Atšķirības starp "Plāns Barbarosa" versijām
m |
m |
||
| (4 starpversijas, ko mainījis viens dalībnieks, nav parādītas) | |||
| 1. rindiņa: | 1. rindiņa: | ||
[[Attēls:Barbarossa.jpg|right|thumb|300px|]] | [[Attēls:Barbarossa.jpg|right|thumb|300px|]] | ||
| − | '''plāns “Barbarosa”''' (vc. ''Fall Barbarossa, Unternehmen Barbarossa''; an. ''operation Barbarossa''; kr. ''план Барбаросса'') – [[Vācija]]s armijas vadības izstrādātais stratēģiskais plāns, kura mērķis bija [[PSRS]] bruņoto spēku militāra sagrāve 1941. gada | + | '''plāns “Barbarosa”''' (vc. ''Fall Barbarossa, Unternehmen Barbarossa''; an. ''operation Barbarossa''; kr. ''план Барбаросса'') – [[Vācija]]s armijas vadības izstrādātais stratēģiskais plāns, kura mērķis bija [[PSRS]] bruņoto spēku militāra sagrāve 1941. gada rudenī un PSRS kapitulācija. |
| − | + | Operācijas sākumā uz padomju-vācu demarkācijas robežas Vācija bija sakopojusi 153 [[divīzija]]s (104 kājnieku, 19 tanku, 15 motorizētās kājnieku) – aptuveni 3500 tanki, 3000 kaujas lidmašīnas. PSRS, gatavojoties karam, bija sakoncentrējusi pie līnijas 237 divīzijas - aptuveni 23 000 tanki, 12 000 kaujas lidmašīnas. | |
| − | Tā kā pēc plāna "Barbarosa" veiksmīgas izpildes PSRS vadība tomēr neizrādīja vēlmi kapitulēt, pēc | + | Plāna pamatuzdevumi bija izpildīti jau 1941. gada augusta beigās: gūstā bija saņemti 1 417 000 PSRS karavīri, iznīcinātas 10 000 kaujas lidmašīnas, 12 763 tanki, 21 885 artilērijas iekārtas un mīnmetēji. Bija iznīcinātas 9 PSRS armijas: 5., 6., 12. Dienvidrietumu armijas, 4., 19., 20., 24., 28. Rietumu armijas, 26. Dienvidu armija. No 62 strēlnieku korpusiem 01.10.1941. kaujasspējīgi bija 6, no 177 strēlnieku divīzijām 37 bija pilnībā iznīcinātas, bet 16 izformētas katastrofālo personālsastāva zudumu dēļ. 01.09.41. no 29 mehanizētajiem korpusiem kaujasspējas bija saglabājuši 2, pilnībā iznīcinātas 6 tanku divīzijas, bet 3 tanku divīzijas (3., 21., 28.) palikušas bez neviena tanka. No PSRS bruņoto spēku 61 tanku divīzijām (to skaits nemitīgi mainījās karadarbības gaitā), 42 divīzijas zaudējumu dēļ tika pārformētas par motostrēlnieku divīzijām, tanku brigādēm vai atsevišķajiem tanku bataljoniem. No 10 prettanku artilērijas brigādēm kaujasspējas bija saglabājušas 5. |
| + | |||
| + | Tā kā pēc plāna "Barbarosa" veiksmīgas izpildes PSRS vadība tomēr neizrādīja vēlmi kapitulēt, pēc PSRS Dienvidrietumu frontes sagrāves (gūstā padevās 665 212 padomju karavīri, 884 tanki, 3 718 lielgabali un mīnmetēji), 01.10.1941. Vācijas armija sāka operāciju "Taifūns" (Maskavas ieņemšana). | ||
==== Literatūra par šo tēmu ==== | ==== Literatūra par šo tēmu ==== | ||
| − | * | + | * Askey Nigel. Operation Barbarossa: The Complete Organisational and Statistical Analysis, and Military Simulation. (II B). - Lulu Publishing, 2014. ISBN 978-1-31241-326-9 |
| + | * Bergström Christer. Barbarossa – The Air Battle: July–December 1941. - Classic Publications, 2007. ISBN 978-1-85780-270-2 | ||
| + | * Bradley John, Buell Thomas. Why Was Barbarossa Delayed? The Second World War: Europe and the Mediterranean. - Square One Publishing, 2002. ISBN 978-0-7570-0160-4 | ||
[[Kategorija:Militārie konflikti un agresijas akti]] | [[Kategorija:Militārie konflikti un agresijas akti]] | ||
Pašreizējā versija, 2020. gada 31. decembris, plkst. 12.06
plāns “Barbarosa” (vc. Fall Barbarossa, Unternehmen Barbarossa; an. operation Barbarossa; kr. план Барбаросса) – Vācijas armijas vadības izstrādātais stratēģiskais plāns, kura mērķis bija PSRS bruņoto spēku militāra sagrāve 1941. gada rudenī un PSRS kapitulācija.
