Atšķirības starp "Studentu korporācija" versijām
m |
m |
||
| (10 starpversijas, ko mainījis viens dalībnieks, nav parādītas) | |||
| 1. rindiņa: | 1. rindiņa: | ||
'''Studentu korporācija''' (vc. ''Studentenverbindung'', kr. ''Студенческая корпорация'') - kādā konkrētā augstskolā studējošo apvienība ar savu goda, izturēšanās un savstarpējās palīdzības kodeksu, kuras locekļi (ko veido gan studenti, gan studijas jau beigušie jeb filistri) savstarpējās saites saglabā visu mūžu: uztur pastāvīgus sociālos kontaktus, sabiedrisko dzīvi un rituālus. | '''Studentu korporācija''' (vc. ''Studentenverbindung'', kr. ''Студенческая корпорация'') - kādā konkrētā augstskolā studējošo apvienība ar savu goda, izturēšanās un savstarpējās palīdzības kodeksu, kuras locekļi (ko veido gan studenti, gan studijas jau beigušie jeb filistri) savstarpējās saites saglabā visu mūžu: uztur pastāvīgus sociālos kontaktus, sabiedrisko dzīvi un rituālus. | ||
| − | Izveidojās viduslaiku mācību iestādēs kā vienai sociālajai kategorijai piederošo kopība - universitas, - kā studējošo pašpārvaldes un kopējās atbildības struktūras pēc visā sabiedrībā valdošās korporāciju sistēmas parauga. Kā visas tā laika korporācijas, baudīja tiesas autonomiju - tiesiskā ziņā nebija pakļautas konkrētās pilsētas likumiem, bet gan savai [[Universitāte|augstskolai]] (no šejienes nāk daudzās ziņas par visai vētraino [[Buršs|buršu]] uzdzīvi un "jokiem" - pilsētas varas iestādes nevarēja tos par pārkāpumiem sodīt). Iekšējās organizācijas ziņā bija autonomas. | + | Izveidojās viduslaiku mācību iestādēs kā vienai sociālajai kategorijai piederošo kopība - universitas, - kā studējošo pašpārvaldes un kopējās atbildības struktūras pēc visā sabiedrībā valdošās korporāciju sistēmas parauga. Kā visas tā laika korporācijas, baudīja tiesas autonomiju - tiesiskā ziņā nebija pakļautas konkrētās pilsētas likumiem, bet gan savai [[Universitāte|augstskolai]] (no šejienes nāk daudzās ziņas par visai vētraino [[Buršs|buršu]] uzdzīvi un "jokiem" - pilsētas varas iestādes nevarēja tos par pārkāpumiem sodīt). Iekšējās organizācijas ziņā bija autonomas. Palielinoties studējošo skaitam, universitāšu studentu kopības sāka dalīties mazākās vienībās - nācijās (''nationes''), - pēc zemes izcelsmes principa. Pēc [[Reformācija]]s, kad mainījās pati universitāšu struktūra, sāka veidoties moderno korporāciju aizmetņi, atsakoties no daudziem viduslaiku korporāciju uzbūves principiem, komplektējoties pēc t.s. novada izcelsmes (''Landsmannschaft''), kas turpmāk bija noteicošais. XIX gs. līdz ar izmaiņām augstskolu struktūrā un darbības principos, mainījās arī studentu korporāciju uzbūve, ietverot sevī arī bijušos studentus u.c. iezīmes, kas saglabājušās līdz mūsdienām. Vienas augstskolas studentu korporāciju savstarpējās attiecības koordinēja [[šaržēto konvents]]. |
| − | Baltijā pirmās studentu korporācijas izveidojās XIX gs. sākumā Tērbatas universitātē: Kuronia (1808), Livonia, Fraternitas Rigensis (1823), Estonia. Lai iestātos korporācijā, studenta tautībai nebija nozīmes, tikai dzīvesvietai. Parādoties latviešu [[Nacionālisms|politiskajam nacionālismam]], gadsimta beigās | + | Baltijā pirmās studentu korporācijas izveidojās XIX gs. sākumā Tērbatas universitātē: Kuronia (1808), Livonia (1822), Fraternitas Rigensis (1823), Estonia (1821) u.c.. Lai iestātos korporācijā, studenta tautībai nebija nozīmes, tikai dzīvesvietai, personībai un intelektam. |
