspils Massacre'', vc. ''Massenmord in Windau'', kr. ''бойня в Вентспилсе'') – [[Latvijas Neatkarības karš|Latvijas Neatkarības kara]] laikā, 1919. gada 30. janvārī īstenota [[LSPR armija]]s eksekūcija, nogalinot gūstā saņemtos [[Latvijas Pagaidu valdība]]s bruņoto spēku, [[Latvijas zemessardze]]s karavīrus. Notikums lielā mērā katalizēja t.s. [[Baltais terors Latvijā|balto teroru]].
 
'''Ventspils slaktiņš''' (an. ''The Ventspils Massacre'', vc. ''Massenmord in Windau'', kr. ''бойня в Вентспилсе'') – [[Latvijas Neatkarības karš|Latvijas Neatkarības kara]] laikā, 1919. gada 30. janvārī īstenota [[LSPR armija]]s eksekūcija, nogalinot gūstā saņemtos [[Latvijas Pagaidu valdība]]s bruņoto spēku, [[Latvijas zemessardze]]s karavīrus. Notikums lielā mērā katalizēja t.s. [[Baltais terors Latvijā|balto teroru]].
  
1919. gada 30. janvārī Ventspili negaidītā uzbrukumā ieņēma Padomju Latvijas 3. atsevišķais kavalērijas divizions un Kurzemes "sarkanie" partizāni, kopā aptuveni 500 vīri, kas 6 stundu ilgā kaujā apspieda 180 vīru lielā pilsētas garnizona pretošanos (latviešu vienības bija pilsē†u atstājušas jau 7. janvārī). Pēc diviziona komandiera K. Urbanoviča pavēles no karagūstekņiem pēc etniskās piederības principa tika atdalīti vācieši un [[vācbaltieši]] - kopā 97 cilvēki, - tika noslepkavoti.
+
1919. gada 30. janvārī Ventspili negaidītā uzbrukumā ieņēma Padomju Latvijas [[3. latviešu kavalērijas divizions]] un Kurzemes "sarkanie" partizāni, kopā aptuveni 500 vīri, kas 6 stundu ilgā kaujā apspieda 180 vīru lielā pilsētas garnizona pretošanos (latviešu vienības bija pilsētu atstājušas jau 7. janvārī) - garnizons padevās ar noteikumu, ka tam ļaus atstāt pilsētu bez ieročiem. Pēc diviziona komandiera K. Urbanoviča pavēles no karagūstekņiem pēc etniskās piederības principa tika atdalīti vācieši un [[vācbaltieši]] - kopā 120 cilvēki, - kas visi tika noslepkavoti. Ziņa par gūstekņu nogalināšanu šokēja tā laika sabiedrību.
  
==== Literatūra par šo tēmu ====
+
==== Literatūra un avoti par šo tēmu ====
  
 +
* LVVA, 1468. f., 130. l., 181. lp.
 
* Tukišs Artūrs. Brīvības cīņu laiks Ventspilī, 1918-1920. // Ventspils muzeja raksti, VIII sējums, 121.-158. lpp. - Ventspils muzejs: Ventspils, 2016. ISBN 978-9934-8600-0-3
 
* Tukišs Artūrs. Brīvības cīņu laiks Ventspilī, 1918-1920. // Ventspils muzeja raksti, VIII sējums, 121.-158. lpp. - Ventspils muzejs: Ventspils, 2016. ISBN 978-9934-8600-0-3
  
 
[[Kategorija:Represālijas]]
 
[[Kategorija:Represālijas]]

Pašreizējā versija, 2022. gada 18. novembris, plkst. 08.36

Ventspils slaktiņš (an. The Ventspils Massacre, vc. Massenmord in Windau, kr. бойня в Вентспилсе) – Latvijas Neatkarības kara laikā, 1919. gada 30. janvārī īstenota LSPR armijas eksekūcija, nogalinot gūstā saņemtos Latvijas Pagaidu valdības bruņoto spēku, Latvijas zemessardzes karavīrus. Notikums lielā mērā katalizēja t.s. balto teroru.

1919. gada 30. janvārī Ventspili negaidītā uzbrukumā ieņēma Padomju Latvijas 3. latviešu kavalērijas divizions un Kurzemes "sarkanie" partizāni, kopā aptuveni 500 vīri, kas 6 stundu ilgā kaujā apspieda 180 vīru lielā pilsētas garnizona pretošanos (latviešu vienības bija pilsētu atstājušas jau 7. janvārī) - garnizons padevās ar noteikumu, ka tam ļaus atstāt pilsētu bez ieročiem. Pēc diviziona komandiera K. Urbanoviča pavēles no karagūstekņiem pēc etniskās piederības principa tika atdalīti vācieši un vācbaltieši - kopā 120 cilvēki, - kas visi tika noslepkavoti. Ziņa par gūstekņu nogalināšanu šokēja tā laika sabiedrību.

Literatūra un avoti par šo tēmu

  • LVVA, 1468. f., 130. l., 181. lp.
  • Tukišs Artūrs. Brīvības cīņu laiks Ventspilī, 1918-1920. // Ventspils muzeja raksti, VIII sējums, 121.-158. lpp. - Ventspils muzejs: Ventspils, 2016. ISBN 978-9934-8600-0-3