Operācijas sākumā uz padomju-vācu demarkācijas robežas Vācija bija sakopojusi 153 divīzijas (104 kājnieku, 19 tanku, 15 motorizētās kājnieku) – aptuveni 3500 tanki, 3000 kaujas lidmašīnas. PSRS, gatavojoties karam, bija sakoncentrējusi pie līnijas 237 divīzijas - aptuveni 23 000 tanki, 12 000 kaujas lidmašīnas.
Plāna pamatuzdevumi bija izpildīti jau 1941. gada augusta beigās: gūstā bija saņemti 1 417 000 PSRS karavīri, iznīcinātas 10 000 kaujas lidmašīnas, 12 763 tanki, 21 885 artilērijas iekārtas un mīnmetēji. Bija iznīcinātas 9 PSRS armijas: 5., 6., 12. Dienvidrietumu armijas, 4., 19., 20., 24., 28. Rietumu armijas, 26. Dienvidu armija. No 62 strēlnieku korpusiem 01.10.1941. kaujasspējīgi bija 6, no 177 strēlnieku divīzijām 37 bija pilnībā iznīcinātas, bet 16 izformētas katastrofālo personālsastāva zudumu dēļ. 01.09.41. no 29 mehanizētajiem korpusiem kaujasspējas bija saglabājuši 2, pilnībā iznīcinātas 6 tanku divīzijas, bet 3 tanku divīzijas (3., 21., 28.) palikušas bez neviena tanka. No PSRS bruņoto spēku 61 tanku divīzijām (to skaits nemitīgi mainījās karadarbības gaitā), 42 divīzijas zaudējumu dēļ tika pārformētas par motostrēlnieku divīzijām, tanku brigādēm vai atsevišķajiem tanku bataljoniem. No 10 prettanku artilērijas brigādēm kaujasspējas bija saglabājušas 5.
Tā kā pēc plāna "Barbarosa" veiksmīgas izpildes PSRS vadība tomēr neizrādīja vēlmi kapitulēt, pēc PSRS Dienvidrietumu frontes sagrāves (gūstā padevās 665 212 padomju karavīri, 884 tanki, 3 718 lielgabali un mīnmetēji), 01.10.1941. Vācijas armija sāka operāciju "Taifūns" (Maskavas ieņemšana).
Literatūra par šo tēmu
- Askey Nigel. Operation Barbarossa: The Complete Organisational and Statistical Analysis, and Military Simulation. (II B). - Lulu Publishing, 2014. ISBN 978-1-31241-326-9
- Bergström Christer. Barbarossa – The Air Battle: July–December 1941. - Classic Publications, 2007. ISBN 978-1-85780-270-2
- Bradley John, Buell Thomas. Why Was Barbarossa Delayed? The Second World War: Europe and the Mediterranean. - Square One Publishing, 2002. ISBN 978-0-7570-0160-4