| + | |||
| + | Parādoties latviešu [[Nacionālisms|politiskajam nacionālismam]], 19. gadsimta beigās un 20. gs. pirmajā pusē studenti studenti sāka norobežoties no savas novadniecības, veidojot jaunas, nu pēc etniskuma principa veidotas korporācijas: latviešu Lettonia (1870), Selonia (1880), Lettgallia (1899), Talavia (1900), igauņu Vironia, poļu Veletia un Arkonia, krievu Sororitas Tatiana (Сестричество Татьяны) и Fraternica Arctica (Северное братство) u.c. | ||
Skat. arī: [[komeršs]] | Skat. arī: [[komeršs]] | ||
| + | |||
| + | ==== Literatūra par šo tēmu ==== | ||
| + | |||
| + | * Herberts fon Blankenhagens. Pasaules vēstures malā : atmiņas no vecās Vidzemes 1913-1923. - Madris: Sigulda, 2018., ISBN 978-9984-31-088-6 | ||
[[Kategorija:Sabiedriskas organizācijas]] | [[Kategorija:Sabiedriskas organizācijas]] | ||
Pašreizējā versija, 2021. gada 25. septembris, plkst. 09.43
Studentu korporācija (vc. Studentenverbindung, kr. Студенческая корпорация) - kādā konkrētā augstskolā studējošo apvienība ar savu goda, izturēšanās un savstarpējās palīdzības kodeksu, kuras locekļi (ko veido gan studenti, gan studijas jau beigušie jeb filistri) savstarpējās saites saglabā visu mūžu: uztur pastāvīgus sociālos kontaktus, sabiedrisko dzīvi un rituālus.
Izveidojās viduslaiku mācību iestādēs kā vienai sociālajai kategorijai piederošo kopība - universitas, - kā studējošo pašpārvaldes un kopējās atbildības struktūras pēc visā sabiedrībā valdošās korporāciju sistēmas parauga. Kā visas tā laika korporācijas, baudīja tiesas autonomiju - tiesiskā ziņā nebija pakļautas konkrētās pilsētas likumiem, bet gan savai augstskolai (no šejienes nāk daudzās ziņas par visai vētraino buršu uzdzīvi un "jokiem" - pilsētas varas iestādes nevarēja tos par pārkāpumiem sodīt). Iekšējās organizācijas ziņā bija autonomas. Palielinoties studējošo skaitam, universitāšu studentu kopības sāka dalīties mazākās vienībās - nācijās (nationes), - pēc zemes izcelsmes principa. Pēc Reformācijas, kad mainījās pati universitāšu struktūra, sāka veidoties moderno korporāciju aizmetņi, atsakoties no daudziem viduslaiku korporāciju uzbūves principiem, komplektējoties pēc t.s. novada izcelsmes (Landsmannschaft), kas turpmāk bija noteicošais. XIX gs. līdz ar izmaiņām augstskolu struktūrā un darbības principos, mainījās arī studentu korporāciju uzbūve, ietverot sevī arī bijušos studentus u.c. iezīmes, kas saglabājušās līdz mūsdienām. Vienas augstskolas studentu korporāciju savstarpējās attiecības koordinēja šaržēto konvents.
Baltijā pirmās studentu korporācijas izveidojās XIX gs. sākumā Tērbatas universitātē: Kuronia (1808), Livonia (1822), Fraternitas Rigensis (1823), Estonia (1821) u.c.. Lai iestātos korporācijā, studenta tautībai nebija nozīmes, tikai dzīvesvietai, personībai un intelektam.
Parādoties latviešu politiskajam nacionālismam, 19. gadsimta beigās un 20. gs. pirmajā pusē studenti studenti sāka norobežoties no savas novadniecības, veidojot jaunas, nu pēc etniskuma principa veidotas korporācijas: latviešu Lettonia (1870), Selonia (1880), Lettgallia (1899), Talavia (1900), igauņu Vironia, poļu Veletia un Arkonia, krievu Sororitas Tatiana (Сестричество Татьяны) и Fraternica Arctica (Северное братство) u.c.
Skat. arī: komeršs
Literatūra par šo tēmu
- Herberts fon Blankenhagens. Pasaules vēstures malā : atmiņas no vecās Vidzemes 1913-1923. - Madris: Sigulda, 2018., ISBN 978-9984-31-088-6
